Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Taisnība uzvar ne vienmēr – to zina arī auto jomas pārstāvji. 1990. gadā VW prezentēja uz Golf II bāzes radīto Country. Ar pilnpiedziņu, lielāku klīrensu un labi daudz apvidnieka vizuālā šarma. Tikai ar pašnesošo virsbūvi, nevis obligāto rāmi, turklāt šai mašīnai nemaz nepiemita apvidnieka talants. Šī koncepcija nenostrādāja.
Četrus gadus vēlāk – 1994. gadā – Toyota ar RAV4 ķērās pie līdzīgas receptes – un trāpīja tieši mērķī. Pēkšņi vācu pircējiem iegaršojās paaugstinātas sēdekļa pozīcijas un nedaudz robustākas braukšanas manieres kombinācija. Pašlaik pa ielām braukā jau ceturtā pioniera RAV4 paaudze, tāpat kā īsu brīdi vēlāk tapušajam Honda CR-V. 2006. gadā Nissan kā trešais nāca klajā ar savu populāro Qashqai, bet pēc tam šo triju paraugam sekoja pārējie, un SUV bums varēja sākties.
Šobrīd gandrīz vai šķiet, ka teju trešdaļa mašīnu ir ar augstiem sēdekļiem un apvidniekam raksturīgu izskatu.
Un, tā kā pati koncepcija neparedz īstas apvidnieka īpašības, SUV sastopami pārsvarā uz ceļa, nevis, piemēram, kaut kur mežā. Tādu rāpotāju kā Mercedes-Benz G klase, Land Rover Defender vai Toyota Land Cruiser svarīgākie argumenti ir klīrenss, dabiskās nogāzes leņķis, reduktors un bloķētāji, taču RAV4 & Co priekšplānā izvirzās tādas īpašības kā vizuālais tēls, braukšanas jauda un degvielas patēriņš.
Kā jau vieglajai automašīnai, tikai augstākai un smagākai. Tādēļ braucējiem nereti rodas priekšstats par drošību, taču it kā labāka ceļa pārskatāmība zaudē savu nozīmi jau nākamajā šaurajā veikala stāvvietā. VW pa šo laiku mēģināja vēlreiz un kopš 2007. gada iekļāva savā piedāvājumā Tiguan modeli, kas šai markai tik tipiskā manierē uzreiz kļuva par visvairāk pārdoto automobili savā klasē. Taču pionieri vēl arvien ir tikai trīs: RAV4, CR-V un Qashqai.
Testa turpinājums:
