Auto ar dabasgāzi (CNG) — tā ir iespēja ietaupīt!

Dabasgāze
Toms Timoško
1. oktobris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Auto Bild
Nav noslēpums, ka dzinēja aprīkošana ar gāzes iekārtu sniegs ekonomiju. Tomēr ne visi zina, ka ir iespēja nopirkt auto ar gāzes sistēmu, kura auto ekspluatāciju pie mums padarīs teju neiespējamu. Vismaz pagaidām.

Degvielas cenas mudina autovadītājus aizdomāties par lētāku dzinēja darbināšanas veidu. Kamēr dīzeļdegvielas cena litrā ir aptuveni 1,20 €, E95 – 1,26 €, autogāze pārsniegusi 0,50 € robežu, par vienādu iztērēto summu ļaujot veikt divreiz garāku distanci. Zemās lietošanas izmaksas var likt padomāt par gāzes sistēmas nepieciešamību arī šis ideoloģijas nīdējiem.

Autogāzes sistēmas

Ar gāzes iekārtām tiek aprīkots teju viss iespējamais, sākot ar Chevrolet Matiz sīkstajiem 0,8 l trīscilindru motoriem līdz pat lielas litrāžas Chrysler Voyager, Volvo V70 un citiem praktiskajiem auto, kuru benzīna apetīte nav savienojama ar racionālu ģimenes budžetu. CSDD statistika liecina, ka benzīna dzinēju aprīkošana ar gāzes iekārtu ir visai populāra izvēle to vadītāju vidū, kuru īpašumā ir 1990.–2000. gadā ražoti spēkrati, jo desmitgadīga auto aprīkošana ar gāzes sistēmām ir sarežģītāka, dārgāka vai pat neiespējama.

Kopumā Latvijā reģistrētais vieglo auto skaits, kam uzstādīta gāzes iekārta, pārsniedz 50 000. Dažiem auto tehniskajā pasē iepretim degvielas tipam rakstīts – benzīns un dabasgāze (CNG). Dabas gāze būtiski atšķiras no plašāk izmantotās naftas gāzes (LPG), un šī nezināšana var dārgi maksāt.

Kā atšķiras CNG un LPG?

Auto iekšdedzes dzinējus var aprīkot ar divu veidu gāzes sistēmām. Gan uzstādīšanas procesā, gan ikdienas lietošanā ir būtiskas atšķirības.

  • LPG (liquid propan gas) jeb sašķidrinātā naftas gāze.

To galvenokārt veido propāns un butāns vai to abu kombinācija. Gāze balonā tiek iepildīta ar 1,6 atmosfēru spiedienu. Tā ir smagāka par gaisu, tādēļ uzreiz varēs just, ka priekšā stāvošajam ir nekvalitatīva gāzes sistēma. Lielākais trūkums no drošības viedokļa – viegli uzliesmojoša.

LPG sistēmas uzstādīšana atkarībā no dzinēja un gāzes sistēmas paaudzes var izmaksāt no 500 līdz 4000 eiro.

Gāzi var uzpildīt lielākās un mazākās DUS, un to kopskaits Latvijā pārsniedz 200 uzpildes punktus. LPG ir populāra izvēle arī Eiropā, kopumā sasniedzot vairāk nekā 40 000 uzpildes vietu. Problēmas ar uzpildi ārvalstīs nav, taču, pirms dodas garākā ceļā, sameklējiet uzpildes punktu karti. Piemēram, Somijā nav iespējams uzpildīt LPG.

Vairumā gadījumu šīs sistēmas tiek uzstādītas lietotiem auto privātos servisos, auto īpašniekam to sedzot par saviem līdzekļiem. Degvielas bāka tiek saglabāta esošajā lielumā, pievienojot 35–80 l LPG balonu. Sistēmas apkope nepieciešama ik pēc 10 000–20 000 km.

  • CNG (compressed natural gas) jeb saspiestā dabasgāze ar krietni lielāku spiedienu nekā LPG.

Ar kompresora palīdzību gāze tiek saspiesta īpašā balonā līdz pat 250 atmosfēru spiedienam. Pēc sastāva dabasgāze ir vieglāka par gaisu un noplūdes gadījumā ātri izkliedējas. Tas nozīmē, ka arī aizdegšanās risks ir mazāks. Šī sistēma ir sarežģītāka, sadārdzinās uzstādīšanas izmaksas salīdzinājumā ar LPG tehnoloģiju. Šo procesu lielākoties veic jaunam auto jau rūpnīcā.

Šādu iespēju laika gaitā kopumā piedāvājuši vismaz 20 auto zīmoli. Līdzīgi kā LPG, arī CNG sistēmai nepieciešama periodiska apkope, taču pie mums CNG sistēmas diagnostika un rezerves daļu pieejamība ir krietni problemātiskāka. Saistībā ar augstajām uzpildes punktu uzturēšanas izmaksām un mazo pieprasījumu Latvijas gāze 2010. gadā slēdza visas uzpildes vietas. Vēlāk tika aizvērti arī atlikušie punkti, un pastāvēja laika periods, kad Latvijā nebija neviena publiska CNG uzpildes stacija.

Šogad situācija ir mainījusies. Virši-A maijā atklāja Latvijā pirmo publisko CNG uzpildes staciju.

Pirmā CNG stacija gada sākumā atvērta Jēkabpilī, bet līdz gada beigām arī Rīgā tiek plānotas divas CNG stacijas – pa vienai katrā Daugavas pusē.

Eiropā ir vairāk nekā 3600 uzpildes punktu, Igaunijā publiski pieejamas ir 15, bet Lietuvā piecas saspiestās dabasgāzes stacijas.

Tiesa, būs jāsaskaras ar situāciju, ka kādā no kaimiņvalstīm mazā pieprasījuma dēļ stacija atvērta tikai vienu stundu dienā vai ir problēmas ar bezskaidras naudas norēķiniem.

Degvielas bāka šiem auto pilda rezerves tvertnes funkciju, ja gadījumā neesat laikus uzpildījis dabasgāzi. Benzīnam atvēlētā tvertne var būt pat tikai 12 l.

CNG ieguvumi

Ar CNG sistēmu aprīkota auto ekspluatācija ir ne vien vislētākā, bet arī videi visdraudzīgākā. Gāzes sadegšanas rezultātā kaitīgo izmešu daudzums ir daudzkārt mazāks kā benzīna, dīzeļa vai ar LPG gāzi aprīkotajiem dzinējiem. Šā iemesla dēļ CNG kļuvis populārs sabiedriskā transporta (to skaitā taksometru) jomā – Eiropā satiksmē piedalās gandrīz 1 miljons transportlīdzekļu ar CNG.

Izšķiršanās par labu CNG dzinējam citviet tiek dāsni atbalstīta no valsts.

Piemēram, Vācijas valdība līdz šim aktīvi piešķīrusi nodokļu atvieglojumus dabasgāzes lietošanai, citviet tiek atbalstīta privāto staciju uzstādīšana utt. Tiesa, arī jauna CNG auto cena būs par aptuveni 2000–4000 eiro dārgāka nekā līdzvērtīgam ar benzīna motoru. Tāpēc, jo vairāk brauksiet, jo vairāk ietaupīsiet. Tiek lēsts, ka dabasgāzes krājumi pietikts 80 gadiem, bet nafta tikai 40 gadiem. Tātad ilgtermiņa alternatīva.

CNG trūkumi

Līdz šim pie mums nebija CNG uzpildes punktu, tāpēc vadītājam bija jādarbina dzinējs ar benzīnu. Vienīgais punkts bija Latvijas gāzes teritorijā, taču tas bija paredzēts tikai uzņēmuma auto uzpildei. Tagad uzpildes punkti tiks atvērti arvien vairāk, tomēr tie nav tik bieži sastopami kā klasiskie benzīna un dīzeļa DUS.

Degvielas bākas šiem auto ir ar ļoti mazu ietilpību, taču uzpilde veicama gandrīz tikpat ātri kā benzīna vai dīzeļmotora transportlīdzekļiem.

Ja nepagūsiet auto uzpildīt uz tehniskās apskates brīdi, tad satraukumam nav pamata. Atšķirībā no LPG gāzes, CNG tvertni drīkst neuzpildīt un atgāzu normas tiks mērītas, dzinējam darbojoties benzīna režīmā.

Matemātika

Piemēram, pēdējo gadu VW Caddy ar 1,4 TGI dzinēju vidēji patērē 4–5 kg dabasgāzes uz 100 km. Dabasgāzes tvertnes ietilpība ir 26 kg. Tas nozīmē, ka ar vienu uzpildi iespējams veikt 500–650 km. Latvijā viens kilograms dabasgāzes maksā 0,98 centu, pilnai uzpildei izmaksājot aptuveni 25 eiro. Kad dabasgāze beidzās, 13 l degvielas bāka ļaus nobraukt vēl 200 km. Naudas izteiksmē tie ir papildu 15 eiro. Kopumā par 40 eiro varam veikt pat 850 km garu distanci.

Standarta 1,4 TSI benzīna motoram pēc ražotāja datiem ir aptuveni 6 l/100 km. 850 km tiks patērēts 51 l, kas maksās aptuveni 62 eiro. Viena un tā pati distance, bet 22 eiro ietaupījums.

Ja gadā nobraucam vairāk nekā 30 000 km, ieguvums ir tuvu 1000 eiro.

Ja mēs pieņemam, ka dīzeļdegviela maksā 1,20 eiro litrā, E95 maksā 1,22 eiro litrā, bet CNG dabasgāze 0,98 eiro par kilogramu, tad ietaupīt sanāks jebkurā gadījumā. Iegādājoties benzīnu, dīzeļdegvielu vai CNG par 10 eiro, nobraukums katram degvielas veidam attiecīgi ir 178 km, 208 un 277 km.

Kā pie mums nonāk auto ar CNG?

Visu paaudžu Opel Zafira modeļiem CNG baloni novietoti zem virsbūves grīdas.

Ja šādu auto Latvijā bija un ir sarežģīti ekspluatēt, kāpēc tie tiek piedāvāti? Vairumā gadījumu ar CNG sistēmu aprīkotie auto Latvijā ieceļo no Vācijas un Zviedrijas, kur tie nereti kalpojuši kā taksometri. Populārākie zīmoli – Fiat, Mercedes-Benz, VW un Volvo. Lūk, tipiskā aina lietoto auto tirgū. No Zviedrijas ievests tumšas krāsas 2004. gada Volvo V70 ar CNG. Pārdevējs auto stāvokli raksturo kā labu, un spēkrata cena ir 2100 eiro.

No visiem piedāvājumiem tieši šis ir lētākais, un citi šāda izlaiduma gada eksemplāri maksā līdz pat 5000 eiro. Šajā gadījumā uz bagāžnieka vāka gozējas uzraksts Bi-Fuel, bet sludinājuma aprakstā minēta dabasgāze. Tas dod iespēju potenciālajam pircējam sākt interesēties, ko nozīmē uz mašīnas redzamie uzraksti, kas ir dabasgāze un kā to lietot. Diemžēl dažkārt sludinājumos pārdevējs norāda, ka auto aprīkots ar gāzes sistēmu, neprecizējot, ka tā ir dabasgāze.

Neuzmanības, nezināšanas vai zemās cenas dēļ auto tiek nopirkts un tikai pēc brīža nākas atskārst, ka pie mums būs jāievēro daži ekspluatācijas ierobežojumi.

Šī nav tikai 15 gadu vecu auto problēma, jo arī jaunu auto var iegādāties ar CNG sistēmu. Līdzīgi kā iepriekš pieminēto VW Caddy, tā arī citu zīmolu cenu lapās var atrast modifikācijas ar dabasgāzi. Tas gan vairāk atgādina ķeksīša ievilkšanu, jo šādas modifikācijas zaļās dzīves vārdā zīmoliem ir jāpiedāvā un ārvalstīs tās pat ir populāras, taču tirgus šīm versijām pie mums ieiesies lēni.

Ko darīt ar CNG sistēmu?

Pie mājas gāzes sistēmas pievienojams kompresors, kas CNG balonu uzpildīs dažu minūšu laikā.

Ja kādu iemeslu dēļ jūsu autoparkā atrodas auto, kam uzstādīta CNG iekārta, ir vairāki varianti, kā rīkoties. Viens no tiem – apmeklēt vienīgo uzpildes staciju vai gaidīt nākamo CNG uzpildes punktu atvēršanos. Ticiet mums – tagad ir vieglāk nekā agrāk.

Pastāv iespēja auto pārdot. Ņemot vērā dažu uzņēmumu centienus, lietoto auto tirgus situācija varētu uzlaboties, taču līdz ārzemju apmēriem mums vēl tālu. Tas nozīmē, ka var izmēģināt laimi pārdošanā uz ārzemēm. Var skatīties ne tikai uz Vāciju vai Zviedriju, bet arī kaimiņvalstīm. Sazvanot auto pārdevējus, kuru rīcībā ir spēkrati ar CNG sistēmu, dažos gadījumos tika norādīts, ka Latvijā pircējus ir grūti atrast un visdrīzāk auto jau tuvākajās dienās aizceļos uz Igauniju, kur pēc šiem auto esot pieprasījums.

Ja nevēlaties vai nevarat no auto šķirties, bet biežā degvielas uzpilde neapmierina, pastāv iespēja CNG sistēmu pārbūvēt par LPG. Tiesa, gandrīz nekas no esošajām CNG detaļām jaunajai LPG sistēmai nederēs. Vienīgā pozitīvā iezīme – dzinēju virzuļu grupa un galva jau rūpnīcā ir piemērotas autogāzes uzstādīšanai. Izmaksas nebūs mazas, jo jāveic CNG sistēmas demontāža un pēcāk LPG uzstādīšana, ko papildina arī pārbūves reģistrācija CSDD.

Volvo V70 ar 2,4 l Bi-Fuel dzinēju šī transformācija izmaksās aptuveni 700 eiro.

Kā stāsta pārbūves speciālisti, ar Volvo problēmu esot maz, taču jaunāka gadu gājuma VW un Opel dzinēja vadības pārveide var būt lielāks izaicinājums, lai motors strādātu korekti un nebūtu jaudas zudumu.

Trešais variants – izveidot pašam savu CNG uzpildes punktu, kā tas iecienīts ārzemēs. Viena no iespējām mūsu tirgū ir Hygen. Latvijas uzņēmums uzsācis iekārtu ražošanu, dodot iespēju uzpildīt auto ar dabasgāzi savās mājās. Atliek pieslēgties centrālajam mājas gāzes vadam, un triju minūšu laikā CNG tvertne tiks uzpildīta ar dabasgāzi.

Hygen tiešie klienti ir gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro. Mājsaimniecības pēc iekārtas uzstādīšanas maksās par izmantoto dabasgāzi saskaņā ar gāzes lietošanas tarifiem. Tirgū pieejamas arī divreiz lētākas iekārtas, bet to mazā veiktspēja uzpildes procesu izstieps visas nakts garumā.

Pēdējā iespēja ir būt pacietīgiem. Eiropas Parlamenta izstrādātajā alternatīvo degvielu attīstības plānā minēts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu uzpildes punktu, lai panāktu, ka ar CNG darbināmiem transportlīdzekļiem iespējams pārvietoties pilsētās un ārpus tām. Attālums starp uzpildes punktiem nebūšot lielāks par 150 km. Kā tas tiks realizēts pie mums, atliek tikai minēt.

Rezumējums

Vērtējot ekonomisko un ekoloģisko ieguvumu, ir saprotama CNG sistēmas popularitāte ārzemēs. Šobrīd CNG ienāk arī Latvijā, tāpēc cerību stars kļūst arvien spožāks!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs