Kāpēc Latvijā netiek būvēti žogi, lai dzīvnieki neskrien uz ceļa?

Jautājumi & atbildes
Auto Bild
Auto Bild
28. janvāris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Last Sunday, Don and I visited the Getty.  The line for the tram was long and we didn't want to be cooped up with a lot of people and risk my getting sick just before my surgery the following day, so we hiked up the road, and were SO glad we did, or we wouldn't have seen these  beautiful deer!
Foto: Tracie Hall, flickr.com/twobears2
Last Sunday, Don and I visited the Getty. The line for the tram was long and we didn't want to be cooped up with a lot of people and risk my getting sick just before my surgery the following day, so we hiked up the road, and were SO glad we did, or we wouldn't have seen these beautiful deer!
Dzīvnieku izskriešana uz ceļa – šis ir iemesls, kāpēc daudzi autovadītāji iegādājas Kasko polisi. Kāpēc gan mums nav žogi ceļmalās?

Jautājums

Vēlos dalīties pārdomās par drošību uz Latvijas ceļiem. Pie mums būvē lepnas šosejas un miljonus vērtus viaduktus, bet tik primitīvas lietas, kā aizsargžogus vai sētas, neviens neliek. Lietuvā ir sētas, nemaz nepieminot visas dienvidos esošās valstis. Esmu mednieks, tāpēc noteikt dzīvnieku uzvedību uz ceļa man ir vieglāk, taču tie vienmēr var sagādāt ļoti nepatīkamus pārsteigumus, it īpaši mazāk pieredzējušiem vadītājiem.

Atbilde

To galvenokārt var skaidrot ar investīciju trūkumu, jo uzbūvēt ceļmalas žogu uz visiem galvenajiem auto ceļiem izmaksātu ļoti dārgi. Tiek lēsts, ka žoga izmaksas par vienu kilometru mērāmas sešciparu skaitlī.

Ņemot vērā to, ka pat tik apzinīgas būtnes kā cilvēki griež caurumus žogos un mēģina pārvarēt šīs drošības barjeras, lai tikai tiktu otrpus ceļam sev izdevīgā vietā, arī dzīvniekiem jāizveido pārejas posms. Papildus uzstādītajam žogam ik pēc diviem kilometriem jābūt tiltam vai tunelim, kur dzīvniekiem attiecīgo ceļu šķērsot. Šāds žogs tiks uzstādīts uz Ķekavas apvedceļa, bet apjomīgu žogu izbūvi citviet tik drīz nevarēsim sagaidīt.

 

Protams, dzīvnieku nokļūšana uz braucamās daļas ir būtiska problēma, un pēdējos gados pieaug ne vien sadursmju gadījumu skaits, bet arī izmaksāto atlīdzību apjoms. Vidēji viena sadursmes atlīdzība ir 1500–1700 eiro. Tomēr tikai retos gadījumos šajās avārijās cieš cilvēki, tāpēc Latvijas Valsts ceļu prioritāte ir gājēju aizsardzība un automašīnu frontālo sadursmju novēršana.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+