Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tomēr būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka šī mode atspoguļo visu tirgu un ka visi cilvēki vēlas sportiskas mašīnas. Gan pārdošanas statistika, gan atsevišķu ražotāju piedāvājums liecina, ka daudzi joprojām meklē auto, kuru galvenais bonuss ir komforts.
Leģendārais «Mercedes-Benz S» klases limuzīns, greznais Range Rover krosovers un jaunais «Citroën C5X» ir ļoti atšķirīgi un pārstāv dažādus tirgus segmentus, taču tie veidoti, balstoties uz vienu un to pašu koncepciju, kuras galvenā ideja ir padarīt braukšanu relaksēti mierpilnu.
«Citroën» vēsture ir rakstīta vairāk nekā gadsimtu, un visu šo laiku franču zīmols bijis slavens ar īpaši komfortabliem braucamajiem plašam sabiedrības lokam. Daudzi «Citroën» modeļi, sākot no ikoniskā «DS» ar hidropneimatisko balstiekārtu un beidzot ar jaunāko «C5X» ar uzlabotu labsajūtas programmu, ir ne tikai atstājusi dziļu nospiedumu auto komforta vēstures lappusēs, bet arī turpina markas tradīcijas.
Pēc speciālistu domām, tieši nepārtrauktā komforta pilnveidošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šie auto paliek cilvēku sirdīs gadu desmitiem. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par S klases «Mercedes» vai jauno «Citroën» flagmani, cilvēki aizvien gaida jaunus risinājumus, kas iedzīvina tradicionālās prioritātes.
Tradīciju turpinājums
Viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem ne vien Citroën vēsturē, bet autobūvē kopumā ir 1955. gada modelis «Citroën DS». Savulaik šis auto pārsteidza visu pasauli ar ārkārtīgi progresīvu tehnoloģiju – hidropneimatisko balstiekārtu, kas uzturēja iestatīto klīrensu, stūres pastiprinātāju, pusautomātisko pārnesumkārbu, aktīvajiem priekšējiem lukturiem, pasaulē pirmajām visu riteņu disku bremzēm un – nebijušu komfortu.
Jauno laiku franču balstiekārtas efektivitātes noslēpums ir progresīvie hidrauliskie amortizatori. Tajos iebūvētie papildu vārsti ļauj mainīt amortizāciju atkarībā no balstiekārtas gājiena fāzes. Jo vairāk tā tiek saspiesta, jo vājāks sitiens sasniedz virsbūvi, tāpēc mašīna dažādus nelīdzenumus pārbrauc pārsteidzoši līgani. Veidojot «C5X» modeli, izstrādātāji ir spēruši nākamo soli un ieviesuši balstiekārtas adaptīvo versiju – tā ļauj šoferim elektroniski izvēlēties darba režīmu.
“Nav iespējams precīzi pateikt, kad tieši sākās sportisko auto mode, taču tas notika pirms kādiem gadiem divdesmit. Ražotāji, jo īpaši prestižās vācu markas, tolaik nolēma, ka akcentu jaunajos modeļos liks uz dinamiku, kuras pamatā lielā mērā ir stingrāka balstiekārta. Var arī saprast, kāpēc tirgus uz to reaģēja tik pozitīvi – sportiskums asociējas ar jaunību un enerģiju, un kurš gan nevēlas justies jauns un spēcīgs,” stāsta žurnāla «KLUBS» auto eksperts un Latvijas Gada auto žūrijas loceklis Toms Timoško.
“Taču ikdiena ir prozaiska un iela nav trase. Satiksme ir intensīva, modernās drošības sistēmas īpašas vadīšanas prasmes atbīda otrajā plānā, bet ceļu kvalitāte ir tāda, kāda nu ir."
"Tāpēc daudziem dienas beigās vai nedēļas nogalē vienkārši gribas iesēsties ērtā mašīnā un braukt absolūti rāmi un relaksēti. Jaunais Citroën ar savām pārgājības spējām ir lielisks variants, un būs interesanti redzēt, kā tirgus uz to reaģēs. Tas, ka šāds produkts eksistē, ir patiešām svarīgi,” uzskata Toms.
Visaptveroša braucēju labbūtība
Mainoties laikam, ir mainījies arī komfortabla auto jēdziens. Tagad ražotāji biežāk runā par labbūtību – jēdzienu, kas ietver daudz vairāk nekā tikai mierīgas auto attiecības ar ceļa virsmu. Piemēram, «Citroën» pat izveidojis speciālu programmu – «Advanced Comfort Programme». Ražotāja speciālisti daudz domā par to, lai katra detaļa, kas uzlabo braucēja labsajūtu, iekļautos vienotā visaptverošā sistēmā. Runa ir par daudziem aspektiem – salona ergonomiku, sēdekļu ērtumu, trokšņu slāpēšanu un pat dabiskās gaismas daudzumu salonā.
Mazo detaļu nozīmi labi ilustrē pieminētais «Mercedes-Benz S klase»s limuzīns. Vēsturiski tas bija slavens ar drošības sistēmu pārbagātību, taču to īpašnieki pirmie izbaudīja arī dažādus progresīvus komforta risinājumus.
Piemēram, 1991. gada modelī sānu logos tika uzstādīti dubultie stikli. Tā kā starp tiem bija gaiss, logi ne tikai ievērojami labāk izolēja skaņu, bet arī novērsa aizsvīšanu. Apsilde, kas debitēja tajā pašā paaudzē, varēja darboties arī pēc dzinēja izslēgšanas, līdz tas atdzisa. Savukārt elektriski regulējams stūres statnis vācu limuzīnos parādījās 1985. gadā.
Arī tādi uzņēmumi kā «Mazda» un «Peugeot» pastāvīgi pilnveido savas programmas, lai uzlabotu braucēju labsajūtu. Ražotāji neslēpj, ka ieguldījumi tehnoloģijās, sākot no laminētiem stikliem un beidzot ar ilgiem braucieniem piemērotiem sēdekļiem, nes labas dividendes, jo patērētāji ir apmierināti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Ņemot vērā investīciju apjomu, nav nekāds brīnums, ka pēc ieguldījumiem zinātniskajā pētniecībā un attīstībā auto ražotāji un to piegādātāji ir trešā lielākā nozare pasaulē.
Auto nozare produktu uzlabošanai un jaunu modeļu izstrādei ik gadu tērē aptuveni 130 miljardus eiro, un šajā rādītājā tā piekāpjas vien farmācijas un tehnoloģiju uzņēmumiem.
“Manuprāt, auto izstrādē ir svarīga konsekvence. Ja ražotājs izvēlas noteiktas prioritātes un neatlaidīgi tās īsteno, pēc vairāku gadu darba rezultāts var būt ļoti labs. Modernais Citroën iet savu ceļu, un jaunajā «C5X» visas šīs dizaina, salona vides, materiālu un gaitas idejas parādās pavisam citā līmenī. Domāju, ka šis modelis pārsteigs daudzus. Vai superkomforta koncepcija aizsāks jaunu modi – rādīs laiks,” nobeigumā piebilst Toms.
