Svarīgākais par auto riepām - iegāde, lietošana un uzglabāšana

Auto riepas
Aldis Bite
26. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Gumija noveco. Un auto riepas kā gumijas izstrādājums, kas pakļauts apkārtējās vides pastiprinātai ietekmei, noveco pastiprināti. Šoreiz par to, kā izdarīt pareizo izvēli iegādājoties riepas, kā tās pareizi lietot un vēlāk arī uzglabāt.

Būtiskāk nekā pārdzīvot, vai veikalā esi nopircis riepu pirms diviem gadiem vai pagājušajā gadā ražotu (to var pārbaudīt pēc četriem pēdējiem skaitļiem DOT koda beigās), ir zināt, vai šī riepa pareizi uzglabāta. Autobraucēji lietotas riepas nepērk aiz pārticības, taču lietotām riepām miglā tīta ir to līdzšinējā vēsture un uzglabāšanas apstākļi. Piemēram, Good Year garantiju dod pat pirms pieciem gadiem ražotai riepai, ja divus gadus tā pareizi glabāta ražotāja noliktavās un vēl trīs gadus šī riepa nostāvējusi pie dīlera.

Vai ne reizi nelietotu rezerves riteni nevajagot nomainīt pret jaunāku? Līdz 10 gadu vecām riepām būtiskāki par to ražošanas datumu ir apstākļi, kādos tās uzglabātas, un automobiļa rezerves riteņa niša bagāžnieka grīdā ir tam speciāli radīta. Sliktāk, ja rezerves ritenis būtu piestiprināts grīdai no apakšas. Šādam ritenim virsū šļāktos dubļu šļakatas, kas nāk komplektā ar skābu lietu vai sāli no ceļiem.

Īpaši veicinošos apstākļos riepa noveco pastiprināti.

Tāpēc, ja noliksit to uz sava balkona vai pametīsit uz mājas terases tikai tādēļ, ka sieva vai draudzene nevēlas gumijas smaku dzīvoklī, jums arī dārga un laba riepa būs pārkaltusi pastala jau otrajā, nevis piektajā gadā.

Svarīgāk par DOT kodā apzīmēto ražošanas nedēļu un gadu ir zināt, vai riepa glabājusies tumšā, vēsā, sausā, labi ventilētā telpā. Nu ko, lai dzīvo sauss pagrabs vai garāža un pie tās sienas vertikāli novietota riepa! Neceriet, ka riepas vēl būs labas, ja auto pametīsit ilglaicīgi stāvvietā, kamēr pats strādāsit kaut kur ārpus LV. Ja vēl kāda no riepām laika gaitā būs nolaidusi gaisu, jūs pēc tās uzpumpēšanas pilnā mērā izbaudīsit gan stūres vibrāciju, gan auto kratīšanos un pat iespējamu riepas pārsprāgšanu, ja diska apmale būs pārspiedusi riepas korda slāni.

Ir dzirdēts, ka 17 collu riepas Vācijā maksā lētāk nekā pie Latvijas dīlera ar 20% atlaidi. Vācija ir lielākais auto tirgus Eiropā, kurā kvantitātes dēļ ir nesalīdzināmi izdevīgāk iegādāties liela izmēra jo īpaši premium ražotāju premium riepas. No 500–700 000 riepu tirgus Latvijā labi ja 5% ir lielo izmēru premium produkti. Vācijā šādu riepu ir daudzi desmiti miljoni. Tur, piemēram, ik gadu tiek izlietoti 81 000 000 autoriepu. Tas ir ap 600 000 tonnu gadā.

Izmēri, virzieni un spiediens

Ja iegādājaties riepas, kurām ir norādīts rotācijas virziens (Direction of Rotation) un ārmala (This is Outside), tad tām jāsakrīt pa pāriem (2 labās+2 kreisās). Nekādā gadījumā nepērciet visas četras vienāda virziena riepas. Tās ir jāizvēlas tieši tādā izmērā, kādu ir noteicis auto ražotājs. Atkarībā no automašīnas markas informāciju par ieteicamajiem izmēriem, spiedienu un slodzēm iespējams atrast vadītāja durvju ailē, degvielas uzpildes vāciņa iekšpusē vai zem motora pārsega.

Lai kompensētu gaisa spiediena samazināšanos aukstā laikā, ieteicams spiedienu palielināt par 0,1 vai 0,2 bāriem. To ieteicams pārbaudīt regulāri, kā arī tūlīt pēc riepu montāžas. Pārlieku liels gaisa spiediens riepās izraisa to saķeres mazināšanos ar ceļa virsmu, kā arī riepas protektora vidus pastiprinātu dilšanu. Auto riepas saķeres laukums ar ceļu ir nedaudz lielāks par tradicionāla izmēra pasta aploksni. Jaunas riepas protektoram(8–10 mm) saķeres laukuma efektivitāte ar ceļu ir 56%.

Ja riepas protektors ir 3 mm, kontaktvirsma ir vairs tikai 11%, ja 1,6 mm, kontaktvirsmas laukuma efektivitāte ar ceļu ir vairs tikai 2% no sākotnējās.

Uz slapja asfalta vai lietus laikā ar ātrumu 90 km/h kontakta laukums samazinās vēl vairāk. Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka minimālais riepu protektora dziļums, ar kuru atļauts pārvietoties, vasarā ir 1,6 mm un ziemā 4 mm.

Kuras ir vislabākās?

Standartizētais riepu apzīmējums, kas 2012. gadā ieviests ES, informē par trim svarīgākajām riepas īpašībām: degvielas patēriņa efektivitāti, veiktspēju uz slapja seguma un ārējās rites troksni. Apzīmējuma dizains degvielas patēriņa samazināšanas efektivitātei un saķerei uz slapja seguma ir līdzīgs jau esošajam enerģijas patēriņa efektivitātes apzīmējumam (piemēram, sadzīves tehnikai) A apzīmē labākās veiktspējas riepu savā kategorijā, bet ar G – šobrīd sliktāko veiktspēju. Ārējo troksni mēra decibelos, papildinot ar vienu, diviem vai trim skaņas viļņiem – 1 norāda par visklusāko riepu, bet 3 – vistrokšņaināko.

Uzglabāšana

Riepas viegli deformējas, ir pakļautas naftas produktu, ķimikāliju, kā arī saules starojuma iedarbībai. Tās vēlams glabāt vertikālā stāvoklī. Par atbalstu var kalpot plakne, bet labāk pusapaļa virsma, kas nodrošina mazāku riepas deformāciju. Neuzmontētas riepas nav vēlams pakarināt pie garāžas vai balkona sienas – šādi risinājumi palielina slodzi uz atsevišķiem riepas fragmentiem, sekmējot tās deformāciju. Ilgstošas glabāšanas laikā pēc katriem diviem trim mēnešiem riepas jāpagriež, mainot atbalsta zonu. Tā tiks novērstas sānu un protektora formas izmaiņas un riepas disbalansa palielināšanās.

Glabāt riepas citu uz citas kaudzē nedrīkst!

Smaguma spēka iedarbībā notiek riepu protektoru deformācija. Šā spēka iedarbība ilgstošā periodā rada brekera izliekumu un protektora profila izmaiņas, kuras šķērsgriezumā pieņem apaļīgu formu. Pēc šādas riepas uzstādīšanas samazinās tās kontaktlaukums ar ceļu, pasliktinās saķere un rodas intensīvs protektora nodilums tās centrālajā daļā. Vislabāk glabāt riepas tumšās, labi vēdinātās telpās. Atstāt tās zem āra nojumes var ne vairāk kā uz mēnesi, bet glabāt zem atklātas debess, neaizsargājot no saules un laikapstākļiem, nedrīkst nozīmīgu temperatūras un mitruma svārstību dēļ. Nav pieļaujama riepu glabāšana vienā telpā ar degvielu, smērvielām un ķimikālijām.

Kā pareizi lietot?

Nebrauciet pārāk ātri, īpaši pa nelīdzeniem ceļiem! Piesardzīgi pārbrauciet šķēršļus, piemēram, sliedes, jo uz tām var viegli caursist riepu. Nav nepieciešamības pārbaudīt spiedienu katru dienu, pietiks ar riepu vizuālu novērtējumu. Ja nav manāma gaisa noplūde, riepu spiedienu tad var izmērīt reizi nedēļā.

Visa riepu komplekta vienmērīgai nolietošanai ir rekomendējams pēc katriem nobraukajtiem 5–7 tūkstošiem kilometru mainīt riteņus vietām.

Tomēr, ja jūsu automobiļa riepas nolietojas nedaudz un vienmērīgi, riteņu pārlikšanas periodiskums var tikt paildzināts. Ja nav virzienveida protektora, riepas maina pa diagonāli. Ja tāds ir, tajā pašā pusē samaina priekšējo ar aizmugurējo. Ja riepām ir atšķirīgs nodilums, labākās liek uz piedziņas ass. Pilnpiedziņas auto labākās vienmēr liek priekšā.Pirmā riepu savstarpējā maiņa ir pati svarīgākā. Kad riepas tiek rotētas, gaisa spiediens tajās ir jānoregulē atbilstoši ražotāja ieteikumiem. Nevienmērīga riepu nodiluma iemesls var būt arī nepareiza riteņu ģeometrija vai mehāniskas problēmas.

Kāpēc nepieciešams balansēt riepas?

Mainot citas sezonas riepas, vēlams tās pārbalansēt. Nenobalansētas riepas var radīt vibrēšanu, kas apgrūtina automašīnas vadīšanu un veicina priekšlaicīgu riepu nodilšanu, kā arī bez nepieciešamības noslogo automašīnas piekari. Riepas ir atkārtoti jābalansē, tiklīdz ir jūtama mazākā vibrācija. Tās cēloņi var būt arī nepareiza ģeometrija vai mehānikas problēmas.

Kā cīnīties ar riepu silšanu?

Jānošķir riepas normāla un nepareiza sasilšana. Darbības laikā riepa atkārtoti deformējas un atjaunojas. Riepu materiāli, piemēram, gumija un kordi, ir visko elastīgi, bet tie sasilst histerēzes zaudēšanas dēļ, izturot atkārtotas deformācijas. Turklāt tie ir kā izolācijas materiāli. Tas nozīmē, ka tie ir mazāk aizsargāti pret silšanu, kamēr siltums uzkrājas riepā. Optimālos apstākļos riepu silšana nerada to bojājumus.

No otras puses, nepietiekams gaisa spiediens, pārslodze un citi faktori var palielināt temperatūru riepas iekšienē un brīdī, kad kritiskā temperatūra tiek pārsniegta, gumijas un kordu materiālu cietība, kā arī lipīgums starp šiem materiāliem un riepu izturība mazinās. Tas var radīt pēkšņu riepas atdalīšanos vai plīsumu.

Riepu siksnas var izturēt karstumu līdz 125 °C. Tomēr, ja temperatūra pārsniedz šo līmeni, gumija un kordi ātrāk nolietojas un saķeres spēks samazinās.

Riepām, kas cietušas no karstuma izdalīšanās, ir sakusušas gumijas un kordi, un līdz ar to mazinās izturība. Riepa rada vairāk karstuma, transportlīdzeklim braucot ātrāk, jo ir palielināta riepas izstiepšanās. Braukšanas laikā no inerces spēka, kas rodas paātrinoties, vibrācijas no ceļa virsmas rada papildu slodzi riepām. Slodze, kas rodas braukšanas laikā, tiek saukta par dinamisko slodzi.

Rezumējums

Četras riepas ir vienīgie auto saskares punkti ar ceļu. Riepām uzticam savu auto, veselību un dzīvību! Nepareizi glabāta riepa samazina savu veiktspēju vismaz par 10%.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+