• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Mākoņains, Z vējš, 1.03 m/s

    Iekšdedzes dzinēju ēras beigas tuvojas – kas notiks ar motoreļļu industriju?

    Praktiski padomi
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    2. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Daudzi jau būs dzirdējuši, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās, ka no 2035. gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem. Atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem ir viens no pasākumiem, lai samazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, bet līdz 2050. gadam sasniegtu pilnīgu «klimata neitralitāti».

    Šādi lēmumi rada vairākus jautājumus, tajā skaitā par motoreļļu nepieciešamību pēc iekšdedzes dzinēju ēras beigām. Tomēr «TotalEnergies» tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński) norāda, ka motoreļļas nekur nepazudīs, jo mūsdienu «zaļie» dzinēji ir daudz komplicētāki un pieprasa arvien sarežģītākas motereļļas.

    Ir pienācis iekšdedzes dzinēju «samazināšanas» laikmets, kad automašīnās tiek izmantoti piedziņas bloki ar arvien mazāku darba tilpumu, panākot ievērojami augstāku griezes momentu un lielāku jaudu. Neskatoties uz izcilo veiktspēju, ko spēj sniegt šādi dzinēja izmēri, tiem piemīt arī vairāki mīnusi, kas var būtiski ietekmēt dzinēja kalpošanas laiku. Lai novērstu šos trūkumus, piemēram, lai izkliedētu kvēpus un samazinātu piesārņojumu, nepieciešams palielināt motoreļļas darba kapacitāti. Šādiem gadījumiem būs piemērotas jaunākās sērijas motoreļļas.

    «Daudzi autovadītāji uzskata, ka motoreļļas tirdzniecība ir tikai mārketings. Vēl jo vairāk, ir gadījumi, kad pircējs nepievērš īpašu uzmanību specifikācijām un izvēlas tādu eļļu, kas ir pēc iespējas lētāka. Diemžēl šāda rīcība ir viena no kļūdām, kas krasi saīsina dzinēja kalpošanas laiku. Lai automašīnas dzinēja mūžs būtu pēc iespējas garāks, ir jāievēro automašīnas ražotāju norādījumi,» atgādina Andžejs Hušatinskis.

    Kvēpu izkliede

    Līdz šim dzirksteļaizdedzes dzinēju cieto daļiņu emisija nav bijusi vides problēma, kā tā ir kompresijas aizdedzes dzinējos. Benzīnam ir mazāka kvēpu veidošanās tendence nekā dīzelim, taču dzinēju izmēra samazināšanas process ir novedis pie tā, ka benzīna dzinējos, pie lielas slodzes, sadegšanas kamerā rodas vietas, kur sakrājas liekā degviela. Pie augstas temperatūras tā izraisa daļiņu sadalīšanos un veido kvēpus. Šī iemesla dēļ jaunākie benzīna dzinēji ir aprīkoti ar benzīna daļiņu filtru (GPF).

    Jaunas sistēmas un tehnikas attīstība ir radījusi jaunu izaicinājumu motoreļļu izstrādātājiem, kuru uzdevums ir radīt eļļas ar lielu kvēpu izkliedes īpašību. Kvēpi no sadegšanas kameras nonāk arī motoreļļā, un tai ir jātiek galā ar šo daļiņu izfiltrēšanu, transportējot tās uz filtru un samazinot piesārņojuma koncentrāciju eļļas kanālos un dzinēja ķēdē (attiecas uz dzinējiem ar ķēdi). Kvēpi iedarbojas abrazīvi uz ķēdes tapām, izraisot ķēdes pagarināšanos, kas rezultējas tās ātrākā nolietojumā.

    Low Speed Pre-Ignition parādības samazināšana

    Low Speed Pre-Ignition (LSPI) jeb parādība, kas rodas zemu apgriezienu diapazonā, kad dzinējs ir ļoti noslogots un piepildīts ar gaisu, radot degvielas un gaisa maisījuma aizdegšanos kompresijas laikā pirms faktiskās aizdedzes. Priekšlaicīgu aizdedzi izraisa nesadegušas, kvēlojošas eļļas daļiņas vai joprojām degoša liekā degviela, kas atrodas sadegšanas kamerā. Šī ir lielākā benzīna dzinēju priekšlaicīgas nolietošanās problēma un var rezultēties nopietnos dzinēja bojājumos.

    LSPI parādības rašanās lielā mērā ir atkarīga arī no dzinēja apgriezieniem. Tiem palielinoties, palielinās gaisa un degvielas maisījuma turbulence, kas veicina degšanas ātruma palielināšanos. Šis process rada mazāku tieksmi uz LSPI parādību, jo degšanas kamerā atlikušie piemaisījumi ātrāk sadeg, tāpēc, ikdienā lietojot automašīnu ar jaunajiem, samazinātajiem dzinējiem ir jāpievērš īpaša uzmanība apgriezieniem un braukšanas ātrumam. Labāk braukt ar zemāku pārnesumu lielākā ātrumā, nekā ar augstāku pārnesumu zemākā ātrumā.

    Dzinēja efektivitātes uzlabošana

    Berze starp kustīgajām dzinēja daļām ir atkarīga no eļļas plēves. Jo mazāka berze, jo augstāka efektivitāte un mazāks degvielas patēriņš. Ikvienam automašīnas īpašniekam ir svarīgi atcerēties, ka vienmēr ir jāvadās ne tikai pēc eļļas viskozitātes koeficienta, bet arī pēc standarta, kas norādīts konkrētās automašīnas rokasgrāmatā.

    Pelnu satura ierobežošana

    Jaunākajiem iekšdedzes dzinējiem jāatbilst izplūdes gāzu emisiju samazināšanas standartiem. Šī iemesla dēļ motoreļļas ir īpaši jāpielāgo dzinējiem ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmām, neatkarīgi no tā, vai automašīna ir gadu vai 10 gadus veca. Ir jāatceras, ka, ja automašīna ir aprīkota ar daļiņu filtru, tai jādarbojas ar LowSAPS jeb eļļu ar zemu pelnu daudzumu. Citas, lētākas eļļas izmantošana noved pie filtra sabojāšanas, neatgriezeniski aizsērējot tā poraino struktūru.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+