• Šobrīd

    weather img

    Rīga +22°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Atklāj, kādēļ uz nesen remontētiem autoceļiem rodas defekti

    Ceļu remonts
    Auto Bild
    Auto Bild
    29. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: lvceli.lv
    Ceļu būvniecības uzņēmumi, kas pērn veikuši virsmas apstrādes darbus uz valsts autoceļiem, uzsāk defektu labošanu posmos, kuros defekti bija parādījušies pēc pirmajiem atkušņiem gada sākumā.

    Pagājušajā nedēļa defekti laboti uz vietējā autoceļa Vecpils–Biķernieki–Bramanišķi (V687) km 1,665–6,575, būvdarbu veicējs VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU), kā arī uz vietējā autoceļa Gaiķi–Kabile (V1298) km 0,0–3,0, būvnieks SIA Saldus ceļinieks.

    Savukārt CBS Igate ir izsniegusi VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) defektu labošanas programmu, apņemoties veikt darbus līdz 15. jūlijam, sekojošiem ceļu posmiem:

    • Dobele–Bauska (P103) km 40,02–48,90;
    • Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (P95) km 5,693–12,30;
    • Pūri–Auce–Grīvaiši (P96) km 11,942–26,58;
    • Tukums– Auce–Lietuvas robeža (P104) km 35,067–45,455.

    Nepieciešamības gadījumā būvnieki turpina slaucīt šķembas defektu posmos. Lai samazinātu bojājumu riskus, posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Defekti garantijas ietvaros tiks laboti šī gada būvdarbu sezonā. LVC visus būvniekus ir aicinājis veikt defektu labojumus virsmas apstrādes posmos šogad līdz 15. jūlijam.

    2020. gada būvdarbu sezonā virsmas apstrādes darbi notika 82 valsts autoceļu objektos, patlaban defekti konstatēti apmēram trešdaļā šo objektu.

    Defektu iemesli

    Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ.

    Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere). Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.

    Bitumena emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta dažādos laikos, uzrāda atšķirīgus rezultātus.

    Lēmums par darba uzsākšanu ir jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta – pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.

    Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.

    Valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai pagājušā gada aprīļa beigās no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi.

    Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.

    Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti. Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas ātrums.

    Izmaiņas virsmas apstrādes kvalitātes uzraudzībā un kontrolē 2021. gada sezonā un turpmāk

    Arī šogad ceļu būvdarbu ietvaros ir plānots reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju. Informācija par papildu finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem šogad ir pieejama nedaudz ātrāk, nekā pērn, lēmums pieņemts marta beigās. Lai neatkārtotos pērnā gada pieredze, vairāk plānots izmantot asfaltbetona seguma tehnoloģijas, kuras ir dārgākas, taču mazāk atkarīgas no laika apstākļiem.

    Ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr tiks veikta pēc 15. augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks izvirzītas papildus prasības.

    Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos būvuzraudzībai būs ikreiz jāpārliecinās, ka izpildītājs ir pārbaudījis objektā piegādāto materiālu adhēziju (saderību). Ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.

    Tāpat Ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.

    Garantiju saistības

    Visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības.

    Pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.

    Par virsmas apstrādes tehnoloģiju

    Viena no tehnoloģijām, kas tiek izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas apstrāde. Asfaltbetona segumu apstrādā ar bitumena emulsiju un 8–11 mm šķembām, lai kavētu plaisu veidošanos asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi lēts veids kā paildzināt kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam situācijā, kad nav pieejams finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.

    Virsmas apstrāde ir Eiropas standartam atbilstošs būvizstrādājums, kas, salīdzinoši nelielo izmaksu dēļ, ļauj ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu kalpošanas laiku. Ņemot vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas process notiek tieši uz ceļa, virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās procesā ir vairāk grūti kontrolējami riski.

    Būtiska ir ne vien izejvielu kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi tie būs gan pirmajās stundās, gan pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas.

    Svarīgi, lai pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un sausi laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos ātruma ierobežojumus. Š

    ķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma, tā paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot pavisam.

    Par zaudējumu piedziņu, ja tie rodas uz valsts autoceļa

    Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un tam nav KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, tā īpašniekam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).

    Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma vietu un apstākļus, kā arī sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Vienlaikus vēlams arī transportlīdzekļa vadītājam pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu remontdarbu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).

    Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā transportlīdzekļa īpašniekam atlīdzību. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā.

    LVC nav tiesiska pamata izmaksāt atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājs uz ceļu satiksmes negadījuma vietu nav izsaucis policiju un tā rezultātā nav identificēta negadījuma vieta, nav fiksēti ceļa apstākļi un nav sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols.

    Policijai nav tiesību nebraukt uz izsaukumu, jo saskaņā ar likuma Par policiju 10. panta pirmās daļas 2. punktu policijas pamatpienākums ir reģistrēt iesniegumus un informāciju par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem).

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+