Kāpēc nedrīkst izvēlēties lētu izpūtēju?

Izplūdes sistēma
Auto Bild
1. jūnijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Auto Bild
Auto izplūdes sistēmas uzdevums ir nodrošināt, lai dzinējs strādātu nepieciešamajā darba apgriezienu diapazonā, izmantojot optimālu gaisa-degvielas maisījumu, tā attīstot maksimālo jaudu un vienlaikus saglabājot minimālu degvielas patēriņu.

Izplūdes sistēma nav izveidota vienīgi, lai aizvadītu dzinēja radītās atgāzes uz automašīnas aizmuguri, tā pasargājot braucējus no nelāgas smakas mašīnas salonā. Izglītotāki auto lietotāji zinās uzskaitīt, ka tā kalpo kā atgāzu neitralizētājs, filtrs un trokšņu slāpētājs, visbiežāk aizmirstot par galveno, proti, ka tā ir nozīmīga četrtaktu dzinēja sastāvdaļa! Motora veiktspēja ir tieši atkarīga no izplūdes sistēmas radītā pretspiediena līmeņa.

Purvā pa lēto taku

Pielīdzināto, t.i., apmaiņai paredzēto, izplūdes sistēmu komponentu izstrāde ir tehnoloģiski komplicēts un dārgs process, jo katrs izpūtējs tiek pielāgots konkrētam dzinēja modelim, lai tas atbilstu noteiktajiem oriģinālā aprīkojuma pretspiediena un trokšņu līmeņa standartiem. Tādēļ arī atbilstošas un sertificētas izpūtēju daļas ir salīdzinoši dārgas. Bet kādēļ pirkt dārgo?

Latvietis, vienmēr praktiskais, nonākot izvēles krustcelēs, labprāt tomēr dod priekšroku lētajam variantam. Jo sevišķi, ja servisa speciālists, kurš izliekas ļoti zinošs šajā jomā, apgalvo, pirmkārt, ka Lietuvas krūmu darbnīcā vai kādā Polijas pagrīdes smēdē tapušais pakaļdarinājums nav un nevar būt sliktāks par oriģinālo, otrkārt, tehniskajā apskatē ar to nebūs nekādu problēmu (spēcīgs arguments!), turklāt kā pievienotā vērtība šim alternatīvajam produktam tiek pasniegta smuka skaņa. Pretspiediens? Par tādu šie pseidospeciālisti visbiežāk neko pat nav dzirdējuši…

Un parasts auto lietotājs bez speciālas ekspertīzes nekad tā arī nesapratīs, ka lētā, dzinēja parametriem neatbilstošā izpūtēja (vai izpūtēja daļas) dēļ viņa auto ir zaudējis, piemēram, 5% jaudas, patērē par 8% vairāk degvielas un atgāzu neitralizācijas sistēma strādā mazāk efektīvi, izmetot atmosfērā par 6% vairāk kaitīgo atkritumu.

(Vai gan vērts uztraukties par dažiem liekiem sodrēju putekļiem, kamēr visapkārt dūmo fabriku skursteņi?) Un diez vai viņš ar’ aizdomāsies par dažādām nepatīkamām un dārgām blakusparādībām, kas ceļas no nepareiza pretspiediena.

Korozijas risks

Vienkārši apskatot izpūtēja detaļas, nav iespējams noteikt, cik kvalitatīvs ir izmantotais tērauds. Tā ilgmūžība atkarīga no virsmu aizsargājošā alumīnija pārklājuma biezuma. Kā varbūt varat nojaust, lētie izstrādājumi ir darināti no lēta materiāla ar minimālu (~80 g/m2) alumīnija laminējumu.

Tāda korozijas noturība ir 6–12 mēneši, tātad nav jābrīnās, ka pēc pusotra gada trokšņu slāpētāja bundulis būs izrūsējis. Neticiet speciālistu vāvuļošanai par mūsu ziemām un sāli uz ceļiem!

Eiropas Savienībā pieņemtās kvalitātes prasības nosaka, ka izplūdes sistēmās jāizmanto tērauds ar alumīnija pārklājumu 120 g/m2. Turklāt sevišķi aktīvās korozijas zonās uzstādāmās detaļas, kā, piemēram, trokšņu slāpētājs, tiek izgatavotas no speciāla divu slāņu tērauda, kas nodrošina garantētu četru gadu kalpošanas laiku.

Pretrunā ar likumu

Eiropas Savienības likumdošana nosaka, ka automašīnām aizliegts uzstādīt nesertificētus (nepielīdzinātus) izplūdes sistēmas elementus – tieši tāpat kā riepas, optiku u.c. detaļas. Ir sīki aprakstīts, kāds marķējums apliecina atbilstību un kāda ir pārbaudes procedūra. Diemžēl izplūdes sistēmas nav iekļuvušas Latvijas transportlīdzekļu tehnisko stāvokli kontrolējošās institūcijas CSDD prioritāšu sarakstā.

Proti, noteikumos par tehnisko apskati šai sadaļai veltītais ir ievērojami īsāks nekā cits. Tur atrunāti galvenie pārbaužu parametri: atgāzu analīze, maksimālais (nevis konkrētajam modelim ražotāja uzrādītais) trokšņa līmenis. Bet detaļu atbilstības kontrole nav iekļauta. Interesanti, ka motocikliem gan – nez kādēļ – aizliegts uzstādīt paštaisītus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus…

Jāņem vērā

Ja izplūdes sistēmas pretspiediens ir augstāks nekā nepieciešamais

Traucēta atgāzu izplūšana no cilindriem. Rezultātā degmaisījums tiek atšķaidīts ar atgāzu atlikumu un uzliesmo mazāk efektīvi, tādēļ degšana turpinās izplūdes kolektorā. Apdeg vārsti, izdeg vārstu ligzdas, mazinās dzinēja jauda, palielināta vibrācija – vairākuma izpratnē tā ir normāla vecuma parādība. Degošajām gāzēm sasniedzot katalizatoru, pamazām kūst aktīvā materiāla monolīts.

Ja izplūdes sistēmas pretspiediens ir zemāks nekā nepieciešamais

Izplūdes un ieplūdes taktu daļējas pārklāšanās dēļ daļa degmaisījuma iet zudumā, vienkārši izplūstot no cilindriem. Zūd jauda, palielinās motora darba troksnis. Izplūdušais degmaisījums, nonācis katalizatorā, kur darba temperatūra ir 500–900 grādu, aizdegas un pakāpeniski izdedzina arī katalītiskā pārveidotāja monolītu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs