• Motora dzesēšana sistēma - uzbūve un darbības princips

    Praktiski padomi
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    19. jūnijs, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Auto Bild
    Motoriem darbojoties, tie sakarst. Kā dzesētāji tad lieti noder gaiss un ūdens. Skaidrosim, kā darbojas motora dzesēšana sistēma, ielūkojoties tās uzbūvē un darbības principā.

    Visus motorus dzesē gaiss, taču lielākajai daļā gadījumu tiek izmantots vēl kāds palīglīdzeklis, lai novadītu siltumu līdz gaisam, – un tas ir ūdens. Bez dzesēšanas nespētu darboties neviens motors. Karstums, kas rodas, degvielai sadegot, kā arī tas siltums, ko, par spīti eļļošanai, rada berze, ir jānovada, lai motors nepārkarst. Tāpēc dzinējā plūst ūdens, pareizāk sakot, runa ir par dzesēšanas šķidrumu.

    Tikai pusi no tā sastāva veido ūdens, pārējais ir dažādi spirti, kas pasargā šķidrumu no sasalšanas un novērš sistēmas koroziju.

    Bez tam tie arī paaugstina viršanas temperatūru. Tāds pats efekts ir arī dzeses sistēmas vāciņam. Kad motors sasilst, šis vāciņš ļauj rasties aptuveni vienu atmosfēru lielam pārspiedienam, kas savukārt paaugstina dzeses šķidruma vārīšanās temperatūru līdz 120 grādiem.

    Taču vispirms motoram ir jāuzsilst. Tāpēc sākumā šķidrums cirkulē tikai motora bloka, cilindra galvas un apsildes sistēmas iekšpusē. Kad ir sasniegta 85 grādu temperatūra, atveras termostats. Tas darbojas kā pārvads, kas vada dzeses šķidrumu caur radiatoru. Tas parasti sastāv no daudzām tievām alumīnija caurulītēm, ko savā starpā ik pēc pāris milimetriem savieno filigrānas plāksnītes. Tādējādi rodas liela virsma, kas palīdz novadīt siltumu gaisā.

     Šķidrums plūst caur radiatoru tikai tad, ja motors ir silts (1). Kompensācijas kamera (2) ir kā rezerve mainīga šķidruma līmeņa gadījumiem, kad šķidrums nepārtraukti sasilst un atdziest. Sūknis (3 un pa kreisi) dzen šķidrumu motora bloka virzienā, tā korpusā atrodas arī termostats. Tas brauciena laikā uztur nemainīgu temperatūru.

    Lai šķidrums motorā vispār cirkulētu, ir nepieciešams sūknis. Šim mērķim lielākoties tiek izmantots centrbēdzes sūknis, ko ar ķīļsiksnas palīdzību darbina motors. Šā sūkņa korpusā ievietots arī termostats. Ar šīs sistēmas palīdzību motora temperatūru var visai labi kontrolēt. Problēmas sākas tad, kad mašīna brauc lēni vai pat vispār apstājas. Tad caur radiatoru neplūst pietiekami daudz gaisa, ir nepieciešama palīdzība no malas. Noteiktā temperatūrā – aptuveni 110 grādu – siltumjutīgs slēdzis iedarbina elektrisku ventilatoru, kas dzen gaisu caur radiatoru.

     Kad auto nebrauc, vēju nodrošina elektrisks ventilators.

    Agrāk šo funkciju veica propellers, kas bija tieši savienots ar ūdenssūkņa dzensiksnas skriemeli, līdz ar to tas darbojās nepārtraukti. Taču šāds risinājums bija iespējams tikai uz 2–5 zirgspēku rēķina (atkarībā no apgriezieniem), un tas nozīmē, ka palielinājās arī degvielas patēriņš. Tas bija viens no iemesliem šāda tipa dzesētāju izzušanai.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē