Autovadītāju bieds lietus laikā — akvaplanešana

Praktiskie padomi
Auto Bild
Auto Bild
18. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pirms ceļu nosedz ledus un sniegs, autobraucējiem ik gadu jāsastopas ar aukstās sezonas nepatīkamo un slapjo pavadoni – akvaplanēšanu. Liels ātrums un daudz ūdens uz ceļa – kad mašīna sāk peldēt, vadītājs kļūst par pasažieri. Mēs izstāstīsim, kā saglabāt kontroli pār savu auto arī uz slapja ceļa.

Nu jā, lietus nes svētību, vismaz lauksaimniekiem. Taču autovadītājam tas ir īsta sodība. Logu tīrītāji kaitina, uz ceļa krājas ūdens, un, ja šoferis laicīgi nenoņem kāju no gāzes pedāļa, mašīna sāk peldēt – notiek akvaplanēšana. Kas patiesībā norisinās? Riepas protektors vairs nespēj izspiest visu ūdeni, kas zem tā atrodas. Būtībā šajā brīdī protektors darbojas kā kanāli, kurus pāršļāc īsti plūdi.

Ūdens zem riepas izveido tādu kā ķīli, un zūd riteņa saķere ar ceļa virsmu. Līdz ceļam netiek novadīti ne stūres, ne bremzēšanas spēki. Tas, pie kāda ātruma riepa sāks peldēt, atkarīgs no ūdens un protektora dziļuma.

Formula ir vienkārša: jo vairāk ūdens uz ceļa, jo seklāks protektors, jo ātrāk zudīs saķere ar ceļu.

Tādēļ ar likumu noteiktais atlikušā profila dziļums – 1,6 milimetri – ir daudz par maz. Jo nodiluši protektori ir kā pārāk sekli kanāli, kas ātri pārplūst. Vismaz tad, kad dzirdēsiet slīdēšanas skaņas un stūrējot jutīsiet izmaiņas automašīnas uzvedībā, ātri noņemiet kāju no gāzes pedāļa. Vēl vairāk padomu un atbilžu uz jautājumiem par akvaplanēšanu lasiet turpinājumā.

1. vingrinājums – bremzēšana uz slapja ceļa

Negaiss un lietus, ūdens dziļums 1,5 milimetri. Redzamība 60 līdz 125 metri. Protektora nodilums no 3,0 līdz 1,6 milimetriem: Par veseliem 34 metriem garākais bremzēšanas ceļš riepu darba mūža pēdējās dienās ļoti skaidri parāda, ka laicīga riepu nomaiņa ir ārkārtīgi svarīga braukšanas drošībai.

2. vingrinājums – bremzēšana slīpi krītoša lietus apstākļos

Slīps lietus ar 3,5 milimetru ūdens dziļumu. Redzamība gandrīz nekāda. Protektora nodilums no 8,0 līdz 3,0 milimetriem: Bremzēšanas ceļš par 66 m garāks. No 3,0 līdz 1,6 milimetriem: bremzēšanas ceļa pagarinājums par vēl gandrīz 50 metriem. Braukšana gandrīz kā ar bezprofila riepām.

3. vingrinājums – akvaplanēšana

Slīps lietus ar 3,5 milimetru ūdens dziļumu. Redzamība gandrīz nekāda. Kad protektora dziļums ap pieciem milimetriem, parādās pirmās atšķirības no jaunas riepas. Ar 3,0 mm protektora dziļumu jau ievērojams uzpeldēšanas ātruma samazinājums. Pie 1,6 milimetriem mašīnu jau gandrīz neiespējami noturēt uz ceļa.

Jautājumi par un ap akvaplanēšanu

Kā izturēties akvaplanēšanas gadījumā?

Akvaplanēšanas laikā riepa vairs nespēj izspiest ūdens ķīli, kas izveidojies tās priekšā. Rezultātā riepa uzpeld, zūd kontakts ar braucamo virsmu. Padomi, kā izvairīties no akvaplanēšanas.

  • Vienmēr ievērojiet, lai riepas protektora dziļums būtu pietiekams. Vasaras riepas mainiet, vēlākais, pie 3 mm, bet ziemas riepas – pie 4 mm.
  • Spēcīga lietus gadījumā samaziniet ātrumu.
  • Īpaši jāuzmanās uz labās braukšanas joslas, jo dziļajās kravas auto iebrauktajās risēs mēdz sakrāties īpaši daudz ūdens.
  • Ārkārtējā gadījumā jāņem vērā sekojošais: jāizslēdz motors, jāizvairās no straujām stūres kustībām.

Ko tas nozīmē slapja ceļa gadījumā?

Iemesls ātruma ierobežojumam visbiežāk ir ceļa īpašības, jo, ja ūdens pietiekami ātri nenotek no ceļa, pieaug akvaplanēšanas draudi. Nav gan skaidras definīcijas, no cik liela ūdens daudzuma piemērojams konkrēts ātruma ierobežojums, taču, kā likums, jāņem vērā sekojošais.

Kolīdz uz ceļa rodas vienlaidu ūdens laukums, kurā redzamas priekšā braucošā auto pēdas, iestājas apstākļi, kad spēkā ir noteiktie ātruma ierobežojumi. Toties vieglas smidzināšanas gadījumā vēl drīkst braukt ar maksimālo ātrumu, kāds atļauts uz sausa ceļa.

Kad jārēķinās ar akvaplanēšanu?

Kā likums, visvairāk ir apdraudēti tie ceļa posmi, kuros lietus ūdens nevar pietiekami ātri notecēt no virsmas. Tas var būt atkarīgs no ģeogrāfiskām īpatnībām, piemēram, tādi apstākļi var būt ieplakā, kurā uzkrājas ūdens, vai pagriezienā ar pārāk mazu slīpumu uz ceļa pusi. Vēl iespējamie iemesli: bojāts ceļa segums ar dziļām bedrēm vai kravas automašīnu iebrauktām risēm. Pastiprināti ir jāuzmanās arī uz meža ceļiem, jo kritušās lapas mēdz nosprostot ūdens notekas.

Kur likt labākās riepas?

Vispirms, protams, jāņem vērā, ka visoptimālākā braukšana ir ar viena profila dziļuma riepām uz visiem riteņiem. Ja mainītas tiek tikai divas riepas, tad tās ar labāko profilu būtu jāliek aizmugurē.

Iemesls: aizmugurējā ass nodrošina mašīnas stabilitāti.

Svarīgi: ziemas riepām bieži vien jau ir piešķirts noteikts kustības virziens (to var noteikt pēc bultiņas uz riepas sānu malas) vai arī jau noteikta ārējā mala (uz sāna uzraksts Outside). Ja riepas uzmontēsiet nepareizi, kaitēsiet braukšanas drošībai.

Cik nopietni autovadītāji uztver noteikumus?

 Taka uz protektora norāda, ka šī platprofila riepa drīz sasniegs atļauto 1,6 mm robežu.

Auto Bild degvielas uzpildes stacijās un būvmateriālu lielveikalu autostāvvietās pārbaudīja nejauši izvēlētu automašīnu riepu protektora dziļumu. Rezultāti bija biedējoši: no 60 pārbaudītajām automašīnām deviņām nebija ievērota ar likumu noteiktā riepas profila dziļuma robeža. Tas nozīmē: 15 procenti autovadītāju riskē ar soda naudu. Vēl ļaunāk: jau neliela lietus gadījumā šo auto bremzēšanas ceļš kļūst jūtami garāks, mašīna uzpeld daudz straujāk kā auto ar jaunām riepām.

Kā izskatās visoptimālākā lietus riepa?

Visoptimālākās lietus riepas profils ir vērsts gaitas virzienā, lai spētu ātri novadīt ūdeni uz malām. Turklāt šīm riepām ir arī stabili protektora bloki, lai sniegtu maksimālo saķeri. Protektora kanāliem vajadzētu būt vismaz trīs milimetrus dziļiem vasaras riepu gadījumā, bet ziemas riepām pat 4 mm. Lai uzlabotu gumijas maisījuma saķeri ar ceļu, kā riepu pildījums sodrēju vietā nācis silīcijs.

Eksperta padoms

Pjērs Ponselets, Goodyear riepu testu nodaļas vadītājs Akvaplanēšanas laikā taisnā ceļa posmā automašīna vairs nereaģē uz stūres kustībām un arī bremzēšana ir ierobežota. Ja mašīna uzpeld pagriezienā, tā izslīd uz ārpusi, un nav nekādas iespējas ar stūres palīdzību šo kustību koriģēt. Autovadītāji var izvairīties no akvaplanēšanas, uz slapja ceļa samazinot ātrumu, bet ziemas riepu gadījumā – tās nomainot, kad protektora dziļums sasniedzis 4 milimetrus.

Rezumējums

Testi ar nodilušām riepām pasaka skaidri: pietiekams profila dziļums uz slapja ceļa ir vissvarīgākais, lai nodrošinātu drošu braukšanu. Vienalga, vai runa ir par bremzēšanas ceļa garumu vai par akvaplanēšanu. Te jāpiesauc autovadītāja atbildības sajūta, jo no svara ir katrs protektora milimetrs. Tādēļ nevajag gaidīt, kamēr profils nodilst līdz likumā noteiktajam līmenim, bet gan nomainīt riepas laicīgi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+