EK ekonomists Mārtiņš Zemītis: "Kopējā ceļu kvalitāte joprojām ir krietni sliktāka par ES vidējo līmeni"

Ceļu satiksme
Latvijas Valsts Ceļi
23. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: LVC
«Iepriekšējos gados Latvija saņēmusi ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus, lai uzlabotu savas transporta infrastruktūras kvalitāti. Latvijai bijis pieejams vairāk nekā miljards eiro – vairāk nekā jebkurai citai nozarei – lai atjaunotu autoceļus, modernizētu ostas un lidostas, investētu dzelzceļu un tramvaju līnijās, attīstītu velo un elektro mobilitāti,» stāsta Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists.

Vairāk nekā 65% publisko investīciju Latvijā ienāk no Eiropas fondiem – vairāk ir tikai Horvātijā un Portugālē. Vēsturiskā paļaušanās uz Eiropas naudu un salīdzinoši mazākais Latvijas valsts budžeta finansējums nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā ceļu nozarē rada riskus, ka, Eiropas fondiem samazinoties, var būtiski mazināties garantētais investīciju apjoms.

Pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies transporta infrastruktūras kvalitāte Latvijā, taču kopējā ceļu kvalitāte joprojām ir krietni sliktāka par ES vidējo līmeni. Transports turpina būt arī galvenais enerģijas patēriņa un piesārņojuma avots. Autoceļu infrastruktūra ir būtiski jāuzlabo, lai pielāgotos augošajai satiksmes intensitātei un paaugstinātu drošības standartus.

Latvija ir panākusi lielus uzlabojumus savos ceļu drošības rādītājos, taču bojāgājušo skaits joprojām ievērojami pārsniedz ES vidējo.

Satiksmes sastrēgumu un ar to saistītā piesārņojuma līmenis, it īpaši – Rīgā, joprojām ir problēma, jo koordinācija starp investīcijām un satiksmes pārvaldību un citiem pilsētas transporta politikas pasākumiem ir ierobežota.

Eiropas Savienība kā vienu no savām prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem izvirzījusi “ciešāku savienojamību” un “ilgtspējīgu mobilitāti”, to sasniedzot klimatam draudzīgā veidā, radot arvien mazāk oglekļa emisijas un samazinot piesārņojumu. Transporta infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa emisijām un drošības jautājumiem, kā arī reģionālo pieejamību.

Tāpēc Eiropas Komisija ir identificējusi augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai attīstītu ilgtspējīgus, pret klimata pārmaiņām noturīgus, modernus, drošus un intermodālus transporta tīklus un to pieejamību Latvijā.

Tā kā investīcijas modernā transporta tīklā noteiktas kā prioritāras, teikt, ka Eiropas naudas Latvijas ceļiem nākotnē nebūs vispār, nav pamata.

Taču var puslīdz droši teikt, ka naudas grantu veidā, augstā atbalsta intensitātē, koncentrētā veidā, visdrīzāk, būs mazāk. Latvijas kopējā Kohēzijas politikas aploksne Brexit, jauno prioritāšu–drošības, migrācijas, klimata pārmaiņu – un citu objektīvu iemeslu dēļ samazināsies. Un no šīs aploksnes lielāks īpatsvars nākotnē būs veltīts kam citam, piemēram, zinātnei un inovācijām, uzņēmējdarbības atbalstam, darba tirgū pieprasītu iemaņu attīstībai, energoefektivitātei, “zaļajiem” projektiem.

Politikas veidotājiem būs jāmeklē jauni un radoši veidi, kā nākotnē finansēt transporta infrastruktūru – tostarp, samazinot infrastruktūras apjomu, izmantojot publisko – privāto partnerību, ilgtermiņa kredītresursus, piesaistot privāto kapitālu un lielāku valsts budžeta līdzfinansējumu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs