• Kā izvairīties no soda par ātruma pārsniegšanu

    Praktiski padomi
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    29. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Viens no autobraucēju apspriestākajiem tematiem ir ātruma kontroles ierīces jeb radari. Vērts zināt, kādi ir to veidi, kur tie atrodas un kāds sods pienākas par ātruma pārkāpšanu Latvijā un kaimiņvalstīs.

    Stacionārie fotoradari

    Pirmos stacionāros fotoradarus Latvijā uzstādīja 2015. gada sākumā, un nu braucēju ātrumu Latvijā uzrauga jau 100 stacionārie fotoradari. Lai gan pirms katra radara ir uzstādīta brīdinoša ceļazīme, braucēji šajā zonā ne vienmēr ievēro atļauto ātrumu. Gadās, ka autobraucēji tiek noķerti gandrīz lidojumā – policija reģistrē pat braukšanas ātrumu virs 200 km/h. Aprīlī kāds BMW vadītājs uzstādīja savdabīgu rekordu – diennakts laikā divas reizes traucās garām fotoradaram ar vairāk nekā 200 kilometru stundā lielu ātrumu, sasniedzot pat 219 km/h.

    Stacionārais fotoradars kontrolē ne tikai atļauto braukšanas ātrumu, bet tā pārkāpējiem pārbauda arī to, vai auto ir derīga tehniskā apskate un OCTA apdrošināšana, bet komerctransportam pārbauda arī autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti. Ja fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksē vairākus pārkāpumus, sods tiek piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, sodu piemēros par lielāko pārkāpumu.

    Pārvietojamie fotoradari

    Valsts policijas rīcībā ir 12 šādi radari, bet pirms tiem norādošās ceļazīmes netiek uzstādītas. Radaru atrašanās vieta ik dienu tiek mainīta, un tas ir šī kontroles veida lielākais trumpis, ļaujot policijai arī kampaņveidā kontrolēt iespējami bīstamās teritorijas, piemēram, pirmajā skolas dienā noliekot pārvietojamos fotoradarus mācību iestāžu tuvumā.

    Vidējā ātruma kontroles radari

    Sekojot Eiropas valstu paraugam, automašīnas ātrumu mēra, aprēķinot laiku, ko auto pavada, braucot no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografē auto numurzīmi un fiksē, cikos auto braucis gar pirmo kameru.

    Otra kamera noteiktā ceļa posma beigās atkārtoti nofotografē mašīnu, lai pēc tam aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu spēkrats pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja braukts ātrāk, nekā attiecīgajā posmā atļauts, pavisam drīz tiks saņemts administratīvā pārkāpuma protokols.

    Iepriekš sistēma darbojās septiņu kilometru garumā šosejā Tīnūži–Koknese. Līdzīgi kā pirms stacionārajiem fotoradariem, arī pirms šīs zonas uzstādīta īpaša ceļazīme, kas brīdina par atļauto ātrumu un vidējā ātruma kontroli, kā arī papildzīme, kurā norādīts, cik garā ceļa posmā sistēma darbojas. Tika plānots, ka šādas sistēmas varētu tikt ieviestas arī citos ceļu posmos, piemēram, uz Jūrmalas šosejas.

    Rokas radari

    Ar rokas radariem, kas autovadītāju vidū tiek saukti par fēniem, ātrumu kontrolē jau gadu desmitiem. Savulaik šo radaru popularitāte mazinājās līdz ar modernām ātruma kontroles ierīcēm trafarētajās un netrafarētajās Ceļu policijas automašīnās, taču tagad policijas rīcībā nonākuši jaunie TruCam II rokas radari. Atšķirībā no vecajiem fēniem, kuros bija redzams tikai fiksētais braukšanas ātrums, jaunajā rokas radarā redzams arī augstas izšķirtspējas video. Tas nozīmē, ka dažkārt autovadītāju izmantotais arguments – tas jau nav mans ātrums – vairs nederēs: ekrānā būs redzams gan auto, gan tā braukšanas ātrums. Ar jauno mērierīci ātrumu kontrolēt var jebkurā diennakts laikā un jebkādos laika apstākļos.

    Interesanti fakti

    • 2018. gadā protokolos piespriestā kopējā naudas summa sasniedza 11 939 045 eiro. Savukārt pārvietojamie radari pērn fiksēja 84 223 pārkāpumus par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro. Tātad – fotoradari gada laikā reģistrēja pārkāpumus par 15,3 miljoniem eiro.
    • Neskaitot fotoradaru veikumu, ik dienas uz Latvijas ceļiem policisti pieķer vidēji 200 autovadītājus, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Gada laikā tie ir vairāk nekā 70 000 administratīvā pārkāpuma protokoli.
    • Pērnā gada rudenī apkopojot datus, ražīgākie stacionārie fotoradari bija Rīgā, Brīvības gatvē, pretim ēkai Nr. 363 – te kopš gada sākuma bija fiksēti vairāk nekā 13 000 pārkāpumi. Rekordists izrādījās arī radars, kas uzstādīts uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) 38. kilometrā virzienā uz Salaspili, un fotoradars Rīgā, Juglas ielā, pie ēkas Nr. 16.
    • Pārvietojamie fotoradari ātruma pārkāpējus visbiežāk fiksē autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) 26. kilometrā virzienā uz Siguldu. Bieži pārkāpēji tiek reģistrēti arī Jaunolainē uz autoceļa A8 Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) 21. kilometrā virzienā uz Jelgavu, kā arī Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Nr. 101.

    3 padomi, kā izvairīties no soda par ātruma pārkāpšanu

    Protams, pamatpadoms ir tikai viens: ja negribi maksāt sodu – nepārkāp ātrumu! Tomēr ir vēl daži ieteikumi, ko vērts ievērot.

    1. Izpēti, kur atrodas stacionārie radari! Stacionāro radaru izvietojumu var aplūkot CSDD mājaslapas sadaļas Ceļu satiksme iedaļā Stacionāro fotoradaru karte. Te var redzēt ne tikai precīzu katra radara atrašanās vietu, bet arī paskaidrojumu, kādēļ ātruma uzraugs atrodas tieši tur. Piemēram, fotoradars Rīgā uz Krasta ielas: Rīga, Krasta iela pie ēkas Nr. 47. Augstas satiksmes intensitātes un biežas pārkārtošanās posms. Ātruma pārsniegšana šajā posmā būtiski traucē veikt pārkārtošanās manevrus, kas bieži noved pie ceļu satiksmes negadījumiem.
    2. Uzzini pārvietojamo radaru iespējamo izvietojumu! To var noskaidrot Valsts policijas mājaslapas www.vp.gov.lv sadaļā Ceļu satiksme. Kopumā Latvijas teritorijā ir 172 potenciālie ātruma mērierīču atrašanās punkti. Visas vietas iegaumēt būs grūti, taču pietiek izpētīt savu ikdienas maršrutu, un situācija būs zināma daudz labāk.
    3. Izmanto aplikāciju! Viedtālrunī var izmantot braucēju vidū iecienīto Waze aplikāciju. Papildus iestatītajam maršrutam tajā varēs redzēt arī informatīvus paziņojumus par radariem, ceļa remontiem, dzīvniekiem uz ceļa un policijas slēpņiem. Te nu jāatceras: policijas automašīnas ir mobilas, ir arī netrafarētas ekipāžas, turklāt jauno radaru mērījuma distance sniedzas aptuveni viena kilometra attālumā. Tādēļ nevajadzētu cerēt, ka telefona navigācija paglābs no soda. Tāpēc ātrums ir jāievēro!

     

    Kā sodus nosaka fotoradars un kā – policists?

    Fotoradara fiksēto pārkāpumu nekādā veidā nevar izdzēst vai izmainīt. Tiklīdz pārkāpums tiek reģistrēts, informācija kodētā veidā tiek nosūtīta uz CSDD. Tālāk informāciju apstrādā un nogādā policijai, bet vēlāk adresē pārkāpējam. Fotoradars vienmēr piemēro mazāko iespējamo sodu.

    Piemēram, ja apdzīvotā vietā pārkāpts ātrums par 41–50 km/h virs atļautā limita, par ko būtu piemērojams 240–320 eiro sods, fotoradars uzliks mazāko – 240 eiro – sodu. Ja sodu nosaka policists, tas par tādu pašu pārkāpumu var sasniegt arī 320 eiro atkarībā no konkrētā autovadītāja pārkāpumu vēstures. Būtiskākā nianse būs lielāka pārkāpuma gadījumā. Piemēram, ja pilsētas robežās braucat 60 km/h virs atļautā ātruma un to fiksējusi Ceļu policija, pienāktos naudas sods no 540 līdz 680 eiro, pieci soda punkti un visam bonusā vēl tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem. Ja šādu ātrumu fiksē fotoradars, soda punkti piemēroti netiek un tiesības paliek šofera kabatā. Tas tāpēc, ka, neapturot transportlīdzekli, sodu var piemērot tikai auto īpašniekam, nevis vadītājam.

    Tuvojoties fotoradaram, nevajag strauji bremzēt un braukt lēnāk, nekā konkrētajā vietā atļauts.

    Lielākoties fotoradariem tiek iestatīta tā dēvētā ātruma tolerance, ļaujot dažus kilometrus pārkāpt un netikt sodītam. Šie skaitļi publiski par katru radaru nav zināmi, taču, vērtējot pēc pieredzes, ātruma pārsniegšana līdz 10 km/h netiks vērtēts kā pārkāpums, it īpaši ārpus pilsētas.

    Spidometra rādījums teju vienmēr būs lielāks nekā auto faktiskais ātrums. Pamēģiniet spidometra bultiņu salīdzināt ar GPS ātruma rādījumu, kas pieejams vairākās navigācijas lietotnēs.

    Fotoradariem tolerance ir noteikta mehāniski, savukārt ceļu policistus ietekmē cilvēciskais faktors.

    Kādā vietā varat tikt apturēts ar 13 km/h pārkāpumu, citviet ārpus pilsētas netiksiet apstādināts, pat pārsniedzot 20 km/h virs atļautās robežas. Kopējai satiksmes plūsmai virzoties vienādā ātrumā, policija nereti gaida lielāku zivi. Ļaunprātīgi gan to izmantot nevajadzētu, turklāt jau drīzumā policija varētu atteikties no šādas tolerances robežas.

    Radars izglābj dzīvību

    Sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu nesen tika palielināti, fotoradaru kļūst arvien vairāk, bet vadītāju disciplīna vēl joprojām ir tālu no ideālas. Uzlabojot ceļu infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu iespējams samazināt, un daļēji šo cīņu pastiprina arī ātruma kontrole. Lai arī pērn uz ceļiem bojā gājuši 149 cilvēki, kas ir vairāk nekā 2017. gadā (134 cilvēki), eksperti norāda, ka ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, savukārt smago avāriju skaits samazinājies par 45%. Bet būtiskākais – vietās, kur atrodas radari, nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

    Šādi secinājumi likuši kalt arī nākotnes plānus par vēl jaunu radaru izvietošanu. Vispirms gan par to būs jālemj valdībai, papildus vienojoties arī par projekta finansējuma avotiem. Jau tuvākajos gados Latvijā varētu uzstādīt vēl 100 fotoradaru, bet puse no tiem būtu mulāžas. Tas nozīmē, ka vadītājs ieraudzīs fotoradara kasti, bet nezinās, vai tajā atrodas mērīšanas ierīce. Šāda prakse ir arī Lietuvā, kur daļa no radariem ir tikai butaforijas. Ik pa laikam mulāžu izvietojums tiek mainīts, lai vadītājs nezinātu, vai ceļa malā stāvošais fotoradars konstatē pārkāpumu. Tāpat, iespējams, būs jābūt uzmanīgiem pie luksoforu signāliem. Paredzēts, ka Brīvības gatvē Berģos un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem fotoradars spēs noteikt, vai esat šķērsojis gājēju pāreju vai brauktuvi brīdi, kad luksoforā dega sarkanais signāls.

    3 mīti par fotoradariem

    Pārvietojamo radaru ieviešana savulaik radīja lielu ažiotāžu: 2012. gadā šis darbs tika uzticēts uzņēmumam Vitronic Baltica, kas saņēma noteiktu daļu no katras soda naudas par pārkāpumu. Radari tika, tautas valodā runājot, karināti kokos, tikai lai noķertu pēc iespējas vairāk pārkāpēju. Sadarbība ar šo uzņēmumu tika pārtraukta. Kopš stacionāro fotoradaru jomu pārņēma CSDD, autovadītāju neapmierinātība ar projektu ir mazinājusies, taču joprojām saglabājies daudz mītu.

    1. Fotoradari tiek izvietoti tieši tajās vietās, kur ir lielāka iespēja uzlikt sodu. Fotoradaru atrašanās vietas tiek izvēlētas, rūpējoties par satiksmes drošību. Šīs ir vietas, kur visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, piemēram, gājēju pārejas. Tiek ņemti vērā gan attiecīgajā posmā notikušie satiksmes negadījumi, gan iespējamais apdraudējums ātruma pārsniegšanas gadījumā, kā arī citi faktori. Turklāt radaru izvietojums nav policijas vienpusējs lēmums – tas tiek saskaņots, sadarbojoties vairākām satiksmes drošībā un organizācijā iesaistītajām institūcijām.
    2. Iekasētā soda nauda aizplūst privāto komersantu rokās. Nē. Sodos iekasētā nauda nonāk valsts budžetā.
    3. Radars var fiksēt cita auto ātrumu, nevis manu. Kādreiz šāda situācija patiesi bija iespējama: ja radara fiksētajā fotoattēlā bija redzami vairāki auto vai spēkrati brauca katrs savā joslā, piespriesto lēmumu ļoti liela daļa sodīto braucēju pārsūdzēja. Veco fotoradaru ērā pusgada laikā policija saņēma vairāk nekā 2000 pārsūdzību. Šobrīd pārsūdzību bums ir beidzies, jo policijas rīcībā ir tehnoloģiski attīstīti fotoradari, kas prot nolasīt auto ātrumu līdz pat četrām joslām vienlaikus, turklāt spēj atšķirt vieglo auto no smagā transportlīdzekļa.

     

    Atļautais braukšanas ātrums vieglajiem auto Baltijas valstīs

    • Igaunija. Pilsētā 50 km/h, ārpus pilsētas – 90 km/h, vasarā – 110 km/h uz ceļiem ar divvirzienu brauktuvi.
    • Lietuva. Pilsētā – 50 km/h, ārpus pilsētas uz ceļiem ar asfalta un betona segumu – 90 km/h, uz pārējiem – 70 km/h. Uz ātrgaitas šosejām no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – 130 km/h, bet no 1. novembra līdz 31. martam – 110 km/h. Uz automaģistrālēm no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – 120 km/h, bet no 1. novembra līdz 31. martam – 110 km/h.
    • Latvija. Atļautais ātrums pilsētā – 50 km/h, ārpus – 90 km/h, uz grants ceļiem – 80 km/h. Vasarā atsevišķos autoceļu posmos – 100 km/h.

    Sodi par ātruma pārkāpšanu Baltijas valstīs

    Igaunija

    • 0–20 km/h – līdz 120 eiro
    • 21–40 km/h – līdz 400 eiro vai tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem
    • 41 – 60 km/h – līdz 800 eiro vai tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem vai 30 dienu cietumsods
    • 61–… km/h - līdz 1200 eiro vai tiesību atņemšana uz 24 mēnešiem un 30 dienu cietumsods

    ​​Latvija

     

    Sods pilsētā / ārpus pilsētas

    0–10 km/h

    Brīdinājums

    11–20 km/h

    20/40 eiro vai brīdinājums

    21–30 km/h

    40/80 eiro

    31–40 km/h

    80/160 eiro

    41–50 km/h

    160/220 vai 240/320 eiro

    51–60 km/h

    240/320 vai 360/460 eiro un tiesību atņemšana uz 3–6 mēnešiem

    61–… km/h

    360/480 vai 540/680 eiro un tiesību atņemšana uz 6–12 mēnešiem

     

    Lietuva

    0–10 km/h

    Brīdinājums

    11–20 km/h

    11–28 eiro

    21–30 km/h

    28–86 eiro

    31–40 km/h

    115–173 eiro, jauniem vadītājiem tiesību atņemšana uz 3–6 mēnešiem

    41–50 km/h

    173–231 eiro, jauniem vadītājiem tiesību atņemšana uz 6–12 mēnešiem

    51–…

    289–724 eiro, tiesību atņemšana uz 1–6 mēnešiem, jauniem vadītājiem uz 12–18 mēnešiem

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē