Nākamgad melno punktu skaits varētu samazināties

Lai samazinātu posmu skaitu, kuros bieži notiek CSN, jāsakārto ne tikai infrastruktūra, bet arī cilvēku domāšana.
Ceļu satiksme
Latvijas Valsts Ceļi
5. jūnijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: LVC

Pēc aptuveni gada taps jaunā “melno punktu” karte, un būs zināms, kāds ir “melno punktu” skaits uz Latvijas ceļiem. Šādu ceļa posmu, kuros bieži notek ceļu satiksmes negadījumi (CSN) būs mazāk, jo pēdējo trīs gadu laikā vairākās vietās ir veikti satiksmes infrastruktūras uzlabojumi, lai novērstu negadījumu iespējamību, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. Tomēr joprojām bieži vien “melnie punkti” kartēs parādās vietās, kur tie varēja nemaz nebūt. Pie vainas ir cilvēciskais faktors.

“Melno punktu” kartes tiek veidotas ik pēc trīs gadiem atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) direktīvai, un tās tiek ņemtas vērā, plānojot satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā. Piemēram, pakāpeniski tiek likvidēti kreisie pagriezieni. Pārvaldot autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos infrastruktūras uzlabošanas projektus, tāpēc tie tiek realizēti prioritārā secībā. Galvenā prioritāte – ceļa seguma uzlabošana, tāpat prioritāri tiek domāts par to, kā atdalīt satiksmes dalībnieku plūsmas, pasargāt mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.

Jāatgādina, ka iepriekšējā periodā no 2014. gada līdz 2016. gadam par “melnajiem punktiem” uz Latvijas ceļiem tika atzītas 99 vietas. Jaunā karte aptvers periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam ieskaitot un tiks publicēta 2020. gada pavasarī.

Ietekmē intensitāte

Pirmskrīzes gados (2007.–2008.) ir bijusi lielākā satiksmes intensitāte, un tajā laikā ir bijis arī vēsturiski lielākais “melno punktu” skaits. Savukārt krīzes laikā krasi kritās satiksmes intensitāte un līdz ar to arī “melno punktu” skaits. Vislielākais “melno punktu” skaits ir Pierīgā, kur ir arī blīvākā satiksme. “Melnie punkti” tiek izvērtēti, un pēc tam noteikts, kādas satiksmes organizācijas izmaiņas ir nepieciešamas. Ne vienmēr ir vajadzība veikt attiecīgā posma pārbūvi vai citus dārgus risinājumus. Ir vietas, kur pietiek uzlikt ceļazīmes, kas samazina atļauto braukšanas ātrumu vai aizliedz apdzīšanas manevru.

M. Zaļaiskalns atzīst, ka labs līdzeklis ir arī fotoradari. Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari un statistika liecina, ka tie ir sevi attaisnojuši.

Bīstamajās vietās, kur uzstādīti fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago CSN, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Tomēr vēljoprojām daudz autovadītāju neievēro ceļu satiksmes noteikumus un turpina pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.

Pagājušajā gadā ir noformēti vairāk nekā divi miljoni protokolu par ātruma pārsniegšanu un valsts budžetā iemaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro. Taču ir arī tādas vietas, kur situācijas uzlabošanai ir nepieciešama ceļa rekonstrukcija. Piemēram, uz Rīgas–Jūrmalas šosejas ir vairākas “melno punktu” vietas un bieži notiek negadījumi. Daļa no tiem ir saistīti ar akvaplanēšanu, ko izraisa ceļa segumā esošās risas. Šogad tiks veikta šī ceļa segas rekonstrukcija, risas likvidēs un pazudīs iemesls šiem negadījumiem.

Jāmaina domāšana

Tomēr ir vietas, kur melnajiem punktiem faktiski nebūtu jāveidojas, jo, piemēram, infrastruktūra ir sakārtota un nodrošināti apstākļi, lai CSN nenotiktu, tomēr, neskatoties uz to visu, tie notiek. “Lielākajā daļā šo gadījumu pie vainas ir cilvēciskais faktors un distances neievērošana. Bieži vien šādi negadījumi notiek pie luksoforiem, kad priekšā braucošā automašīna strauji bremzē, bet tai sekojošā to laicīgi nespēj, un notiek sadursme.

Līdz ar to ne vienmēr pie vainas ir slikta infrastruktūra, bet gan cilvēki paši ar savu rīcību izraisa negadījumus. Iespējams, ir jānomainās paaudzēm, lai cilvēki sāktu pārvietoties uz autoceļiem mazāk agresīvi, ko savukārt izraisa ikdienas stress, kas ir cieši saistīts ar dzīves kvalitāti,” norāda M. Zaļaiskalns. Kā piemēru viņš min autoceļa A8 Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) krustojumu ar ceļu P100 Ozolnieki–Dalbe, kur, lai samazinātu negadījumu skaitu, jau pirms vairākiem gadiem tika uzstādīts luksofors, tomēr negadījumi joprojām notiek. Galvenokārt tāpēc, ka netiek ievērota distance.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs