Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šodien eksperti tiešsaistē diskutēja par prevencijas pasākumu un sodu piemērošanas līdzsvarošanu.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, gan paužot savu personīgo nevis iestādes viedokli, norādīja, ka soda politikai un ietekmēšanas politikai jābūt diferencētai un visus transportlīdzekļu vadītājus vienā pārkāpēju grupā nevar iekļaut.
Policija ir novērojusi, ka neliels procents satiksmes noteikumu pārkāpēju acīmredzot nespēj sevi disciplinēt, piemēram, būtiska ātruma pārkāpēji. Šādi agresīvi ātruma pārkāpēji veido ne vairāk kā 5% no visiem pārkāpējiem, taču viņus var uzskatīt «par anarhistiem uz ielas».
Acīmredzot, esošie instrumenti uz viņiem neiedarbojas, tāpēc vairāk jādomā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem – soda punktiem, kā arī aktīvāku viņu virzīšanu uz braukšanas korekcijas kursiem.
Tāpat valstij nepieciešams aktīvāk pielietot tehniskās kontroles ierīces, norādīja Rinkevics.
«Ar katru gadu šī grupa pieaug, recidīvs pieaug,» norādīja Rinkevics gan piebilstot, ka liekākā daļa no šiem pārkāpējiem nav cietuši smagos satiksmes negadījumos. Nerisinot šo pārkāpēju problēmu, tas būs tikai laika jautājums, kad viņi būs iesaistīti smagos satiksmes negadījumos.
Tāpat ātruma recidīvistiem varētu piemērot kāda veida ierobežojumus, piemēram, kā uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Piemēram, liegums iegūt šaujamieroča atļauju.
Attiecībām uz tiem vadītājiem, kas brauc bez tiesībām un to dara atkārtoti, valsts varētu ieviest liegumu nākotnē ilgākā laika periodā iegūt tiesības, sprieda Rinkevics.
Eksperti arī diskutēja par to, kā no «trases dabūt nost» tos dzērājšoferus, kuri brauc lielā alkohola reibumā. Kā viens no risinājumiem tika minēta automašīnas konfiscēšana, taču tādā gadījumā rodas jautājums, kā rīkoties, ja pārkāpējs, piemēram, braucis ar savas firmas automašīnu.
Spriežot par ietekmēšanas līdzekļiem, prokurore Laila Grigāne domnīcā norādīja, ka krimināllietās par satiksmes negadījumiem apsūdzētie pārsvarā nav ievērojuši satiksmes noteikumus, tāpēc viņa izvirzīja priekšlikumu autovadītājiem ik pēc vairākiem gadiem veikt testu vai pārbaudes par satiksmes noteikumiem. Šāds priekšlikums diskutējams, jo bieži cilvēki brauc un neviens satiksmes noteikumu izmaiņām neseko.
Tāpat Grigāne aicināja aktīvāk informēt sabiedrību par to, ka par satiksmes noteikumu pārkāpšanu cilvēki var nokļūt cietumā.
Tieslietu ministrijas pārstāve Elīna Zivtiņa, paužot ministrijas viedokli, norādīja, ka Latvijai vajadzētu vairāk izvairīties no «sodošās politikas», jo, pastiprinot sodus, samazinātos tikai neliels pārkāpēju skaits. Tā vietā vairāk jāstrādā ar dažādām kampaņām un tamlīdzīgām metodēm. Noteikumu pārkāpšana vairāk ir sociāla nevis juridiska problēma.
Jau vēstīts, ka valdībā šomēnes apstiprināja Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027.gadam. Tajā paredzēti vairāki pasākumi, kas vērsti uz visaptverošu ceļu satiksmes dalībnieku kontroles nodrošināšanu, nodrošinot ceļu satiksmes dalībnieku visaptverošu kontroli, tam paredzot arī noteiktu finansējumu no ceļu satiksmes negadījumu profilakses un novēršanas budžeta finansējuma.
Vienlaikus plāns paredz īstenot arī vairākus ceļu satiksmes dalībnieku informēšanas pasākumus un kampaņas, kas arī tiek paredzēts finansējums no šiem pašiem līdzekļiem. Tādējādi ir nepieciešams arī vērtēt efektīvākos risinājumus, kā nodrošināt plāna ietverto pasākumu īstenošanu, lai sasniegtu to īstenošanas mērķus.
Domnīcas tiešraidi ikviens interesents varēs vērot arī Satiksmes ministrijas Facebook lapā.
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca ir padomes izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas un labākās prakses analīzi, kā arī nodrošinātu ceļu satiksmes drošības procesa nepārtrauktību padomes sēžu starplaikos. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.
