Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nepieciešamība lietot drošības jostas priekšā sēdošajiem tika aktualizēta 80. gadu sākumā, pēc tam sekoja arī pastiprināta uzmanība pasažieru drošībai aizmugurē. 90. gados ģimenes auto aprīkojuma sarakstā tika iekļauti gaisa drošības spilveni. Lai gan bija šie centieni, avārijās cietušo skaits joprojām bija liels. Tam par pamatu bija divi faktori – nopietnas automašīnu virsbūvju deformācijas avārijas gadījumā un autoražotāju vēlme izvairīties no papildu finansējuma ieguldīšanas drošības sistēmu attīstībā.
Drošības ekspertu veiktie testi lika situācijai radikāli mainīties. ASV šādus testus uzsāka jau 1979. gadā, un tikai teju 20 gadus vēlāk šādu pārbaudījumu nozīmi saprata arī Eiropa. 1997. gadā Euro NCAP sāka testēt visus jaunos auto Eiropā.
1997. gads
Sākotnējos Eiropas jauno automobiļu novērtēšanas programmas (Euro NCAP) testos tika izmantotas divas drošības pārbaudes metodes. Pirmā ir automašīnas vadītāja puses priekšējā stūra sadursme ar barjeru 64 km/h ātrumā, vērtējot pasažieru drošību un to, kā tiek deformēts salons un cik noturīgi ir tā elementi avārijas brīdī. Otrs ir sānu trieciens stāvošā auto ar 50 km/h, kas vēlāk īpaši uzsvēra sānu airbag nozīmi.
Kombinējot abus iegūtos rezultātus, četru ballu skalā tika novērtēta pasažieru drošība. Jau pirmie rezultāti mazauto segmentā sagādāja negaidītus pārsteigumus. Kamēr Ford Fiesta ieguva trīs zvaigznes, Rover 100 tika novērtēts ar vienu zvaigzni un dažus mēnešus pēc rezultātu publicēšanas tā pārdošana tika pārtraukta. Autoražotāji sākumā asi kritizēja gan testu procedūras, gan vērtēšanas sistēmu.
Tika norādīts, ka Euro NCAP pārbaudījumi ir tik grūti, ka neviens auto nespēj iegūt maksimālo zvaigžņu skaitu.
Šis apgalvojums gan pēc dažiem mēnešiem tika apgāzts, kad Volvo S40 kļuva par pirmo auto, kas saņēma četras zvaigznes. Laika gaitā augstāko novērtējumu saņēma vairāki auto, tāpēc vērtēšanas sistēmā tika pievienota vēl viena zvaigzne, un pirmais pieczvaigžņu auto bija 2001. gada Renault Laguna.
2001. — 2009. gads
Testu klāstam pievienojas jauna sadursme – sāniska uztriekšanās stabam 32 km/h. Šādā veidā tiek imitēts, kādas galvas traumas tiek gūtas, piemēram, ietriecoties kokā. Testu organizatoriem sāka rasties bažas, ka autoražotāji visu uzmanību velta tikai pieaugušo drošībai, tāpēc vērtēšanas sistēmai tika pievienota arī bērnu aizsardzība. Tas nozīmē, ka nopietni drošībai bija jāpievēršas arī autosēdeklīšu ražotājiem.
Papildus tika imitētas sadursmes no aizmugures 16 un 24 km/h ātrumā, vērtējot ietekmi uz pasažieru kakla skriemeļiem, kā arī pārbaudīta drošības sistēmu funkcionalitāte, piemēram, elektriskās stabilitātes kontroles (ESC) darbība. Kopš 2012. gada spēkā ir prasība, ka ESC sistēmai obligāti jābūt bāzes aprīkojumā visiem jaunajiem auto. ESC reakcija tiek izvērtēta 80 km/h ātrumā, robotizētai sistēmai strauji veicot asu pagriezienu.
Tika izvērtēta arī gājēju drošība, saduroties ar automašīnu. Iepriekš gājēju aizsardzība tika pētīta vien laboratoriski, analizējot bamperu un dzinēja pārsega deformāciju sadursmes brīdī. Šie jaunievedumi nozīmēja – pieczvaigžņu vērtējums bija grūtāk sasniedzams nekā iepriekš.
2014. gads
Drošības novērtēšanai pievienojās radara un kameru sistēmas, piemēram, autonomā avārijas bremzēšanas sistēma (AEB). Tās mērķis bija pilnībā novērst vai samazināt sadursmes iespējamību tad, ja vadītājs laikus nesamazina ātrumu.
2015. gads
Pārbaudījumu klāstam pievienojās pilnvērtīga auto priekšpuses sadursme ar šķērsli 50 km/h ātrumā. Lai objektīvāk varētu izvērtēt pasažieru traumatismu, salonā ievietotajiem manekeniem uzstādīti sensori, lai precīzi noteiktu katras ķermeņa daļas sasituma pakāpi un risku. Šajā gadā vairākas testu metodes tika uzlabotas, izmainot dažādas nianses – auto atrašanās leņķi pret objektu sadursmes brīdī, uzlabota manekenu sensoru jutība utt.
2016. gads
Autoražotāji drīkst pieprasīt divus novērtējumus vienam modelim. Viens novērtējums tiek piešķirts bāzes komplektācijas modelim, bet otrs – modifikācijai, kurā iekļautas par papildu samaksu pieejamās drošības ekstras (ar nosacījumu, ka šīs ekstras pieejamas visos Eiropas tirgos un tās tiek uzstādītas 25% pārdoto auto). Šādā veidā pircējam ir iespēja salīdzināt, kādu labumu dod papildu sistēmas, kā arī, rosinot papildu motivāciju ražotājiem, šīs sistēmas ieviest lētākos auto.
2018. gads
Euro NCAP pieprasa, lai jaunajiem auto obligāti tiktu uzstādīta AEB jeb automātiskā avārijas bremzēšanas sistēma. Ar katru gadu pieprasījums pēc drošības sistēmām pieaugs, īpaši domājot par mazāk aizsargāto drošību. Tātad gājēju un velosipēdistu automatizēta uztveršana naktī, sniegā un citos apstākļos ir prioritāte.
Tāpat tiek testētas arī ELK jeb ārkārtas līniju uzraugs. Šī sistēma atgriezīs jūsu auto savā joslā, ja būsiet no tās nejauši izbraucis un pastāvēs risks saskrieties ar pretīm braucošo auto. Tāpat sistēma automātiski noreaģēs, ja nebūsiet pamanījis kādu auto aklajā zonā. Pēc 2020. gada aktuālas kļūst AES sistēmas, kas automātiski pagriezīs stūri, lai izvairītos no sadursmes.
Euro NCAP nozīme
Ik gadu pasaulē mirst aptuveni 6 miljoni cilvēku, no kuriem piektdaļa iet bojā auto negadījumos. Attiecībā uz zvaigžņu vērtējumu var droši teikt –jo vairāk, jo drošāk. Euro NCAP rezultāti pierāda, cik liela nozīme ir automašīnu drošības sistēmām, ļaujot pircējiem rūpīgi izvērtēt katra zīmola attieksmi pret dzīvībai svarīgo faktoru. Uzlabotā virsbūvju izturība samazinājusi pasažieru traumas, vienlaikus liekot attīstīt arī drošības jostu kvalitāti, kuru uzdevums ir absorbēt kustības spēku, kas radies trieciena rezultātā. Kā norāda testu organizatori, vērtējumu 0 var saņemt tie auto, kas atbilst pamata drošības prasībām, bet par katru zvaigzni ražotājiem ir īpaši jāpapūlas.
Tātad piecu zvaigžņu novērtējums ir mērķtiecīga darba rezultāts.
Lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz zvaigžņu skaitu, vērtējums katrā no galvenajām četrām sadaļām tiek novērtēts 0–100% skalā. Tātad, ja pērkat sportisku auto un bērnus neplānojat vadāt, tad bērnu drošības kritēriju varat neņemt vērā, kas var diezgan būtiski izmainīt automašīnas kopējo vērtējumu.
Lietoti auto
20 gadu laikā Euro NCAP pārbaudījuši vairāk nekā500 automašīnu, taču, izvērtējot mazlietota vai lietota auto iegādi, jāņem vērā daži aspekti. Pirmkārt, iegūtais zvaigžņu skaits salīdzināms tikai starp automašīnām, kurām testi veikti līdzīgā laika posmā.
Pašreiz piecas zvaigznes iegūt ir krietni grūtāk, nekā tas bija pirms 10 vai 20 gadiem, tādējādi šo auto drošība, lai gan ir vienāds rezultāts, būs stipri atšķirīga.
Otrkārt, lietota auto vēsture ne vienmēr ir skaidri pārskatāma. Avārijā cietis un remontēts auto nespēs uzrādīt jauna auto izturību, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad remontdarbu veicēji nav parūpējušies ar gaisa drošības spilvenu atjaunošanu un citām vienreizējām sistēmām.
Drošības testu izcilnieki
Drošāko auto topa augšgalā pērn nokļuva Alfa Romeo Giulia, Seat Ateca, VW Tiguan, Mercedes-Benz C klase, Subaru Levorg, tomēr ir kāds auto, kuru vērts īpaši atzīmēt. Zviedru automašīnām drošība allaž bijusi pirmajā vietā, un nav nekāds pārsteigums, ka labāko rādītāju visā Euro NCAP vēsturē izdevās iegūt tieši Volvo. 2015. gadā jaunais XC90 saņēma piecas zvaigznes, kļūstot par pirmo modeli pasaulē, kas ieguva 100% novērtējumu elektronisko asistentu testā.
Tas izdevās, pateicoties lieliskai ārkārtas bremzēšanas sistēmai, gājēju atpazīšanas sensoriem un citām sistēmām. Vadītāja un pasažieru aizsardzība novērtēta ar 97%, bērnu drošība – ar 78%, bet gājēju – ar 72% no iespējamajiem 100%. Jāatzīmē, ka kompānijas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam nevienā no jaunajiem Volvo avārijas gadījumā netiktu gūtas nopietnas traumas vai kāds ietu bojā.
Nesekmīgie
Autoinženieri velta lielu uzmanību drošības sistēmām, tāpēc piecu zvaigžņu novērtējums jaunajiem auto vairs nav nekas unikāls. Dažos pasaules tirgos situācija ir tik kritiska, ka auto nespēj iegūt pat vienu zvaigzni.
Indijas tirgum paredzētais pasaulē lētākais auto (aptuveni 2500 eiro) Tata Nano tā arī nespēja iegūt nevienu zvaigzni Global NCAP testos.
Tas liek aizdomāties par mazbudžetu auto drošību. Šādu piemēru diemžēl ir daudz. Eiropas tirgu centās iekarot Ķīnā ražotais Landwind Jiang-Ling apvidus auto, tomēr tā drošība bija tik kritiska, ka tas uzrādīja zemākos rezultātus beidzamo 20 gadu laikā, iegūstot vērtējumu 0. Braucot ar ātrumu 65 km/h, avārijas brīdī auto virsbūve salocījās gluži kā konservu kārba un stūres kolonna radīja vadītāja galvai nāvējošas traumas.
Eiropai paredzēto modeļu drošība beidzamajos divos gados pēc Euro NCAP rādītājiem ir augstā līmenī, un tikai retais saņem divas vai trīs zvaigznes. 2015. gadā divas zvaigznes ieguva Lancia Ypsilon, bet pirms trim gadiem – Jeep Compass un Renault Trafic. Triju zvaigžņu vērtējumu pērn saņēma tādi modeļi kā SsangYong Tivoli, Fiat Tipo, Toyota Hilux, Suzuki Baleno un Suzuki Ignis. Visi bija bāzes modeļi, un ar papildu ekstrām tika jau iegūts četru zvaigžņu vērtējums, bet Ignis un Hilux pat ieguva maksimālo atzīmi.
Vērtējumi
- 1 zvaigzne – Vāja aizsardzība avārijas gadījumā;
- 2 zvaigznes – Apmierinoša drošība avārijas gadījumā, taču trūkst tehnoloģiju, kas ļautu izvairīties no sadursmes;
- 3 zvaigznes – Viduvēja pasažieru aizsardzība avārijas gadījumā, taču trūkst tehnoloģiju, kas ļautu izvairīties no sadursmes;
- 4 zvaigznes – Laba aizsardzība avārijas gadījumā, esošo ekstru klāstu varētu papildināt vēl kāda drošības tehnoloģija;
- 5 zvaigznes – Ļoti laba aizsardzība avārijas gadījumā, labs tehnoloģiju atbalsts, lai izvairītos no sadursmes.
Rezumējums
Pateicoties Euro NCAP, pircējiem ir iespēja izvērtēt katra auto drošību. Vairums Eiropā nopērkamo auto ir droši, un par papildu drošības ekstrām ir vērts maksāt.
