Tests - pilnpiedziņa pret priekšpiedziņu - vai vērts iegādāties auto ar pilnpiedziņu?

SUV ir populārāki nekā jebkad agrāk, bet vai jums tiešām nepieciešama pilnpiedziņa? Šeit mēs testēsim un mērīsim, vai tomēr nepietiks ar priekšpiedziņu, lai bez problēmām tiktu uz priekšu.
SUV
Auto Bild
30. decembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Auto Bild

Pilnpiedziņa maksā gan naudu, gan palielina svaru, tā paaugstinot degvielas patēriņu. Lielāko gada daļu to vienkārši bezjēdzīgi vadā līdzi. Un, no otras puses, šobrīd priekšpiedziņa ir jau tik uzlabota ar dažādām regulēšanas sistēmām, ka tā darbojas labi arī ziemā. Tiktāl par to, kas parasti tiek pārrunāts ar draugiem pie alus glāzes.

Mēs gribējām zināt pavisam skaidri un tādēļ ekstremālos apstākļos pārbaudījām piecus SUV pārus – katru gan ar priekšējo, gan pilnpiedziņu. Tehniskais princips visos gadījumos ir vienāds. Katrā ziņā tiek nodrošināta priekšējo riteņu piedziņa, bet ar elektriski vadāmu daudzdisku sajūgu tiek pieslēgts arī aizmugurējais tilts. Desmit automašīnām jātiek galā ar piecām disciplīnām:

  1. Ar 400 kg uz borta jāuzbrauc divpadsmit grādu slīpumā pa nerūsējošā tērauda joslām, kas aplietas ar ūdeni. 
  2. Uzbraukšana slīpumam uz dažāda seguma: pa kreisi slapjš nerūsējošais tērauds, pa labi slapjš asfalts.
  3. Paātrināšanās uz līdzenas virsmas: kreisās puses riteņi – uz slapja asfalta, labās – uz slapja bruģa. 
  4. Pilnīga nobremzēšana no 80 km/h uz tās pašas virsmas.
  5. Ar ūdeni nolieta vadāmības trase ar dažādu rādiusu līkumiem. Tiek mērīts vidējais ātrums.

 

Protams, tie visi ir smagi un ne gluži ikdienišķi apstākļi, bet tikai tā mēs varam reālistiski pārbaudīt sistēmu spējas. Un testu laikā piedzīvojām vairākus pārsteigumus. Tātad jautājam – vai pilnpiedziņa tiešām ir vajadzīga?

Kā notika testi?

Mēs veicām testus WABCO un Continental trasēs Lineburgas virsāju reģionā. WABCO ir liels kravas automobiļu piegādātājs, galvenokārt ražo lielo kravas automašīnu bremžu sistēmas. Testa trasē ir arī uzkalns ar 12% slīpumu un apgrūtinātiem apstākļiem: braukšanas joslas uz aplaistīta nerūsējošā tērauda stimulē slidenus apstākļus ar ārkārtīgi zemu berzes līmeni, bet uz atšķirīgiem segumiem automobiļu regulētāja sistēmām ir vēl lielākas grūtības: pa kreisi nerūsējošais tērauds, pa labi asfalts, abi, protams, nolieti ar ūdeni.

Līdzīga ir arī situācija uz līdzenas virsmas: 180 m garumā mēs mērām paātrinājumu, kreisajā pusē riteņi atrodas uz slapja asfalta, labajā pusē uz slapja bruģa.

Uz tā paša seguma mērījām arī, pēc cik metriem mašīnas apstāsies pēc pilnīgas nobremzēšanas no 80 km/h. Un Contidrom, Continental riepu testa trasē, mēs uz 1723 m garās vadāmības trases ar slapju asfaltu noteicām vidējo ātrumu un salīdzinājām braukšanas īpašības. Izvērtējot visas piecas disciplīnas, tika noskaidrots attiecīgais uzvarētājs.

BMW X1

Pa kreisi modelis ar priekšpiedziņu, pa labi ar pilnpiedziņu: abu sniegums ir iespaidīgs.Vai tikai burts?  Tie, kas X1 gadījumā vēlas 4x4 (xDrive), būs spiesti samaksāt 2000 eiro vairāk un vadāt sev līdzi par 71 kg lielāku svaru. Taču visādi citādi nav tikpat kā nekādu atšķirību: bagāžnieks, pagrieziena rādiuss, velkamās piekabes masa un kravnesība ir identiski gan priekšējās, gan visu riteņu piedziņas ziņā.  Tas pats attiecas arī uz degvielas patēriņu, jo, lai gan ir dažādi normatīvā patēriņa rādītāji, testā abos gadījumos rezultāts bija 6,5 l.

Slapjajā vadāmības trasē X1 parāda visu savu māku. Abi – gan priekšpiedziņas, gan pilnpiedziņas modelis – izbrauc trasi veikli un ātri. Bremzēšanas testa no 80 km/h laikā parādījās rūpīgi saskaņotās ABS, ESP un šasijas saspēles spēks.  Abi X1 labi spēja palēnināties, un abiem bija nepieciešama pavisam neliela stūres iesaistīšanās, lai paliktu joslā.

Tāpat izskatās arī ar paātrināšanos uz sarežģītas virsmas: pēc īsas kavēšanās starta laikā abi strauji piedod jaudu, xDrive gan šeit ir priekšrocības, tas paātrinās straujāk, tā taisnvirziena kustība ir nesatricināma.  Uz gludā kā ledus 12% slīpuma priekšpiedziņas auto bija viegli vadāms un labi turējās joslā, taču tas bija lēnāks. Pilnpiedziņas auto bija ātrāks.  

Secinājums

X1 parāda klasi, ekstremālos apstākļos tas ir drošs un viegli vadāms, šasijas un elektronikas saskaņa ir nevainojama. Priekšpiedziņa lieliski tiek galā ar saviem uzdevumiem, tāpēc droši var izvēlēties automobili bez pilnpiedziņas.

Uzvarētājs – priekšpiedziņa

Nissan Qashqai

Ja vēlaties Qashqai ar pilnpiedziņu, jums būs jāpērk modelis ar dīzeļdzinēju. No ārpuses gan nav nekādu atšķirību.

Nissan pilnpiedziņa ir pieejama tikai ar 1,6 l dīzeļdzinēju, tāpat kā BMW, arī šeit tā maksā 2000 eiro.  Qashqai ar pilnpiedziņu testā bija par 126 kg smagāks, taču arī aprīkojums bija atšķirīgs. Vienāda aprīkojuma apstākļos atšķirība starp priekšējo un visu riteņu piedziņu ir tieši 100 kg, tad priekšpiedziņas auto kravnesība arī ir lielāka par 25 kg. Taču 4x4 bagāžniekā vietas pietiek 65 l, kas ir par desmit vairāk nekā 4x2. Labi, ka tā, jo testa degvielas patēriņa 6,1 l pret priekšpiedziņas 5,8 l patiesi bija nedaudz augstāks.

Paātrinoties uz slapjas virsmas ar dažādiem saķeres parametriem, priekšpiedziņas auto labi spēj izkustēties no vietas, stūres iesaistīšanās tikpat kā nav nepieciešama, tas pats attiecas arī uz grūto testu uz 12% slīpuma. Taču pilnpiedziņas versijai ir vēl rezerve, tā gandrīz bez aizkavēšanās uzbrauc pa slīpumu.

Tiktāl viss labi. Taču pilnīga nobremzēšana no 80 km/h uz slapja asfalta un bruģa sagādā pārsteigumu: abi Qashqai vēlas sagriezties šķērsām, un ar dozētām stūres kustībām ir jāaizkavē to izslīdēšana. Tas izdodas, taču tam nepieciešama ātra reakcija.  Pats bremzēšanas ceļš šajā gadījumā nav nemaz tik garš.

Secinājums

Mēs iesakām Qashqai ar priekšpiedziņu. Pilnpiedziņa All Mode 4x4i, pirmkārt, jau nav pieejama ar benzīna un mazo dīzeļdzinēju, un, otrkārt, arī tai nav nekādu īpašu priekšrocību. 

Uzvarētājs - priekšpiedziņa

Opel Mokka X

Pilnpiedziņas automobiļa (sarkans) maksimālais ātrums ir 186 km/h – 196 vietā, bet kravnesības un degvielas patēriņa ziņā nav gandrīz nekādu atšķirību.

X MOKKA tas nenozīmē pilnpiedziņu, bet gan jau vienu gadu piedāvāto uzlaboto versiju.  Pilnpiedziņu sauc vienkārši 4x4, un 1,4 l benzīna dzinēja versijai ar 6MT pārnesumkārbu tā maksā 1613 eiro. Starp citu, pilnpiedziņas modelis šajā testā ir vienīgais, kura maksimālais ātrums ir ievērojami lēnāks nekā priekšpiedziņai – 186 pret 196 km/h. Un Mokka pilnpiedziņa demonstrē savus trūkumus.

Uzbraucot slīpumā, pilnpiedziņa gan sākumā labi cenšas darboties līdzi, taču jau pēc trešā mēģinājuma padodas un pārslēdzas uz priekšpiedziņu. Uz līdzenas virsmas tas notika pēc sestā mērījuma. Kaut kas tāds notiek, ja sistēma netiek pietiekami atdzesēta – patiesībā tā nedrīkstētu notikt. Te nelīdz arī fakts, ka pilnpiedziņa atkal sāk darboties pēc 15 minūšu ilgas atdzišanas.  Un kļūst arī skaidrs, kāpēc pilnpiedziņa neļauj paaugstināt 1,2 t lielo velkamās piekabes masu.

Braukšanas testu laikā Mokka X kārtīgi un pavisam ar nelielu stūres iesaistīšanos palika joslā. Gluži cita aina bija bremzēšanas laikā, te Mokka nodemonstrēja līdzīgu tendenci kā Nissan – ar asām stūres kustībām bija jāaizkavē mašīnas sagriešanās.  Un Opel ir nepieciešams visvairāk laika, lai apstātos.

Secinājums

Pilnpiedziņa palīdz tikai pirmajos mēģinājumos uzbraukt slīpumā, kā arī uz līdzenas virsmas, bet tad drīz vien padodas un bremzēšanas laikā neuzlabo stabilitāti.  Te nepieciešami ātri uzlabojumi.

Uzvarētājs - priekšpiedziņa

Škoda Kodiaq

Uz slapjās vadāmības trases pilnpiedziņas (pa labi) modelis pat sasniedz vislabāko rezultātu testā, apsteidzot gan VW Tiguan, gan BMW X1.

Tik lielam un smagam automobilim jau veselais saprāts ieteiktu izvēlēties pilnpiedziņu priekšējās piedziņas vietā – un tieši to arī Kodiaq apstiprina šajos testos. Ar 2,0 l TDI 150 ZS un DSG pilnpiedziņa maksā 2300 eiro – labs ieguldījums.  Svarīga ir arī lielākā velkamās piekabes masa 2,3 tonnas (4x2: 2,0 tonnas), arī degvielas patēriņš pieaug visai likumsakarīgi – no 6,3 līdz 6,6 l.

Kodiaq ar priekšpiedziņu izjuta zināmas problēmas, uzbraucot uz slīpuma. Par spīti pretizslīdēšanas regulēšanai ar bremžu spēka iesaisti, piekrautais un vairāk nekā 2,1 tonnu smagais Škoda tikpat kā nespēj izkustēties no vietas, tieši centimetru pa centimetram cīnās uz augšu. Turpretī par 91 kg smagākais pilnpiedziņas auto bez problēmām dodas augšup.

Pēc paātrināšanās uz līdzenas virsmas priekšpiedziņas modelis pēc nelielas vilcināšanās ņipri ķeras pie lietas, bet pilnpiedziņas auto uzreiz sāk sprintu. Turklāt uz slapjās vadāmības trases tas sasniedz pat vislabāko rādītāju, pēc sajūtām tas šķiet krietni vieglāk vadāms nekā priekšpiedziņas modelis. Abi Kodiaq neuzrāda nekādus trūkumus bremzēšanas testa laikā. Nissan un Opel te nonāk grūtībās, taču šie abi bremzē efektīvi un droši līdz pilnīgas apstāšanās brīdim, elektriskā stūres vadība pati veic nelielas korektūras.

Secinājums

Lielais un smagais priekšpiedziņas Škoda ar grūtībām cīnās augšā pa slīpumu, bet ar pilnpiedziņu tas pats tests ir īsta bērnu spēlīte. Pilnīgi skaidrs, ka Kodiaq piestāv pilnpiedziņa. 

Uzvarētājs - pilnpiedziņa

Volkswagen Tiguan

Par testu ar dažādām transmisijām: 4Motion ar sešpakāpju mehānisko pārnesumkārbu, bet priekšpiedziņa ar DSG.

VW var atļauties vairāk, un par savu pilnpiedziņu Tiguan prasa 2401 eiro, nevis kā Škoda 2300 eiro sava tehniskā ziņā radniecīgā Kodiaq gadījumā. Toties pilnpiedziņas Tiguan ar savām 2,5 t drīkst ar piekabes āķi pavilkt par 500 kg vairāk nekā priekšpiedziņas versija. Tas uz gludā 12% slīpuma izturas līdzīgi kā čehu brālis – mokoši griež priekšējos riteņus un pēc spēcīgas ESP reakcijas cīnās uz augšu. Tāpēc tam nepieciešams trīsreiz vairāk laika nekā 4Motion, lai pārvarētu šo īso ceļa gabalu.

Pilnpiedziņas modelis vienkārši sāk braukt, it kā nekas nebūtu noticis. Turpretī jaukta tipa virsmas gadījumā – kad vienā pusē saķere ir laba – priekšpiedziņas modelis gan labi izkustas no vietas, kas liecina par labu ESP sistēmas darbībai un pretizslīdēšanas kontrolei.  Cik labi saskaņota elektronika, to vislabāk parādīja vadāmības trase. Iespaidīgi, cik veikls šeit ir jo īpaši pilnpiedziņas Tiguan.

Arī testi uz braukšanas virsmas ar atšķirīgu segumu tam bija pa spēkam: tas lieliski turējās joslā bremzēšanas laikā, bet paātrinājuma brīdī bija ātrs un nesatraucams. Priekšpiedziņas auto no miera stāvokļa izkustas ar lielākām grūtībām, taču pēc tam paātrinās ar patīkamu intensitāti.

Secinājums

Nevainojamā pilnpiedziņas darbība nodrošina veiklā, viegli vadāmā un ātrā Tiguan priekšrocības. Ar priekšpiedziņu tam uz slidena kalna ir tās pašas problēmas kā Škoda Kodiaq.

Uzvarētājs - pilnpiedziņa

Rezultāts

3:2 uzvar priekšpiedziņa

Mūsu dārgajam kolēģim Martinam Braunam no Auto Bild Allrad viss bija skaidrs: pilnpiedziņa ir nepieciešama, vienmēr. Nu, mūsu brālīgā žurnāla puiši dzīvo Bavārijā, kura ir zeme ar augstiem kalniem un garām ziemām, tāpēc viņiem patīk apvidnieki un arī SUV viņi atzīst tikai ar pilnpiedziņu.  Mūsu skatpunkts no Ziemeļvācijas ieplakas ir nedaudz cits.

Mēs daudz vairāk nekā pārtikušie dienvidvācieši skatāmies uz izmaksām, un nu, jā, Elbas tuneļa uzbrauktuvi mēs tās dažas ziemas dienas pievārēsim arī ar priekšpiedziņu.  Katrā ziņā priekšpiedziņu kā gudrāku risinājumu uzskatām trijos gadījumos: BMW X1, Nissan Qashqai un Opel Mokka X. Taču Škoda Kodiaq un VW Tiguan gan vajadzētu izvēlēties ar pilnpiedziņu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs