Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nekustamā īpašuma eksperti jau zvana trauksmes zvanus par uzpūsto cenu burbuli, un pat tie, kuri neinteresējas par ekonomikas tendencēm, neizbēgami tās pamana, kaut vai apmeklējot pārtikas veikalu vai kafejnīcu.
Protams, dažās jomās cenas sāka palielināties jau daudz agrāk, jo pandēmijas dēļ tika traucēta ne tikai ražošana, bet arī piegāžu ķēdes – daudziem jauno auto īpašniekiem joprojām mašīnu nākas gaidīt mēnešiem ilgi, un pieprasījums, kas pārsniedz piedāvājumu, ir rezultējies augstākās cenās.
Jaunākās tirgus tendences ievērojis arī žurnāla «Profi Latvija» redaktors Guntars Pulss. "Mašīnas kļūst arvien dārgākas, un tās saražo mazāk, nekā cilvēkiem nepieciešams. Plus tam visam Eiropas Savienība noslogo auto ražotājus ar stingrākām piesārņojuma prasībām un normām, tāpēc šāds iznākums ir tikai likumsakarīgs.
Cenu pieaugums visspilgtāk bija redzams pēc pandēmijas. Kad cilvēki atgriezās autosalonos un masveidā izrādīja interesi par jauniem auto, cenas palēcās par piektdaļu un dažviet pat par ceturtdaļu. Un nevajadzētu gaidīt akcijas vai atlaides – ja cena ir par augstu vai negribas ilgi gaidīt, atradīsies cits, kuram šis piedāvājums šķitīs gana labs.
Tagad par mašīnu daudz ir gan jāmaksā, gan vēl arī jāgaida. Visvairāk ir kāpušas cenas mazajā klasē. Par tiem pilsētas auto, kuri maksāja līdz 15 tūkstošiem, tagad jāšķiras no gandrīz divkārt lielākas summas," novērojis Guntars.
Tas pats segments, bet cita cena
Labā ziņa ir tā, ka daži ražotāji ar negaidīto krīzi tiek galā labāk nekā citi, tāpēc straujais cenu kāpums nav novērojums pilnīgi visām mašīnām. Tas nozīmē, ka arī šodien labu ģimenes auto ir iespējams iegādāties, neizkratot visas savas kabatas. Viens no piemēriem šīs krīzes pārvarēšanā ir Japānas uzņēmums «Mazda», kas šobrīd izceļas ar salīdzinoši īsiem piegādes termiņiem. Tas ir iespējams galvenokārt tāpēc, ka lielāko daļu detaļu japāņu zīmols ražo pats.
«CX-30», kas ir viens no populārākajiem pilsētas krosoveriem, maksā no 25 990 eiro, un, ja skatāmies uz simbolisko 35 000 eiro robežu, zem kuras mašīnas vēl var dēvēt par lētām, iespējams iegādāties arī modeli ar Luxury komplektāciju un automātisko pārnesumkārbu. Līdzīga situācija ir arī lielākā SUV segmentā, kur «Mazda» piedāvā vienu no populārākajiem krosoveriem – «CX-5».
Šo ģimenes krosoveru var iegādāties mazāk nekā par 30 000 eiro, un tiem, kuri vēlas iekļauties 35 tūkstošos, bet saņemt vairāk, ir vērts skatīties uz četru riteņu piedziņas versiju «Vision» ar automātisko transmisiju.
Savukārt, iegādājoties šīs pašas klases apvidnieku «Subaru Forester», par šo summu varēs iegūt tikai bāzes versiju, kurā nav ietverta ne atpakaļgaitas automātiskā bremzēšana, ne automātiskās tālās gaismas, ne citi vadītāja palīgi. Līdzīgi ir ar Vācijas ražotāju piedāvātajiem krosoveriem. Piemēram, «Volkswagen Tiguan» pamata komplektācijas cena ir 31 830 eiro, bet, ja vēlaties bagātīgāku modifikāciju, tad būs jāmaksā vismaz 38 tūkstoši, turklāt drošības un komforta aprīkojums daudzos gadījumos būs pieejams tikai par maksu.
Runājot par papildaprīkojumu un skaitļiem, ko ražotāji tik ļoti iecienījuši deklarēt kā bāzes cenu, Guntars Pulss norāda, ka laika gaitā ir būtiski mainījies standarta komplektācijas ekstru klāsts.
“Lai arī dažādiem ražotājiem tas atšķiras, tomēr Latvijā bāzes līmenis privātpersonu vidū nav iecienīts. Tā vietā cilvēki drīzāk izvēlas lietotu, bet labi aprīkotu mašīnu. Bāzes versijas mēdz iegādāties uzņēmumi savam autoparkam, bet, ja pērk sev, tad labāk versiju ar lielāku komfortu.
Tiesa, vairākumam mūsdienu mašīnu bāzes versija ietver visu, kas nepieciešams ikdienai. Tajā visdrīzāk atradīsiet mazjaudīgāko dzinēju, tomēr ekstru sarakstā būs gan gaisa kondicionieris, gan distances sensori, gan dažādas drošības sistēmas, jo tās šodien jau ir obligātas," saka Guntars.
Ražotāju filozofijas atšķiras
Turpinot par cenām un dažādu modifikāciju labirintiem, Guntars Pulss stāsta, ka parasti dārgās ekstras kalpo kā premium segmenta atšķirības iezīme. Koncerniem, kas ražo vienkāršākus ikdienas auto, bieži vien jau bāzes komplektācijā ir daļa papildaprīkojuma, savukārt, iegādājoties premium segmenta modeli, tas izmaksā gandrīz divkārt vairāk.
«Dramatisks cenu kāpums premium segmentam ir raksturīgs – tur cenas uzpūšas bieži. Atceros, kā reiz braucu ar «Audi A7». Paskatos cenu – tā bija varbūt 62 tūkstoši, it kā normāli, bet pāršķiru lapu un tur redzu, ka tā cena par bāzi, nevis konkrēto mašīnu. Bet ar papildaprīkojumu šis demonstrācijas auto maksāja 117 tūkstošus. Divkārt vairāk!
Un šāda situācija premium segmentā nav retums. Protams, attiecīgie zīmoli varētu uzražot labu auto par saprātīgu cenu, bet šajā klasē liela nozīme ir tehnoloģijām un komfortam, kas pieejams par papildu maksu. Reizēm ir jāpērk pat tādi sīkumi, ko var atrast augstāka aprīkojuma līmeņa «Dacia Sandero»,» pieredzē dalās Guntars.
To lieliski ilustrē «Mazda CX-5» standarta komplektācijas saraksts: šeit var atrast apsildāmus priekšējos sēdekļus, automātisko divzonu gaisa kondicionēšanu un atpakaļgaitas automātisko bremzēšanu. Tas viss modelī, kas maksā mazāk nekā 30 tūkstošus eiro, kamēr dažu ražotāju sākumcena ir krietni virs 30 tūkstošiem par īsāku aprīkojuma sarakstu.
«Ir neierasti braukt ar lētākajiem kompaktauto un izbaudīt divzonu klimatkontroli, apsildāmus sēdekļus un adaptīvo kruīza kontroli, savukārt dažiem premium klases auto tas viss jāpērk papildus, lai arī pati mašīna jau tā maksā vismaz divtik,» saka Guntars.
Cilvēkiem, kas kuri meklē vidējās klases auto, aprīkojuma līmeņi sniedz labu ieskatu tajā, kādu mašīnu par pieejamo budžetu viņi var atļauties. Ja nauda pāri paliek, ekstru klāstu iespējams papildināt ar kādu sev tīkamu opciju.
“Premium klase vairāk uzskatāma par statusa simbolu, nevis vienkāršu pārvietošanās līdzekli, tāpēc šajā segmentā svarīga ir mašīnas individualizācija. Vislielāko peļņu ražotāji gūst no klientu izvēlētā papildaprīkojuma, savukārt jaunie īpašnieki iegūst ekskluzivitāti, par kuru nākas plašāk atvērt maciņu. Var teikt, ka ražotāja izveidotie aprīkojuma līmeņi ir piemēroti “vienkāršajam” pircējam, bet individualizācijas iespējas vairāk paredzētas bagātajiem.
Gluži kā veikalā: lielākā daļa cilvēku izvēlas akcijas preces, aprēķina cenu par kilogramu, apskatās, kur ir labāk, kur par eiro saņem vairāk, bet bagātākie ratiņos liek to, ko iegribas. Katrs sīkums mūsdienās maksā. Tikai nauda visiem nenozīmē vienu un to pašu," tirgus situāciju rezumē Guntars Pulss.
