Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan pirmie auto vizuāli līdzinājās karietei un globālās mobilitātes pionieris «Ford Model T» šajā lietā neko daudz nemainīja, jau 20. gs. 30. gados mašīnas piedzīvoja spēcīgas pārvērtības, uzbūvē iemantojot lietas, kas ir aktuālas joprojām – nesošo virsbūvi, neatkarīgo balstiekārtu, priekšējo riteņu piedziņu, aerodinamisku formu u.c. Zīmīgs piemērs ir «Citroën Traction Avant» (1934–1957). Tā nesošā virsbūve samazināja auto svaru un uzlaboja salona ietilpību, bet priekšējā piedziņa progresīvā veidā bija apvienota ar komfortablu neatkarīgo balstiekārtu.
Inženieru domas augstais lidojums izpaudās arī citās tehniskajās jomās. Tā čehu modelim «Tatra T77A» (1935–1938) aizmugurē uzstādītais V8 dzinējs attīstīja pieticīgu 60 ZS jaudu, taču, tā kā «T77A» gaisa pretestības koeficients bija vien 0,212, tas spēja sasniegt 145 km/h. Ar tādu aerodinamiku pat gandrīz simt gadus vēlāk var lepoties vien nedaudzi modernie auto.
Paplašinoties zināšanām par materiāliem un iegūstot jaunas to lietošanas tehnoloģijas, komforta, ātruma, drošības un praktiskuma meklējumi aizveda visdažādākajos virzienos, un transporta pasaules produkcija sazarojās neskaitāmās klasēs un žanros. Tā dienasgaismu ieraudzīja raķešauto, pikapi, ķīļveidīgi sporta auto, pamīšus modes avangardā izvirzījās sedani, hečbeki, universāļi, kompaktveni, savu vietu zem saules ieņēma ērmoti mazauto un mikroauto, līdz ieradās un sāka dominēt mūsdienu SUV.
Taču, ja tehniskajam progresam piemēro lietderīguma olekti, tad lielāko ievērību izpelnās tie modeļi, kas visprogresīvākās tehnoloģijas padarīja pieejamas vislielākajam skaitam cilvēku un novatoriskā veidā apvienoja šķietami nesavienojamas īpašības. Šajā ziņā Eiropas un visas pasaules autobūvē savulaik izcēlās franču markas.
Tādi modeļi kā «Citroën DS» un «BX» iemiesoja eksperimentētāja garu un centienus plašpatēriņa mašīnā piedāvāt drosmīgus, iespējams, pat pārdrošus risinājumus. Tas attiecās gan uz materiāliem, kas palīdzēja samazināt masu, gan virsbūves formu, gan gaitas komfortu, gan regulējamu klīrensu, kas parastu vieglo auto pēkšņi padarīju piemērotu vissliktākajam ceļam.
Attīstības elektriskais impulss
Ražotāju izteikumi par nozares nākotni un konceptuālie modeļi mudina domāt, ka mēs esam pārmaiņu priekšā un ka tuvākajos gados mašīnu apveids atkal nedaudz mainīsies. Un nekas, ja pašlaik šķiet, ka krosovers savas popularitātes dēļ noteiks toni vēl daudzus gadus. Daži ražotāji, to skaitā «Citroën», uzskata, ka SUV dienas patiesībā ir skaitītas. Iemesls? Pārejot uz elektrisko piedziņu, ļoti pieaug aerodinamikas nozīme.
Pilsētā elektroauto ir ļoti efektīvi – kolīdz vadītājs atlaiž akseleratoru vai nospiež bremzi, tie paši sevi uzlādē. Taču uz šosejas, kur rekuperatīvo bremzēšanu var izmantot minimāli un nepārtraukti jāpārvar gaisa pretestība (ievērojami lielāka, īpaši virs 120 km/h), aerodinamiska forma ir vienīgais veids, kā panākt gana lielu efektivitāti. Tradicionālajiem SUV un daļai krosoveru, respektīvi – mašīnām ar augstu virsbūvi un stūrainām formām, ir liels frontālais laukums, tāpēc šajā efektivitātes sacensībā tie automātiski zaudē.
Dažas auto markas savus modeļus ir gatavas transformēt pat vēl pirms pilnīgas atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem. Tam piemērs ir jaunākais «Citroën C5 X». Lielajā ģimenes auto, kas pieejams ar benzīna dzinēju vai uzlādējamo hibrīdu, faktiski sapludināts SUV un liftbeks. Vēl viens šāda stila piemērs – nesen debitējušais Peugeot 408.
«Ja salīdzina ar pirmo SUV popularitātes vilni, modernās mašīnas pēdējos gados ir diezgan stipri mainījušās. Ja neskaita modeļus, kuriem bezceļa spējas ir principa lieta, lielākā daļa ir kļuvuši līdzīgāki vieglajiem auto. Siluets ir zemāks, formas plūdenākas, daudziem modeļiem pat nav visu riteņu piedziņas, un vienam otram populāram krosoveram ir ļoti zems pretestības koeficients,» skaidro žurnāla KLUBS auto eksperts Toms Timoško.
Ir skaidrs, ka pat visplūdenākais SUV gaisa pretestību nekad nepārvarēs tik viegli kā zemāks auto.
«Es pat atļaušos teikt, ka pašreizējā formā tie savas iespējas ir izsmēluši. Lai iegūtu attīstības perspektīvu, ir vērts pieminēt «Mercedes-Benz» eksperimentālo «Vision EQXX», kura pretestības koeficients ir tikai 0,17. Pagājušajā gadā ar to tika veikts rekordgarš izmēģinājuma brauciens, un vidējais patēriņš bija vien 8,3 kWh uz 100 km. Tātad auto vēl ir kur augt, un aerodinamika ir joma, kur vēl var izcīnīt būtiskus uzlabojumus,» saka Gada auto žūrijas biedrs.
Kas attiecas uz auto komfortu, to veido vairāki komponenti.
«Daudziem šķiet, ka krosovers, būdams mazliet lielāks un ar augstāku sēdpozīciju, dod lielāku drošību, bet tas ir subjektīvi. Raugoties objektīvi, augstāka mašīna reti kad būs komfortablāka – tā stiprāk sasveras, tai ir plašākas virsbūves svārstības, un kritiskās situācijās tā nebūs tik stabila. Zināmas priekšrocības šajā ziņā piemīt auto, kas ir pa vidu starp SUV vai krosoveru un vieglo auto,» spriež Toms.
Tā, piemēram, «Citroën C5 X» ir nedaudz augstāks un klīrenss ir 19,4 cm, tāpēc sliktus ceļa posmus, pilsētas bedres un kupenas tas pārvar tikpat viegli vai pat vieglāk nekā daudzi vieglie SUV. «C5 X» balstiekārta ir aprīkota ar īpašiem hidrauliskajiem buferiem, kas adaptīvajiem amortizatoriem (atkarībā no aprīkojuma ar pārslēdzamiem režīmiem) ļauj viegli padarīt nejūtamus mazus nelīdzenumus un novērš piekares caursišanu.
Aerodinamiskā «C5 X» nolaidenā jumta līnija salona telpu padara mazāku nekā tradicionālajos universāļos, toties lielais bagāžas nodalījuma pārsegs ļauj viegli piekļūt bagāžai, un salonā var pārvadāt arī garus priekšmetus.
Svara vērošana
Taču Toms Timoško izsaka vēl kādu interesantu prognozi.
«Kā zināms, tirgū pašlaik ir daudz smagu mašīnu. Elektrisko modeļu gadījumā tas ir saistīts ar akumulatora svaru, uzlādējamiem hibrīdiem faktiski ir dubulta piedziņa, savs elektriskais balasts ir vieglajiem hibrīdiem, bet luksusa segmentā ir vesels vezums moderna aprīkojuma. Pārejas periodā varbūt tā varētu būt, taču ilgtermiņā parādīsies spiediens mašīnas padarīt efektīvākas – vai nu administratīvs, jo to prasīs kāda Eiropas Savienības regula, vai ekonomisks, jo mašīnu cenām ir zināmi griesti. Tātad akumulatoru nevarēs palielināt bezgalīgi un būs jādomā, kā mašīnas padarīt vieglākas, aerodinamiskākas un kā likt tām tērēt mazāk enerģijas. Maz ticams, ka tas būtu iespējams ar augstu un smagu virsbūvi…» rezumē žurnāla KLUBS auto eksperts.
