6 mīti par saspiestās dabasgāzes jeb CNG lietošanu transportlīdzekļos

Auto Bild
Auto Bild
9. oktobris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Toms Timoško
Vairāki signāli liecina, ka nākotnē benzīna vai dīzeļa spēkratu uzturēšana kļūs par aizvien lielāku finansiālu slogu, bet elektroauto vēl nespēj risināt visu un visas vajadzības. Ne velti Eiropā pēdējos gados strauji pieaug CNG popularitāte – gan auto skaita, gan uzpildes staciju ziņā.

Latvijā CNG potenciāls vēl nav izmantots, daļēji to var skaidrot, jo līdz šim nav bijusi plaša iesaiste no valsts un pašvaldību puses un šobrīd gan infrastruktūras, gan arī autoparka ziņā būtiski atpaliekam pat no mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Tomēr, neskatoties uz līdzšinējo pasivitāti, ieguvumi no CNG aktīvākas izmantošanas transporta sektorā varētu būt vērā ņemami – gan tautsaimniecībai, gan klimatam.

1. CNG autotransports ir īstermiņa risinājums, tas drīz vairs nepastāvēs

“CNG nav pārejas posma risinājums, kas nākotnē varētu izbeigt pastāvēt. CNG automašīnās izmantoto dabasgāzi nākotnē varēs daļēji vai pilnībā aizstāt ar biometānu, kas ir ilgtspējīgs risinājums arī 2050. gada klimata neitralitātes kontekstā,” uzsver LG biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Turklāt jau 2021. gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) mērogā atkārtoti tiks skatīti pasažieru un komerctransporta CO2 emisiju standarti, tai skaitā pārskatot iespēju šā regulējuma ietvarā iekļaut biometānu un sintētiskās degvielas.

2. Gāze kā jau gāze – nedroša un sprāgstoša

Iespējams, braukšana ar gāzi lielākoties asociējas ar LPG (sašķidrināto propāna gāzi), tāpēc šis mīts ir salīdzinoši populārs, taču vienlaikus – nepatiess, vismaz saistībā ar CNG.

“Pirmkārt, jāņem vērā CNG un LPG atšķirīgais fizikālais sastāvs. Proti, saspiestā dabasgāze jeb CNG ir vieglāka nekā gaiss, turklāt gāzes tvertnes tiek veidotas tā, lai tās varētu izturēt paaugstinātu spiedienu un temperatūru. Tās tiek aprīkoties ar speciālu vārstuli, kas avārijas gadījumā gāzi pakāpeniski un kontrolēti izplata gaisā, lai neradītu bojājumus auto.

Tikmēr LPG avārijas gadījumā izlītu zem automašīnas, jo tās agregātstāvoklis ir šķidrums.

Otrkārt, CNG iekārtas uzstāda autoražotājs, kamēr LPG automašīnas visbiežāk ir modificētas pēc to izlaides no rūpnīcas un nesertificēti uzstādītās iekārtas rada pamatīgus riskus,” stāsta Bethers.

Protams, arī CNG tvertne, tāpat kā jebkura iekārta, ir periodiski jāpārbauda. Latvijā vēl pērn rudenī tika grozīti Ministru kabineta noteikumi par Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, nosakot, ka periodiskajai pārbaudei jābūt veiktai ne retāk kā reizi 48 mēnešos pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas uzsākšanas ar motoram uzstādītu SDG iekārtu (transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums vai datums, kad reģistrēta motora aprīkošana ar SDG barošanas iekārtu.

Faktiski, Latvijas noteikumi tika salāgoti ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas noteikumiem Nr.110 (ietverot 02.sērija grozījumus). Minētie Ministru kabineta grozījumi stājas spēkā no 2021.gada 1.janvāra, attiecīgi no šā datuma visiem auto, ja tie ir vecāki nekā četri gadi, ir jābūt pārbaudītiem.

3. CNG samazina auto dzinēja mūža ilgumu

“Šis ir vēl viens samērā nostiprinājies uzskats, kas pārmantots no LPG lietošanas pieredzes,” uzskata Bethers. CNG degviela pati par sevi nesamazina auto dzinēja mūža ilgumu, ja vien iekārta ir rūpnieciski uzstādīta un tās tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts.

Tas ir kaut vai tāpēc, ka spēkrati ar ražotāja CNG iekārtām ir arī aprīkoti ar elektroniskās kontroles vienībām un degvielas iesmidzināšanas iekārtu, kas nodrošina atbilstošu degvielas padevi.

4. Gāzei izbeidzoties, palikšu ceļa malā

Auto ražotāji, kuri piedāvā CNG spēkratus, tos konstruē tā, lai tie pamatā izmantotu dabasgāzi. Tomēr tiem ir arī benzīna vai dīzeļa tvertnes, kas kalpo kā rezerves degviela, ja dabasgāze beidzas vai gaisa temperatūra būtiski pazeminās.

Pašlaik tirgū ir pieejams visai plašs klāsts ar automobiļiem – CNG hibrīdiem -, kuriem ir dažāds nobraukuma attālums, bet parasti ap 400–600 km vai pat vairāk.

Tāpēc uzņēmums vai privātpersona var izvēlēties tādu auto, kas atbilst lietošanas ieradumiem un komercdarbības vajadzībām.

Turklāt CNG uzpildes staciju tīkls Latvijā pakāpeniski paplašinās. Pašlaik degvielas tirgotājs “Virši” ir atklājis jau trīs CNG stacijas un līdz 2020. gada beigām plāno atklāt ceturto – Rēzeknē. Eiropas tendences un šī brīža nozares noskaņojums ļauj izteikt prognozes, ka 2021.gada laikā uzpildes tīkls Latvijā būtiski paplašināsies. Turklāt atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam līdz 2025. gadam TEN-T tīklā (tātad arī Latvijā) CNG uzpildes stacijām jābūt ik pēc 150 km.

5. Ar CNG iekārtu auto ir dārgāki nekā parastie auto, jo tehnoloģija ir jauna un maz izplatīta

Auto cena viennozīmīgi būs atkarīga no tās komplektācijas, ko izvēlēsies tās topošais īpašnieks, vai arī ražotāja un pārdevēja aktuālā piedāvājuma.

“Tomēr viens no lielākajiem ieguvumiem ir ietaupījums ilgtermiņā. CNG autoparku lietotāju pieredze liecina, ka ekspluatācijas izdevumi var samazināties pat par 30%,” piebilst Bethers.

Pēc eksperta domām, uz automobili, aprīkotu ar CNG, var raudzīties kā uz ilgtermiņa ieguldījumu. It sevišķi kontekstā, ka Latvijā plānots paaugstināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli spēkratiem ar augstākiem CO2 izmešu rādītājiem, kas var radīt situāciju, ka auto īpašniekiem jāsāk lūkoties jaunāku dzelzs rumaku virzienā. Vienlaikus valdībā nule tika atbalstīts likumprojekts būtiski samazināt dabasgāzes transportam akcīzes nodokli, kas dos papildu finansiālu ieguvumu.

6. Ja vēlos braukt zaļi, tad gāze nav man – CNG auto tāpat emitē CO2

Šeit būtu vietā atgādināt, ka CO2 emisijas notiek ne tikai pārvietojoties ar automobili, bet arī to ražojot un attiecīgi vēlāk – pārstrādājot.

Raugoties no šāda skatupunkta, pasaulē nepastāv nulles emisiju transportlīdzekļu.

Sabiedrības viedoklim par tās ietekmi uz apkārtējo vidi attīstoties arī tiek plašāk skatīts jēdziens par automašīnu zaļumu, proti, būtisks nav tikai izplūdes gāzu apjoms vai to neesamība no izpūtēja, bet arī degvielas, kas darbina automašīnu ieguves avots.

“Protams, CNG autotransports emitē CO2, taču tas ir būtiski zemāks nekā benzīna, dīzeļa vai LPG auto. CNG spēkrati nodrošina 10–30% CO2 samazinājumu, 90% slāpekļa savienojumu samazinājumu, teju pilnīgi izskauž smalkos putekļus un samazina trokšņa piesārņojumu, jo CNG motori ir klusāki,” skaidro Latvijas Gāzes pārstāvis.

Savukārt CNG aizstājot ar saspiesto biometānu, CO2 samazinās vēl par 90% un atsevišķos gadījumos CO2 izmešiem var būt pat negatīva ieskaite”.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+