Ar neparastu video Valsts policija sāk jaunu kampaņu pret pārgalvīgu un ātru braukšanu

Satiksmes drošība
Auto Bild
Auto Bild
13. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Kadrs no video
Kā liecina statistikas dati, pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nemainīgs, tomēr tas aizvien ir gana liels. Viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir pārgalvīga un ātra braukšana. Lai atgādinātu cilvēkiem par pārgalvīgas braukšanas cēloņiem un sekām, Valsts policija sāk informatīvo kampaņu Neskrien kā traks!.

Kampaņas galvenā mērķauditorija ir tie autovadītāji, kuri aizvien ceļu satiksmē uzvedas pārgalvīgi, kā arī tie, kuriem gada laikā ir konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai agresīvu braukšanu.

Kā liecina jaunākie Valsts policijas pētījuma dati, visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu. Kā stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šāda tendence vērojama visā Eiropā – jauni cilvēki vairāk riskē un pārkāpj noteikumus.

“Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi.”

Viena no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas spējas un braukt pārgalvīgi.

Tāpēc ar kampaņu Neskrien kā traks! Valsts policija vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt gan pašam, gan apkārtējiem.

“Ikdienā, straujāk izņemot kādu līkumu vai braucot agresīvāk, mēdzam aizbildināties ar to, ka tā ietaupām laiku vai varam tā darīt, jo kontrolējam situāciju un savu auto. Taču tā nav. Mēs neviens nevaram paredzēt, kas mūs gaida nākamajā līkumā, tāpēc pārgalvīgai braukšanai nav nekādu attaisnojumu.

Katrs ceļu satiksmes dalībnieks ir atbildīgs par drošību uz ceļiem. Pārgalvīga braukšana apdraud gan pašu autovadītāju, gan pasažierus, līdzcilvēkus, gan arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Tāpēc mēs ceram, ka kampaņa ikvienam liks aizdomāties par savu braukšanas stilu un to, kā tas var ietekmēt apkārtējos,” uzsver Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

To, ka pārgalvīga braukšana un atkārtota, apzināta noteikumu pārkāpšana ir problēma, atzīst ne tikai Valsts policijas pārstāvji, bet arī nozares speciālisti.

“Reizēm no cilvēkiem, kas atnākuši uz drošas braukšanas nodarbībām, nākas dzirdēt to, ka viņi jau visu māk un neko jaunu nodarbībās neiegūs. Taču beigās viņi paspiež roku instruktoram un atzīst, ka tomēr ir apgūts arī kas jauns. Savu spēju pārvērtēšana un pat šķietami neliela noteikumu pārkāpšana var beigties ar avārijas situāciju. Tas, ka līdz šim uz ceļa, braucot pārgalvīgi, nekas nav atgadījies, vēl nenozīmē, ka nekas arī nekad nenotiks. Iespējams, līdz šim vienkārši ir paveicies, taču tas nenozīmē, ka tā veiksies arī turpmāk,” drošas braukšanas nozīmību uzsver Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Līdzīgi kā ar ļoti daudzām lietām mūsu dzīvēs arī mūsu rīcību uz ceļa rada dažādi iemesli. To skaitā – mūsu emocijas. Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas ikdienas dzīvē. “Pārgalvīgus braucējus mēs varam iedalīt divās grupās.

Vieni ir tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, pārliecināti un uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa. Savukārt otra grupa ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā tikai reakciju uz citiem, nevis pašu problēmu.

Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres.

Taču, neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz automašīnas stūrei, un zināt reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties.”

“Atbildīga uzvedība uz ceļa ir rūpīga attieksme pret braukšanas kultūru kopumā. Tie ir ne tikai braukšanas paradumi, bet arī rūpes par auto sagatavošanu drošai kustībai: atbilstošu riepu izvēle, labas vējstiklu slotiņas un citi “it kā sīkumi”. Circle K degvielas uzpildes stacijas ir tuvākais pieturpunkts autovadītājam ikdienas ceļā, tāpēc labprāt iesaistāmies kampaņā, kas veido atbildīgu autobraukšanas kultūru Latvijā,” stāsta Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Kampaņas laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu – un pēc policijas rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli – kartiņas, kas aicinās aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām. Tāpat kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video, kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+