Balta valdes loceklis Dzintars: «OCTA segumā nevajadzētu iekļaut sadursmes ar meža zvēriem»

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 143,866 miljonus eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati. Apdrošināšanas AS «Balta» valdes loceklis Uldis Dzintars intervijā aģentūrai LETA norāda, ka apdrošināšanas tirgus pieaugumu nodrošina ne tikai tas, ka aug apdrošināšanas polišu cenas, bet pieaug arī apdrošināto objektu un personu skaits.
Auto apdrošināšana
Ziņu aģentūra LETA
26. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Edijs Pālens / LETA

– Kā aizvadītajā gadā ir sekmējies riska apdrošināšanas tirgū?

– Kopumā pagājušais gads nedzīvības apdrošinātājiem ir bijis veiksmīgs. Apdrošinātāji stabili ir izkāpuši no zaudējumu bedres, kura bija iepriekšējos gados. Ja atceramies, tad vēl 2015., 2016.gadā lielākā daļa kompāniju bija nerentablas, un tas nav ilgtspējīgs uzņēmējdarbības modelis. Transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu kāpums veicināja gan rentabilitātes atgriešanos, gan tirgus pieaugumu kopumā. Tādēļ mēs varam teikt, ka 2018.gads ir daudz veiksmīgāks nekā iepriekšējie periodi.

Tāpat ļoti būtiski ir tas, ka mēs redzam – tirgū ir dzīvība. Proti, aug ne tikai cenas, bet arī apdrošināto objektu skaits. Mēs pagājušā gada beigās pārstrādājām savu stratēģiju un redzam, ka privāto klientu skaits, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieaudzis par 90%. Esam palielinājuši arī savu tirgus daļu no 23 līdz 26%, bet klientu skaita pieaugums ir daudz lielāks. Tirgus tiešām skaidri rāda gan to, ka pieaug apdrošinātāju klientu skaits, gan arī esošie klienti iegādājās vairāk produktu. Tas nozīmē, ka mēs nevaram runāt par stagnāciju.

Vienlaikus jāsaka, ka Latvijā nedzīvības apdrošināšana veido vien 1,3% no iekšzemes kopprodukta. Attīstītajās Eiropas valstīs tie tomēr ir 2,5–3%. Tādēļ joprojām ir prognozējams, ka, augot labklājībai un cilvēku vēlmei pēc lielākas stabilitātes, apdrošināšana augs straujāk nekā ekonomika kopumā.

– Ar ko jūs skaidrojat privātpersonu klientu skaita straujo pieaugumu?

– Viens iemesls ir dabīgā izaugsme. Proti, augot cilvēku labklājībai, ir arvien vairāk lietu, ko apdrošināt. Piemēram, automašīnu skaits ik gadu pieaug par 3%. Otrs iemesls ir tas, ka cilvēki arvien vairāk grib justies drošāk un stabilāk. Mēs jau redzam, ka arvien vairāk cilvēki grib ēst veselīgi, dzīvot veselīgi. Tas viss ir saistīts ar personīgo ilgtspēju, un apdrošināšana ir daļa no tā.

Kas attiecas tieši uz mūsu uzņēmumu, tad mēs apvienojāmies ar PZU filiāli un līdz ar to pārņēmām arī tās klientus. Arī tas deva pieaugumu. Tāpat mēs palielinājām tirgus daļu.

– Tas nozīmē, ka klienti ir sākuši vairāk «staigāt» starp apdrošinātājiem? Kas to veicina – labāku cenu meklējumi?

– Ilgu laiku klientu izvēli noteica trīs galvenie kritēriji – cena, apdrošināšanas segumi, tostarp pašriski, kā arī apdrošinātāja reputācija. Turklāt tie atšķīrās dažādos apdrošināšanas veidos. Piemēram, obligātajā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) atlīdzību saņem cietušā puse, un tur galvenais bija cena, nevis citi faktori. Taču brīvprātīgajā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO) un īpašumu apdrošināšanā, kur ir lielas apdrošinājuma summas, klientiem ir ļoti svarīga kompānijas reputācija atlīdzību izmaksu jautājumā. Tagad mēs redzam, ka papildus šiem trim faktoriem parādās ceturtais – serviss.

Klienti grib, lai sadarboties ar apdrošināšanas kompāniju būtu vienkāršāk un ērtāk. Servisa kvalitāte kļūst par arvien svarīgāku faktoru, klientiem izvēloties, ar kuru apdrošināšanas kompāniju strādāt.

Pārdošanas procesā jau līdz šim daudz kas notika attālināti. Taču tagad ļoti strauji aug arī digitāli pieteikto atlīdzību skaits. Piemēram, KASKO apdrošināšanā vairāk nekā 40% atlīdzību tiek pieteiktas digitāli. Tādēļ spēja visu izdarīt ātri un vienkārši kļūst par arvien noteicošāku faktoru.

– Kā mainās cilvēku izpratne par nepieciešamību apdrošināties un kuros brīvprātīgās apdrošināšanas veidos redzama lielākā izaugsme?

– Attieksme mainās. Ja kādreiz uzskatīja, ka KASKO polise ir vajadzīga tikai tādēļ, ka to prasa līzinga devējs, tad tagad arvien vairāk cilvēku saprot, ka tas ir vajadzīgs arī viņiem pašiem. Mēs redzam, ka ļoti daudzi klienti turpina iegādāties KASKO polises arī pēc līzinga termiņa beigām, lai gan to neviens neprasa.

Tajā pašā laikā savus mājokļus joprojām nav apdrošinājušas divas trešdaļas jeb 550 000 mājsaimniecību. Ja skatāmies uz ienākumu līmeni, tad vismaz puse no tām apdrošināšanu var atļauties.

– Vai Latvijā parādās jauni apdrošināšanas produkti un vai pasaulē ir parādījies kaut kas tāds, kas ar laiku nonāks Latvijā?

– Parādās gan jauni produkti, gan papildu segumi jau esošajiem produktiem.

Nu, piemēram, mēs pērn papildus KASKO apdrošināšanai esam ieviesuši līzinga apdrošināšanu. Iepriekšējos gados ir pieaudzis mašīnu zādzību skaits, un mēs redzam, ka, ja kāds līzingā ir paņēmis jaunu automašīnu un otrajā gadā to nozog, tad starp apdrošināšanas atlīdzību un līzinga parādu joprojām ir starpība.

– Tas nozīmē, ka cilvēks ir apzagts un viņam vēl jāpiemaksā?

– Tā sanāk, jo apdrošinātāji KASKO atlīdzina pēc auto tirgus vērtības un tā mēdz būt zemāka nekā līzinga parāds. Tagad var apdrošināt arī līzingu, kas nozīmē, ka tas tiks segts pilnībā. Šāds pakalpojums ir ļoti populārs Skandināvijā.

Vēl viens papildu segums, kurš ir parādījies ceļojumu apdrošināšanā, ir nomas auto apdrošināšana. Arvien vairāk cilvēku ceļojumu laikā nomā mašīnas, un parasti iznomātāji tām ir noteikuši salīdzinoši augstus pašriskus – līdz pat 2000 vai 3000 eiro. Šī papildu apdrošināšana sedz ne tikai auto nomas līgumā noteikto pašrisku automašīnas bojājumu vai zādzības gadījumā, bet arī citus iespējamos izdevumus saistībā ar atslēgas bojājumu vai nozaudēšanu, nepareizas degvielas ieliešanu un palīdzību uz ceļa. Tādējādi cilvēkiem ceļojuma laikā nav jāuztraucas par to, kas var notikt ar iznomāto auto.

– Šajā pavasarī it īpaši Rīgā aktualitātes ir bedres. Cik daudz KASKO atlīdzību pieteikumus jūs saņemat par bedrēs apskādētām mašīnām?

– Mēs tiešām esam pieredzējuši strauju atlīdzību pieaugumu par bedrēs nodarītiem bojājumiem. Ja mēs salīdzinām šā gada pirmo ceturksni ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, tad pieaugums ir trīs reizes. Turklāt Rīgā pieaugums ir gandrīz piecas reizes, pārējā Latvijas teritorijā – divas reizes.

– Ko jūs kā apdrošinātāji varat darīt? Vai varat vērsties pret Rīgas domi, ceļu uzturētājiem?

– Mēs jau redzam, ka visas sabiedrības spiediens pret Rīgas domi ir liels, jo situācija tiešām nav normāla. Tomēr, lai mēs varētu vērsties ar regresa prasībām, mūsu klientam būtu jāveic procedūras, kuras diezgan pamatīgi var apgrūtināt viņa dzīvi. Proti, jāizsauc policija, jāpierāda, ka bedre ir bijusi cēlonis auto bojājumam utt. Līdz ar to mēs vienkārši izmaksājam atlīdzības un mūsu rīcībā nav dokumentācijas, kura ļautu vērsties ar regresa prasību pret ielu un ceļu uzturētājiem.

– Ir izskanējušas arī idejas, ka OCTA polises segums būtu jāpaplašina ar meža zvēru radītajiem bojājumiem. Kā jūs šo ieceri vērtējat?

– OCTA pamatā ir tas, ka apdrošinātājs sedz zaudējumus, kurus ir nodarījis kāds cits autovadītājs. Jau pašā nosaukumā ir ietverti vārdi – civiltiesiskā apdrošināšana.

– Stirnai civiltiesisko atbildību nepiemērosi…

– Tieši tā. Turklāt šādi negadījumi, kuri ir ārpus vadītāja kontroles, – arī krītoši priekšmeti, dabas stihijas utt. – ir daļa no KASKO seguma. Tādēļ, ja kāds vēlas, tad šo apdrošināšanas produktu var nopirkt gan kā daļu no KASKO, gan sašaurinātā KASKO seguma, kas sedz tādus gadījumus, kas ir ārpus vadītāja kontroles.

Turklāt, kā mēs visi zinām, meža zvēri ir lielāka problēma ārpus apdzīvotām vietām, un kādēļ arī tiem, kuri pārsvarā brauc pa pilsētām, būtu jāmaksā augstāka OCTA cena? Tādēļ mēs neredzam pamatojumu, kādēļ tas būtu jāiekļauj OCTA segumā.

Atsevišķās Eiropas valstīs tomēr ir paredzēts, ka OCTA sedz pasažieriem nodarītos zaudējumus, kas radušies sadursmes rezultātā ar meža dzīvniekiem, bet arī šajās valstīs netiek segti nodarītie zaudējumi automašīnai.

– Bieži nākas segt zaudējumus, kurus radījušas sadursmes ar meža zvēriem?

– Diezgan bieži. Mūsu statistika arī liecina, ka īpaši bīstams ir periods no janvāra līdz martam, kad ir tumšais laiks. Vasarā šādu negadījumu ir mazāk, ziemā – vairāk.

– Jau pieminējāt OCTA polišu cenu kāpumu. Tagad tās ir atbilstošas tirgus situācijai, vai arī būtu jārēķinās ar vēl kādu kāpuma vilni?

– OCTA cenas diktē gan katra kompānija atsevišķi, gan savstarpējā konkurence. Mēs jau visi redzējām, ka pirms dažiem gadiem kopējie izdevumi – atlīdzības un komisijas – pārsniedza par OCTA iekasētās prēmijas. Visiem ir skaidrs, ka, ja tu iekasē mazāk nekā izmaksā, tā nav ilgtspējīga situācija. Pēc mūsu domām, tagadējās cenas ir atbilstošas tirgus situācijai. Tādēļ nekādas izmaiņas OCTA polišu cenās arī neplānojam. Arī Latvijas transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja dati liecina, ka pērn no OCTA tirgū kopumā jau tika gūta peļņa.

Tajā pašā laikā atlīdzību izmaksu pieaugums OCTA ir viens no straujākajiem. Viens iemesls, tāpat kā KASKO, ir saistīts ar auto remonta izmaksu kāpumu. Turklāt tas nav saistīts tikai ar darba stundu izmaksām, bet arī ar tehnoloģijām. Ja agrāk priekšējās lampas nomaiņa maksāja ap 300–400 eiro, tad tagad jau var sasniegt pāris tūkstošus eiro. Savukārt tieši ar OCTA ir saistītas lielākas izmaksas par personām nodarītajiem kaitējumiem. Tās aug ļoti strauji gan pie mums, gan visā Eiropā. Līdz ar to, tāpat kā Eiropā, OCTA atlīdzību apjoms augs, jo apdrošinātājiem ir jāsedz cietušās personas izmaksas līdz pensijai vai nāvei.

– Kā pašlaik var vērtēt konkurenci riska apdrošināšanā? Nav jau noslēpums, ka savulaik bija kompānijas, kuras galvenokārt dzīvoja uz OCTA rēķina.

– Tāpat kā kopējam apdrošināšanas apjomam ir jāaug attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tāpat ir jāmainās apdrošināšanas portfeļa struktūrai. Jo attīstītāka ir valsts, jo zemāks ir transportlīdzekļu apdrošināšanas īpatsvars kopējā portfelī. Es domāju, ka šāda attīstība notiks arī Latvijā. Arī ārvalstu investoru interese par Latvijas apdrošināšanas sektoru ir skaidrojama tieši ar to, ka šeit joprojām ir apdrošinājušies salīdzinoši maz, tādēļ ir prognozējama straujāka izaugsme nekā attīstītākos tirgos. Uz Latviju drīzāk skatās kā uz iespēju zemi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs