Eksperiments: Marihuāna, alkohols vai sms rakstīšana — kas ir bīstamākais pie stūres?

Auto lietas
Auto Bild
31. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Auto Bild
Vai īsziņu sūtīšana pie stūres ir bīstamāka nekā zālītes pīpēšana vai alkohola lietošana? Divi Auto Bild redaktori to mēģināja noskaidrot – protams, slēgtā teritorijā un eksperta pavadībā.

Pirmdienas rīts Hamburgas blīvajā darbdienas satiksmē. Mazais automobilis mums priekšā brauc līčločiem. Tā vadītājs tikko nogulēja zaļo luksofora signālu. Uzreiz rodas aizdomas – vai tik viņš nebūs dzēris jau pirmdienas rītā? Skatiens salonā gan liecina par ko citu – tas trakais taču raksta īsziņu!

Un viņš nav vienīgais tāds: aptaujas liecina, ka tieši ceturtdaļa Vācijas autobraucēju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir atzinušies, ka mēdz rakstīt SMS braukšanas laikā. Šī tendence ir ļoti bīstama. Bīstama tāpēc, ka avārijas iemesls uzmanības novēršana – pretēji pārāk lielam braukšanas ātrumam vai alkoholam pie stūres – netiek uzskaitīts. Tomēr ADAC pieļauj, ka aptuveni desmitajai daļai avāriju Vācijā izšķirošā loma ir bijusi modernajām izklaides un informācijas iekārtām.

Apdrošinātāji pat uzskata, ka īsziņu rakstīšanas pie stūres dēļ tiek izraisīti 20% avāriju.

Līdz ar to SMS rakstīšana avāriju ar letālu iznākumu izvērtēšanā – Vācijā tādas ik gadu ir vairāki tūkstoši – ieņem tikpat svarīgu lomu kā alkohola lietošana pie stūres. Turklāt šī tendence pieaug.

 Eksperte Sandra Trēsterere vēro testu no aizmugurējā sēdekļa.

Kā noritēja tests

Audi ir pilns ar novērošanas tehniku. Kameras filmē vadītāja skatiena virzienu un pavisam precīzi uztver, uz kurieni viņš raugās. Papildus vēl šī sistēma mēra, cik ilgi viņš skatās, piemēram, uz mobilo telefonu, vai viņš maina stūres leņķi, vai virziens pa joslu un noteiktais ātrums ir vienmērīgi. Tiek mērīts arī reakcijas laiks – katru reizi, kad iedegas sarkanā lampiņa, automašīna jānobremzē, līdz tā apstājusies pilnībā. Braukšana notiek pa apli un tikai ar 20 km/h ātrumu.

Pirmie apļi jānobrauc skaidrā un nenovēršot uzmanību, otrā kārta – rakstot īsziņu ar viedtālruni rokā. Trešajā kārtā Štefans Fosvinkels sēdās pie stūres piedzēries, bet Bernds Folkenss – apreibinājies ar marihuānu.

Protams, tas viss notika aiz nožogojuma kāda uzņēmuma īpašumā un ar pieredzējušu testa braucēju blakussēdētāja sēdeklī. Mēs, Auto Bild, vēlējāmies noskaidrot, cik lielā mērā SMS rakstīšana pie stūres patiesībā novērš uzmanību. Ne laboratorijā, ne simulatorā, bet gan reālos apstākļos, izmēģinot to uz pašu ādas. Jo arī šeit nav nekādu zinātniski pamatotu skaitļu. Līdz šim brīdim, jo nu sadarbībā ar Zalcburgas Universitāti un firmu Auto Mobil no Braunavas Austrijā mēs pievērsāmies jautājumam: kas novērš uzmanību vairāk – dzeršana, zālītes pīpēšana vai telefona spaidīšana?

 Sarkanā gaisma: kad tā iedegas kādā no displejiem, jānobremzē pēc iespējas ātrāk

Kā jau tas parasti ir ar zinātniskiem izmēģinājumiem, vispirms ir jāveic liels darbs. Katram vadītājam ir jāpielāgo Eye-Tracker iekārta, precīzi jānokalibrē elektronika. Tikai tā vēlāk var izvērtēt rezultātus.Pirmajam kārta mūsu kolēģim Berndam Folkensam. Nožogotā testa laukumā viņš uzsāk braukšanu pa apli ar 20 km/h ātrumu. Priekšējā panelī septiņas reizes nomirgo LED lampiņa – tas nozīmē: bremzēt, turklāt cik ātri vien var. Šā izmēģinājuma laikā tika noteikts gan 590 milisekunžu reakcijas laiks, gan stūres kustības, gan skatiena virziens uz ceļa pusi. Pēc tam, kad tika iegūti šie dati, kolēģim Folkensam vajadzēja uzrakstīt īsziņu. Viņam tika diktēts teksts, ko vajadzēja ievadīt telefonā, un vienlaikus neizlaist no acīm ceļu un LED lampiņu. Uzkrītoši: reakcijas laiks palēninājās līdz sekundei, Berndam Folkensam vajag divtik vairāk laika, lai reaģētu.

Taču vēl ļaunāk ir tas, ka viņa skatiens ir vērsts uz telefonu un ne uz ceļu. Tieši 63% no laika redaktors Folkenss neskatās uz ceļa satiksmi.

Ekspertei īpašas bažas izraisa ārkārtīgi būtiskie skatieni. Tas nozīmē, ka uz ielu vadītājs neskatās ilgāk kā divas sekundes. Reālos pilsētas apstākļos automašīna pa to laiku nobrauc aptuveni 20 metrus – attālums, kurā ietilptu četras līdz piecas stāvēšanai novietotas mašīnas.

 Braukt pa apli ar20 km/h ātrumu un uzrakstīt vienu īsziņu – tas taču izklausās pavisam vienkārši

Skatienam vienmēr jābūt pievērstam ceļam

Pēc šī pirmā testa Folkenss kļūst par zālītes pīpētāju. Šim nesmēķētājam bija jānopīpē viena marihuānas cigarete, kas atbilst aptuveni pusgramam zālītes – zinātniskiem mērķiem tas ir atļauts. Pēc īsa brīža Folkenss sāk izskatīties, kā nedaudz pazaudējis saikni ar realitāti, viņa reakcija ir kļuvusi lēnāka. Vēl tikai neliela policista Johana Peherstorfera pārbaude. «Satiksmes kontroles laikā es būtu pamanījis zālītes lietošanas pēdas acu zīlīšu lēnās reakcijas dēļ,» viņš saka.

Uz trases Folkenss turas labi. Viņa reakcijas laiks ir ātrāks nekā SMS rakstīšanas brīdī – tomēr te tas arī ir nepiedodami ilgs. Caurmērā pēc zālītes pīpēšanas viņam reakcijai ir nepieciešams par 80 milisekundēm vairāk nekā skaidrā. Tomēr viņam ir grūti kontrolēt braukšanas situāciju. Saraustītās stūres kustības un ievērojamās ātruma svārstības pierāda, ka noreibušais autovadītājs uz ielas būtu patiess apdraudējums pārējiem satiksmes dalībniekiem.

 Policists Johans Peherstorfers: «Pēc autovadītāja acu zīlītēm ir iespējams noteikt, vai viņš ir smēķējis marihuānu.»

Tagad ir kolēģa Fosvinkela kārta. Skaidrā viņš bremzē nedaudz ātrāk nekā Bernds Folkenss, viņam caurmērā nepieciešamas 540 milisekundes. Taču īsziņas rakstīšanas laikā viņa reakcija palēninās visai ievērojami – līdz 730 milisekundēm. Nav nekāda lielā atšķirība no Bernda Folkensa. Taču arī šeit lielākā problēma ir galvenokārt jau iepriekš pieminētie īpaši būtiskie skatieni, kad vadītājs nevēro ceļu ilgāku laika posmu. Vairāk nekā trešdaļa skatienu tika novērsti no ceļa uz laiku, kas pārsniedza divas sekundes, daži skatieni pat bija pievērsti mobilā telefona displejam ilgāk nekā četras sekundes – šādā situācijā avārija ir gandrīz vai nenovēršama. «Biedējoši, cik maz tu uztver satiksmi, kad esi aizrāvies ar īsziņas rakstīšanu.» Tagad kārta šņabim.

Lai sasniegtu 0,8 promiļu līmeni, kolēģim Fosvinkelam, ņemot vērā viņa 93 kg ķermeņa svaru, jāizdzer 280 ml četrdesmitgrādīgā dzēriena. Kā to norāda mūsu dati, braukšana šādā stāvoklī nav ne ieteicama, ne atļauta. Reakcijas laiks no 140 pieaug līdz 680 milisekundēm, stūres kustības kļūst īpaši saraustītas – un skatiens atkal un atkal novēršas no ceļa. Viss skaidrs, kolēģis vairs nav spējīgs braukt.

Taču arī šeit pierādās viena atziņa – arī visai stiprā alkohola reibumā esošs autovadītājs nav ne tuvu tik neuzmanīgs kā cilvēks, kas raksta SMS.

Mūsu izmēģinājums parāda: autovadītājs Hamburgas darba laika satiksmē ir izvēlējies lietot pie stūres visbīstamāko narkotiku – mobilo telefonu.

Jautājumi ekspertam

Trīs jautājumi Dr. med. Franjo Grotenhermenam, biedrības Marihuāna medicīnai priekšsēdētājam

  • Cik augsts ir THC saturs asinīs uzreiz pēc pīpēšanas?

Pēc trim līdz desmit minūtēm pēc marihuānas ieelpošanas ir iespējams noteikt no aptuveni 50 līdz 300 ng/ml THC koncentrāciju asins serumā, taču ļoti lielu dozu gadījumā koncentrācija var būt arī augstāka.

  • Cik ilga ir apreibinošā iedarbība?

Ķelnes tiesu medicīnas institūta profesors Ginters Berghauzs iedala uz braukšanu attiecināmos ierobežojumus fāzēs. Pirmās 60 minūtes (pirmā/akūtā fāze), kurai seko laiks no 60 līdz 150 minūtēm (otrā/subakūtā fāze). Otrās fāzes ilgums un snieguma ierobežojumu apjoms ir atkarīgs no dozas. Otrās fāzes beigās THC koncentrācija asins serumā ir vairs tikai no 5 līdz 10 ng/ml.

  • Kādu regulējumu jūs ieteiktu braukšanas spēju novērtējumam pēc marihuānas smēķēšanas?

Ideālā gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt metodes, ar kurām būtu iespējams izmērīt braukšanas spēju trūkumu dažādu iemeslu dēļ (tātad arī noguruma vai medikamentu dēļ). Otrais labākais risinājums būtu salīdzinoši zema THC rādītāja robeža (piemēram, 5 ng/ml), kas kombinācijā ar ārsta noteiktiem psihomotoriem traucējumiem nozīmētu nespēju braukt, un ievērojami augstāks THC līmenis asins serumā (piemēram, 10 ng/ml), kuru nekādā gadījumā nedrīkstētu pārsniegt. Nosakot pieļaujamo robežu, ir jāņem vērā tas, ka marihuāna aptuveni divas reizes palielina avārijas risku, bet alkohola izraisītais riska faktors ir no sešām līdz astoņām reizēm.

 Štefanam Fosvinkelam bija jādzer šņabis ar apelsīnu sulu, lai sasniegtu noteikto promiļu līmeni

Rokām jābūt uz stūres

Novērsta uzmanība ir tikpat biežs avāriju cēlonis kā alkohols pie stūres. Taču satiksmi apdraud ne tikai SMS rakstīšana. Profesora Čēligī kungs, kāpēc tik ļoti pieaug avāriju cēlonis «novērsta uzmanība»? Tas, protams, ir tādēļ, ka tik daudz pie stūres tiek lietots mobilais telefons. Taču arī tādas modernas informācijas un izklaides sistēmas kā navigācija vai internets automašīnā ievērojami novērš uzmanību.

Atšķirībā no mobilā telefona lietošanas nav aizliegts, piemēram, braukšanas laikā ievadīt meklējamo ceļamērķi navigācijas sistēmā. Vai šajā ziņā likumdevējs atpaliek? Nepārprotami. Ievadīt ceļamērķi navigācijas sistēmā ir tikpat bīstami kā rakstīt īsziņu. Šajā ziņā risinājums jāprasa ne tikai no likumdevēja, bet arī no ražotāja. Viņiem jācenšas radīt tādas sistēmas, kuras būtu ērtākas lietošanā.

Rezumējums

Jāatzīst, ka mūsu izmēģinājums ir visai ekstremāls, bet tas arī ļoti skaidri parāda: pie stūres nav īstā vieta ne tikai iereibušiem braucējiem – vienalga, vai tie apreibinājušies alkohola vai narkotiku dēļ. Liels apdraudējums ir arī autovadītāji, kuri, sēžot pie stūres, raksta īsziņu vai lieto WhatsApp lietotni.

Mūsu tests apstiprināja – tie, kuri raksta īsziņas, reaģē vēl lēnāk nekā tie, kas ir piedzērušies vai kā citādi apreibinājušies.

Tādēļ īpaši pārsteidzoši šķiet mazie sodi, kurus iespējams saņemt, ja tevi ar telefonu rokā pieķer policija. Viens ir pavisam skaidrs: pie stūres drīkst sēsties tikai ar skaidru galvu – un bez mobilā telefona!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs