Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur meklēt taisnību un vainīgos
- CSDD par ceļa zīmju uzstādīšanu un satiksmes organizēšanu neatbild. Nosaukumā iekļautais «satiksmes drošība» ir vien vēsturiski izveidojies vārdu salikums;
- Par CZ uzstādīšanu un uzturēšanu atbild ceļu īpašnieki. Tātad par valsts nozīmes autoceļiem – VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), par Rīgas ielām – Rīgas domes Satiksmes departaments, par citu pilsētu un ciemu ielām – pašvaldības, par privātām teritorijām – to īpašnieki;
- Latvijā visas CZ, arī tās, ko izvieto uz pašvaldību ceļiem un privātās teritorijās, jāsaskaņo ar LVC. Tātad lēmumu par zīmes lietderīgumu konkrētajā vietā pieņem tieši LVC;
- CZ uzstādīšana nav jāsaskaņo ne ar Ceļu, ne ar pašvaldību policiju;
- Pašvaldību teritorijās CZ visbiežāk fiziski uzstāda un uzrauga pastarpināta organizācija. Piemēram, Rīgā – SIA Rīgas luksofors;
- Atbildību par strīdus CZ uzņemas konkrētā ceļa īpašnieks (pārvaldītājs), nevis pastarpinātā organizācija;
- LVC uzrauga CZ izvietojuma atbilstību Latvijas valsts standarta (LVS 77 Ceļa zīmes) prasībām. Pēc LVS 77 standarta CZ horizontālajam attālumam no brauktuves malas, bet, ja ir nomale – no ceļa klātnes šķautnes līdz tuvākajai zīmes malai jābūt no 0,5 līdz 2 m. Attālumam no zīmes apakšmalas līdz ceļa seguma virsmai jābūt no 1,5 līdz 2,2 m, uzstādot ceļa malās ārpus apdzīvotām vietām, un no 2,0 līdz 4,0 m, uzstādot ceļa malās apdzīvotās vietās. Ceļa malās uzstādītām zīmēm optimāls novietojums ir 2–3 grādu leņķī pret ceļa garenasi. Papildzīmes (arī «izņemot...») izvieto zem CZ, uz kurām tās attiecas;
- Pēc LVC amatpersonas Guntara Brāļa teiktā: «Izvietojot CZ atbilstīgi standarta prasībām, nevajadzētu būt problēmām, ka to nevar pamanīt. » Attiecīgi, ja CZ tomēr ir novietota neatbilstoši, autovadītāju nedrīkst sodīt par tās neievērošanu;
- Par CZ nepilnībām uz valsts nozīmes ceļiem ikviens var ziņot LVC Satiksmes informācijas centram pa tālruni 65025555.
Ekspertu viedokļi
Armands Smilga – RDSD satiksmes organizācijas inženieris
«Mēs atbildam par ielām, ietvēm un laukumiem Rīgas teritorijā. Savukārt mums ir noslēgts līgums ar SIA Rīgas luksofors par to, ka viņi regulāri pārbauda un izlabo visas esošās zīmes. Saskaņā ar šo līgumu atbildība par neredzamām CZ būtu jāuzņemas Rīgas luksoforam, bet, tā kā viņi ir tikai pastarpināts uzņēmums, atbildīgi esam mēs. Bet tikai sarkano līniju robežās. Tas nozīmē – ja zīme ir uzstādīta pagalmos, mēs par to neatbildam. Pašvaldības policijas darbību nekomentējam, viņiem ir savs nolikums un vadība, kas to reglamentē.
Par iekasētajām soda naudām mums nav nekādas intereses (tomēr pašvaldības kasē iekrīt 30% no iekasētās soda naudas, pat tā, kas piemērota pagalmos).
Mūsu interese ir uzraudzīt satiksmes drošību mūsu pārraudzībā esošajā teritorijā. Ļoti bieži ir gadījumi, kad Pašvaldības policija sūta mums izvērtēt apstrīdētus gadījumus un nolemt: zīme bija vai nebija redzama, bija vai nebija pareizi uzstādīta. Daudzos gadījumos, pamatojoties uz mūsu atbildi, sodus atceļ. Gadījumā, ja esat saņēmis sodu, jums, protams, ir tiesības to apstrīdēt. Taču daudz būtiskāk ir nepalikt vienaldzīgiem arī ikdienā. Par pamanītajām nepilnībām satiksmes organizācijā Rīgas ielās aicinām gan rakstīt uz e-pasta adresi [email protected], gan zvanīt uz mūsu bezmaksas tālruni 80003600.»
Edgars Lešinskis, zvērinātu advokātu biroja Lešinskis&Partneri vadītājs
Mūsu biroja praksē līdz tiesai reti nonāk lietas, kad autovadītāji tiešām ir izdarījuši reālus pārkāpumus. Visbiežāk ir strīdi, ja pārkāpums nemaz nav bijis vai arī bijis tik formāls, ka nebūtu pamatoti piemērot ko vairāk par brīdinājumu.
Viens no iemesliem, kāpēc autovadītāji nepārsūdz piemērotos sodus, ir normatīvo aktu nepārzināšana, kas ir normāli. Nav normāli, ka sodus piemēro nepamatoti.
Diemžēl praksē joprojām pārāk bieži var sastapt formālu, birokrātisku un – nevairīšos šī vārda stulbu likumu normu piemērošanas piemērus no policijas un ierēdņu puses, kur galvenais mērķis ir nevis sodīt par reālu pārkāpumu un kultivēt sabiedrības cieņu pret likumu, bet gan naudas kāšana par formāliem pārkāpumiem. Tāpēc tiek panākts pretējs rezultāts – nicinājums pret likumiem, kas šādas situācijas pieļauj, un pret tiem, kas šos likumus piemēro.
Uzskatu, ka sabiedrība joprojām pārāk kūtri izturas pret šādām situācijām. Arī tāpēc, ka cilvēkam negribas gadiem ilgi krāmēties ar sūdzībām pārdesmit eiro dēļ. Tomēr tas ir jādara, jo tikai tā var situāciju mainīt. Turklāt jāatgādina, ka valsts nodeva par ceļu satiksmes administratīvo sodu pārstrīdēšanu nav jāmaksā. Pats vienmēr un līdz pēdējai instancei apstrīdu nepamatotus, formālus un birokrātiskus lēmumus. Es aicinātu autobraucējus korekti izturēties citam pret citu un arī pret valsts un pašvaldības policijas pārstāvjiem.
Ja nu tomēr iznāk saķeršanās ar kādu īpaši principiālu birokrātu vai arī tādu, kurš nav apguvis elementāras pieklājīgas saskarsmes manieres, tad atcerieties, ka jums ir tiesības: - uzzināt konkrētā policista vārdu, uzvārdu, dienesta pakāpi, pieprasīt dienesta apliecības uzrādīšanu; - pieprasīt, lai izskaidro jūsu tiesības saistībā ar fiksēto pārkāpumu, tiesības izteikt iebildumus un sniegt paskaidrojumus saistībā ar konkrēto situāciju, kā arī negatīva lēmuma apstrīdēšanas kārtību; - ja policijas darbinieku uzvedība ir rupja, agresīva, familiāra vai citādi neatbilstoša tiesību vai elementārām pieklājības normām, jums ir tiesības arī par šādu situāciju iesniegt sūdzību un pieprasīt, lai policijas vadība izskata šo situāciju.
Inese Tīmane, Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste:
«Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes rīcībā nav informācijas par apšaubāmi izvietotām ceļazīmēm. Ja Auto Bild Latvija lasītājiem šādas vietas ir zināmas, jautājumus par konkrētās ceļa zīmes lietderību var uzdot atbildīgajām institūcijām, kas lemj par ceļa zīmju izvietošanu (tātad pašvaldībām un/vai LVC). Gan Rīgas Pašvaldības policijas, gan arī Valsts policijas kompetencē ir lēmumu pieņemšana par administratīvā soda piemērošanu un nevis sodu iekasēšana.
Līdzekļi, kas iekasēti par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, tiek dalīti attiecīgi: 30% CSDD, 40% pašvaldībai, 30% institūcijai, kura piemērojusi sodu (tātad ne namīpašnieki par stāvēšanu aizliegtajos pagalmos, ne LVC no iekasētām soda naudām neko neiegūst).
Piemērotos sodus apstrīd aptuveni 5–6% autovadītāju, par iemesliem visbiežāk minot neuzmanību, nezināšanu, laika trūkumu un dažādus vainu mīkstinošus apstākļus (saslimšana, zems ienākumu līmenis, mazi bērni, invaliditāte u. c.). Ja autovadītāja apstrīdētais lēmums tiek atstāts spēkā, nākamā instance, kur var vērsties, ir Administratīvā tiesa. Gribas piebilst, ka Valsts policijas Ceļu policijas joma ir krietni plašāka nekā pašvaldības policijai, turklāt visā valsts teritorijā un visu CSN uzskaitīto ceļa zīmju ievērošanas kontroli ieskaitot. Pašvaldības policija kontrolē tikai apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu.
Niklāvs Lūriņš, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs:
«Nav precīzu statistikas datu par to, cik no Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā esošajām lietām ir saistītas ar «neievērotām» ceļa zīmēm, tomēr administratīvie akti par pārkāpumiem ceļu satiksmē tiek pārsūdzēti bieži. Pieteikumu tiesā var iesniegt triju gadu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Taču nedrīkst izmanot šo triju gadu termiņu ļaunā ticībā. Tā kā administratīvo aktu var pārsūdzēt tikai viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu vēlāk, jāiesniedz arī termiņa nokavējumu attaisnojoši pierādījumi, ko tiesa izvērtē. Atsaukšanās uz likumu (arī pārsūdzēšanas termiņa) nezināšanu nav uzskatāma par attaisnojošu apstākli.»
