Lietots auto: Honda Civic 100 000 km izturības tests

Lietots auto
Auto Bild
4. oktobris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Auto Bild
Pēc 100 000 kilometriem Honda Civic beidzot ir sasniedzis mērķi. Par spīti īpašajam dizainam, lietots Honda Civic izceļas ar visnotaļ praktiskiem tikumiem. Izturības testa noslēgumā vienīgais trūkums – rūsa.

Ar 100 000 km vien nepietiek, vajadzētu vismaz 384 400 kilometrus. Tieši tik liels attālums šķir Zemi no Mēness… un šo automobili no masveida Golf pircēja gaumes. Honda izlēmusi pierādīt savu drosmi, ielaužoties kompaktklasē, kur dominē vācieši, un atsūtījusi mums savu zaļo cilvēciņu. Ar kosmiskām gaismām, futūristisku formu un gaisa kuģa cienīgu salonu. Kad šis kosmosa kuģis ieradās pie mums uz ilgo testu, redakcijā to sagaidīja ar lielu neuzticību. Vai arī ikdienā tas solīs īstu paradīzi tepat uz Zemes?

 Jaunajā gadā Honda šķīrās no Civic vienlaidus lukturu joslas – starp lukturiem un logo tagad atrodas divas gaisa ieplūdes atveres. Tehniski motoru paleti papildināja 1,4 l (100 ZS) benzīna dzinējs, 1,8 l (140 ZS) agregāts tagad pieejams kombinācijā ar piecpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Bez tam standartaprīkojumā ir riepu spiediena sensors.

Vismaz sākumā tā nešķita. Testa dienasgrāmatā gandrīz visi kolēģi sūdzējās, ka 140 ZS benzīna dzinējs pie zemākiem apgriezieniem reaģē visai vārgi, īstā dzīvība sākas tikai no 4000 apgriezieniem un uz augšu. Tā ir tipiska Honda īpašība.

Arī ar īpašu ekonomiju šis motors neizceļas, pat neraugoties uz tā dārgo vārstu vadības sistēmu. Ilgajā testā tā vidējais patēriņš sasniedza 9,2 litrus 95. markas benzīna.

Pavisam drīz ir klāt arī testētājs Manfrēds Klangvalds ar sūdzību par vadības ierīci papildu pierīkotajai Siemens – VDO navigācijas sistēmai, kas izvietota uz stūres. Rezultāts – šī sistēma tiek noņemta. Briesmu signāls, tahometra bultiņai sasniedzot rādījumu 4474. Fluorescējošajā instrumentu panelī negaidīti iedegas motora vadības signāls.

Izslēdzam dzinēju, atkal iedarbinām – mazānorāde pazūd tik ātri kā krītoša zvaigzne. Līdz pat testa beigām motora piktogramma iekvēlojas katru reizi, kad dodam «gāzi grīdā». Vai vainīgas ir ārpuszemes civilizācijas? Serviss saka: vienkārši ignorējiet to.

 140 ZS barība 100 000 km garumā: pieci litri eļļas un 9268 litri 95. markas benzīna. Jaunajai vārstu regulēšanas sistēmai vajadzēja uzlabot motora darbību, diemžēl rezultāti ir niecīgi.

Labi, ka Civic līdz pat testa beigām ripo tikpat uzticami kā iepriekš tā mazākais brālis Jazz. Citādi nebūtu miera. Mašīnu izjaucot, noskaidrojam, kur bija problēma. Izrādās, vainīgs sensors, kas pārlieku jutīgi reaģēja uz augstiem apgriezieniem.

Cik nomierinošs tādā gadījumā ir zilganais instrumentu paneļa apgaismojums, ko var regulēt sešās pakāpēs! Jo viss pārējais ir gana aizraujošs: spidometrs augšā, zemāk tahometrs, abas skalas dala visiekārojamāko vietu pašā vidū. Pirmā problēma parādās, jau dzinēju startējot. Pat profesionālajam testētājam Joahimam Štātam nācās atzīt: «Man vajadzēja kādu minūti, pirms mašīna sāka braukt.»

Turklāt japāņi modernas čipkartes vietā, kas tik labprāt mēdz aizķerties priekšējā panelī, atkal iegrūž mums rokā veco labo aizdedzes atslēgu. Viņus par to varētu pat sabučot! Tagad tikai pagriezt… taču nekas neieslēdzas, vienīgi priekšējā paneļa apgaismojums. Kolēģi spiež, griež, velk. Tīrais brīnums, ka atslēga līdz testa beigām tomēr izturēja visas raupjā spēka izpausmes. Hei, cilvēki, skatieties uzmanīgāk! Civic iedarbina ar pogu, kas atrodas pa kreisi no stūres.

 Priekšējais panelis: lai skatienam nemitīgi nevajadzētu ceļot no ielas uz instrumentu skalām, Honda tās ir novietotas divos līmeņos

Tikpat izturīgs kā atslēga ir arī pārējais Civic. Sēdekļi, polsterējums, plastmasa – modernajiem materiāliem un Honda kvalitātei nav trūkumu. Pat pelēkie velūra sēdekļi nepievelk netīrumus. «Vai šādi nevajadzētu izskatīties nākamajam Golf,» testa dienasgrāmatā ieraksta fotogrāfs Martins Meinerss. Taču viņa sajūsma zūd visai ātri, pietiek jau ar 900 kilometriem.

«Šī mašīna ir pilnīgi neloģiska, tad jau labāk VW dizains kā pulkstenim ar dzeguzi.»

Ja ne agrāk, tad vismaz noparkojoties gan lielākā daļa vēlas Civic aizšaut uz Mēnesi. Spoileris un slīpais aizmugurējais stikls liedz brīvi ieraudzīt aiz mašīnas notiekošo. Šis kosmosa kuģis ir nepārskatāms – pie tā neviens nespēja pierast. Tīrais brīnums, ka aizmugurējais buferis līdz pat testa beigām palika nesaskrāpēts. Savukārt prieku vienmēr sagādā Honda aizmugurējais sēdeklis. Viena rokas kustība, un sēdvirsmas krīt uz priekšu, bet atzveltne noguļas. Paveras plaša telpa – 1352 litri. Un atklājas šai klasei pavisam jaunas dimensijas.

 Galaktiska lieluma bagāžas nodalījums: ar 456–1352 litriem Civic piedāvā ne tikai vairāk vietas nekā Golf, tas pārzina arī labākos locīšanas paņēmienus.

Toties Civic degvielas tvertne gan negrib uzņemt vairāk degvielas. Pēc 21 290 kilometriem tas pēkšņi atsakās no barības. Vai bada streiks uz NLO? Servisā vispirms pārregulēja kabeli, nākamajā lielajā apkopē nomainīja atsperi. Šī plānotā servisa apmeklējuma laikā meistars uz pacēlāja novērsa arī knakšķēšanu pārnesumu kulisē. Pilnīgi nobraukta. Tāpat kā Volvo Spaceball gadījumā, arī šeit pārnesumu kulise ir pārsegta ar sudrabotu lodi. Diemžēl arī labs dizains var krist uz nerviem, ja tas nepārtraukti zvana ausīs.

Neskaitot dažas nelielas buktītes, ko mašīnas priekšpusē atstāja akmentiņi, Civic visai droši nokļuva līdz mērķim. Tikai izjaucot atklājām dažas netipiskas vietas, kur plākšņu savienojumiem bija pārklājusies rūsa. Diezgan neraksturīgi dažus gadus vecam automobilim, taču DEKRA eksperts Ginters Šīle apgalvo: «Pagaidām vēl nevajag uztraukties. Gan jau Civic aizbrauks arī līdz Mēnesim. Un cerams, ka bez rūsas.»

100 000 km izturības testa rezultāti

Mūsu kolēģis no DEKRA Ginters Šīle ar lielām acīm pētīja Civic. Zem uzkrītošās kosmosa kuģa čaulas, tuvāk ieskatoties, slēpjas solīda tehnika, kas ekspertu pārliecināja. Japāņi ir izvairījušies no eksperimentiem gan ar motoru, gan sajūgu un pārnesumkārbu – jā, īstenībā ar visu mašīnu. Svarīgāka par visu bija uzticamības saglabāšana, lai arī turpmāk šai automarkai būtu laba slava. Un tā nu Šīles pārbaudes protokols pamazām pārklājas ar ķeksīšiem: OK, OK, OK!

Atrasti arī deviņi punkti, kas gan uzreiz nenorāda uz konkrētiem defektiem, bet tomēr ir pieminēšanas vērti. Piemēram, sajūgs kopumā ir kārtībā un bez tehniskiem defektiem, tikai apdeguma punktiņi norāda, ka pie stūres ir sēdējis arī kāds ar sportiskāku garu apveltīts cilvēks. Tāpat cilindra galva ir kārtībā, taču atrodamas vieglas nolietojuma pēdas sadales vārpstas gultņos. Šīles komentārs: «Nu jau mēs piesienamies par tādiem sīkumiem…»

Nepatīkamu iespaidu atstāj karstumu aizturošā plāksne virs katalizatora. Lētais materiāls ir ieplīsis, visa detaļa jau kļuvusi vaļīga. Arī ar priekšējiem amortizatoriem nav labi. Līdz pat testa beigām esam ar tiem braukuši, apkopju laikā vairākkārt norādījuši uz klaudzošām skaņām, taču atbilde bija: «Viss kārtībā, laimīgu ceļu!» Oficiālā dīlera servisam gan vajadzētu reaģēt nedaudz ieinteresētāk.

Atdures gumijas bija izlēkušas no saviem stiprinājumiem, kas gan nav pirmais šāds gadījums – ražotājs par to jau sen bija izsūtījis savus ziņojumus. Tad vēl rūsa. Pagaidām tā nav dramatiska, taču šo problēmu vajadzētu iznīcināt jau saknē. Šāda rūsa nemaz nepiestāv divus gadus vecai automašīnai.

Rezumējums

Honda Civic nokļuva līdz mērķim bez īpašiem starpgadījumiem. Nobraucot 100 000 kilometru, gandrīz nekas neatgadījās. Mirgojoša kontrollampiņa vai knakšķēšana pārnesumu kulisē ir sīkumi. Šīs mašīnas solīdums patiesi pārsteidz. Taču izjaucot meistari atrada rūsu savienojumu vietās. It kā nekas īpašs, diemžēl līdzīga problēma bija arī ar Jazz.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs