• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Šeit braukt ir bīstami — Latvijas autoceļu melnākie punkti

    Praktiski padomi
    Toms Timoško
    Toms Timoško
    30. novembris, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Latvijas Valsts ceļi (LVC) ik pēc trim gadiem nāk klajā ar jaunu melno punktu karti. Latvijā ir 99 melnie punkti, kuros pēdējo gadu laikā regulāri notiek ceļu satiksmes negadījumi. Diemžēl šajās avārijās ir cietušie. Un gadu no gada – arī bojāgājušie.

    Kas ir melnais punkts?

    Ceļa posms tiek uzskatīts par melno punktu, ja viena kilometra garumā triju gadu laikā ir notikuši vismaz 8 satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Krustojumi melno punktu kartē nokļūst, ja negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

    Melno punktu karte

    Latvijas Valsts ceļu mājaslapā pieejama detalizēta melno punktu karte, ko atjauno ik pēc trim gadiem, papildinot ar smago CSNg atspoguļojumu katram gadam atsevišķi. 2014 – 2016. gada kartē atzīmēti 99 melnie punkti.

    Kāda ir kartes nozīme?

    Melnāko punktu vidū ir arī daži rotācijas apļi, kas tiek uzskatīti par vienu no drošākajiem satiksmes mezgliem. Atšķirībā no Lietuvas un Polijas Latvijā neatrodam melno punktu ceļazīmes vai plakātus, kas ļautu vadītājiem veltīt papildu uzmanību bīstamam ceļa posmam. Arī navigācijas ierīcēs netiek īpaši izcelti problemātiskie posmi. Tā vietā bīstamajos punktos tiek uzstādītas ātrumu ierobežojošas ceļazīmes, drošības barjeras, fotoradari, ātruma samazinošas ribjoslas un citi drošības līmeni paaugstinoši līdzekļi.

    Melno punktu dati arī uzrāda, ka šo punktu dislokācija mainās. Salīdzinot ar iepriekšējā periodā karti, 41 punkts, kas agrāk bija melnais, pēdējo trīs gadu periodā vairs tāds nav. Bīstamie krustojumi tiek pārveidoti par rotācijas apļiem, citviet tiek uzstādīti papildu luksofori, uzlabots ceļa apgaismojums un izveidoti gājēju tiltiņi.

    Bīstamākās vietas

    Jau vairāku gadu garumā melnie punkti lielākoties koncentrējas uz augstākās kategorijas autoceļiem, kuros ir liela satiksmes intensitāte. Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir arī intensīvākā satiksme. Šie dati sakrīt ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) statistiku par to, ka lielākais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ir tajos autoceļu posmos, kur ir visintensīvākā satiksme.

    LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abašins norāda, ka uz OCTA apdrošināšanas gadījumiem lielāka ietekme ir satiksmes organizācijai, nevis autoceļu kvalitātei. Pērn tika pabeigta Ventspils šosejas (A10) un Tukuma autoceļa krustojuma pārbūve par rotācijas apli, agrākajos gados šis krustojums ir bijis starp melnajiem punktiem, tāpat pakāpeniski tiek likvidēti arī kreisie pagriezieni, zināmākie no tiem, kas pēdējā laikā likvidēti ir pie Baltezera kokaudzētavas un Likteņdārza.

    Bīstamo punktu gan netrūkst. Uz A1 autoceļa Rīga (Baltezers) — Igaunijas robeža (Ainaži) krustojumā ar P53 (Duči-Limbaži) ik gadu iet bojā cilvēki. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam CSNg bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti pieci. Kopumā šajā vietā bijuši septiņi negadījumi, tomēr citviet avāriju skaits ir krietni vien lielāks. Piemēram, uz A10 autoceļa (Rīga — Ventspils) vietā, kur pieslēdzas A5 jeb Rīgas apvadceļš (Salaspils — Babīte), trīs gadu laikā notikuši 22 CSNg, taču šeit nav bijuši bojā gājušie. Melnie punkti ar bojāgājušajiem ir maz, taču ievainoto skaits dažās vietās vēl joprojām ir ļoti augsts. Piemēram, uz A2 Vidzemes šosejas pie Garkalnes trīs gadu laikā cietuši 17 cilvēki.

    Kur notiek pārējās avārijas?

    Melno punktu kartē iekļūst tikai bīstamākie satiksmes posmi, kuros visbiežāk cietuši arī cilvēki, taču ik dienu notiek vairākas vieglas avārijas, kurās vadītāji izlīdzas ar saskaņoto paziņojumu. Rīgā un citviet Latvijā šādas sadursmju vietas itin bieži atkārtojas, tāpēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) 2016. gada nogalē izstrādāja detalizētu karti.

    Interaktīvajā kartē uzskatāmi var redzēt pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumus. Katram CSNg dota papildu informācija – datums un laiks, protokola veids (saskaņotais vai Ceļu policijas rakstīts), adrese un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apjoms. Kartes pamatā ir informācija, kuru apdrošinātāji saņem no transportlīdzekļu vadītājiem vai Ceļu policijas pēc CSNg fiksēšanas.

    Kā skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, šī karte var kalpot par labu līdzekli satiksmes drošības uzlabošanai Latvijas pašvaldībām un ceļu uzturētājiem, jo ļauj precīzi identificēt CSNg vietu, apstākļus, smaguma pakāpi un citus faktorus. Atlasot un analizējot šos datus ilgākā laika posmā, iespējams konstatēt, kāpēc vienā vai otrā punktā CSNg notiek biežāk vai ar smagākām sekām.

    Rezumējums

    Satiksmes drošības jomā vēl daudz jāstrādā, taču jau šobrīd redzams, ka situācija uzlabojas, gan samazinot melno punktu skaitu, gan analizējot CSNg iemeslus.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+