Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Vērtējums:
| Tehnika: | |
| Komforts: | |
| Dizains: |
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Tehnika & brauciens
Zem Mini virsbūves iegūlies no i3s hečbeka aizgūts 184 zirgspēku un 270 Nm elektromotors un 32,6 kWh akumulators. No šīs ietilpības reāli izmantojami ir 28,9 kWh, kas pēc mūsu testa rezultātiem nodrošina aptuveni 170 – 210 km nobraucamo distanci (WLTP ciklā 234 km). Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem jauno elektroauto segmentā, turpretim jaudas rādītāji ir vieni no labākajiem šajā klasē. Būtiski, ka instrumentu panelī redzamais atlikušo kilometru skaits nav zinātniskā fantastika, bet gan skaitlis, uz ko tiešām var paļauties. Konkurenti šajā ziņā bieži grēko.
Lai sasniegtu oficiālos nobraukuma rādītājus, būs vairāk jāuzturas pilsētā, mazāk jāizmanto elektroniskās sistēmas un jābrauc ekonomiskajā Green+ režīmā, kas automātiski ierobežo klimata kontroles darbību. Braucot pavisam nebēdnīgā režīmā, Cooper pirmo uzlādi prasīja jau pēc aptuveni 120 km, tāpēc viss atkarīgs no vadītāja braukšanas stila. Ja brauksiet prātīgi, vidējais elektrības patēriņš būs aptuveni 16 kWh/100 km.
Interesanti, ka uzstādītais bateriju komplekts nav samazinājis brīvo vietu salonā. Šī iemesla dēļ elektriskais Cooper ir par 18 mm augstāks, ko gan ar acīm nav iespējams pateikt.
BMW grupas pirmā elektroauto arsenālā ir arī jaunā tipa 42,2 kWh (reāli 37,9 kWh) baterijas, ar kurām mazais bavārietis var mērot pat 300 km, taču zem Cooper virsbūves šādu bateriju komplektu nevar atrast. Pat, ja varētu, tas padarītu auto vēl smagāku, ar šaurāku salonu, ilgāk lādējamu un – pats svarīgākais – dārgāku. Galu galā elektriskā versija būvēta, izmantojot par pamatu iekšdedzes Cooper, savukārt i3 jau no dzimšanas ir radīts kā elektroauto.
Baterijas taupīšanas nolūkos, elektriskā Cooper maksimālais ātrums ir 150 km/h, bet spurts līdz 100 km/h ilgst 7,3 sekundes. Uz ātruma rekordiem šie rādītāji nepretendē, taču pirmos metrus tas ieskriesies ļoti straujā tempā, līdz 60 km/h tiekot 3,9 sekundēs. Paātrinājums ir tūlītējs, pārsteidzot ne tikai salonā sēdošos, bet arī lielu daļu luksofora zaļā gaismas gaidītājus. Būtiskāks par paātrinājumu ir tas, kā hečbeks uzvedas sasniedzot taisnes galā esošo līkumu.
Cooper vadās tik labi, cik priekšpiedziņas auto to spēj.
50:50 izsvarojums kliedē sākotnējās bažas par masas pieaugumu un paaugstināto virsbūvi, hečbekam strauji uzņemot ne tikai ātrumu, bet tiekot galā arī ar garākām un īsākām līkumu virāžām. Par to pat nelielā ātrumā var pārliecināties apļveida krustojumos.
Brīdī, kad standarta hečbeks ar iekšdedzes dzinēju jau slidinātu riepas, dzinējam stumjot auto priekšdaļu ārā no trajektorijas, elektriskā versija ar maksimālu saķeri tikai turpina uzņemt ātrumu. To īpaši var just, izmantojot sporta režīmu, ko papildina zema sēdpozīcija un vēl zemāks smaguma centrs. Nozīmīga artava sasniegtajā rezultātā ir arī elektroniskajām sistēmām, kas skrupulozi uzrauga riteņu saķeri un auto stabilitāti.
Kartingam līdzīgā vadība standarta Cooper atspoguļojās arī visai cietā gaitā. Arī šeit stingrie balstiekārtas uzstādījumi klusajam hečbekam neļauj pārlieku atslābināties, braucēju mugurām atraktīvi izkustoties pie katras sliežu pārejas vai asākas bedres. Pilnīgi neizturami gan tas nebūs. Iespējams, ka papildus 145 kg palīdzējuši padarīt Cooper līganāku, taču tikai pavisam nedaudz.
