Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izskatās vienādi, bet darbojas atšķirīgi
Viens no ražotājiem, kas vēsturiski lielu nozīmi piešķīris komfortablai piekarei, ir «Citroën», un arī šodien kompānija to uzskata par prioritāti.
Hidropneimatiskā balstiekārta, piemēram, leģendārajam «Citroën DS», «CX», «XM» un «C6», nodrošināja patīkamāku braukšanu. Protams, tie bija lielākie un greznākie šī franču ražotāja modeļi. Taču tagad šāds komforts sasniedzams pat ikdienas kompaktajos modeļos, piemēram, «Citroën C4».
Franču autoražotāja noslēpums ir progresīvie hidrauliskie amortizatori. Konstrukcijas ziņā tie nav sarežģīti, taču tehnoloģijas, ko izmanto arī sportā, ļauj bez mazākā diskomforta braukt pa nelīdzenu ceļu.
Ārēji sporta amortizatori neatšķiras no parastajiem, taču to iekšpusē ir ievietoti papildu vārsti, kas ļauj mainīt amortizatoru stingrību atkarībā no tā, cik noslogota ir balstiekārta.
Balstiekārtas darbību parasti ietekmē divi elementi – atspere un amortizators. Atspere uztur virsbūves svaru un nosaka piekares stingrību, bet amortizators slāpē atsperes svārstības. Atsperes aprīkotas arī ar kustību ierobežotājiem.
Piemēram, lielā ātrumā braucot pāri pauguram, šķiet, ka mašīna iesākumā atduras pret to un tad it kā tiek uzmesta gaisā. Tas tāpēc, ka brīdī, kad nostrādā atsperu ierobežotāji, papildu amortizācija nerodas, jo amortizators darbojas vienmērīgi visu laiku neatkarīgi no tā, cik liels ir atsperes noslogojums.
Progresīvo hidraulisko amortizatoru darbības princips ir samērā vienkāršs. Abās piekares pusēs amortizatoriem pievienotas divas hidrauliskās atdures: viena paredzēta atsitienam, otra – saspiešanai. Tā darbojas atkarībā no slodzes stipruma.
Vieglas slodzes jeb vieglas kompresijas gadījumā atsperes un amortizatori savalda vertikālo kustību. Savukārt, slodzei palielinoties, tie abi strādā kopā ar tā dēvētajām hidrauliskajām atdurēm, kas pakāpeniski palēnina amortizatora kustību, lai izvairītos no pēkšņas apstāšanās trieciena beigās. Hidrauliskās atdures absorbē saņemto sitienu, un auto sēdošie nejūt atsitienu pret šķērsli.
Savukārt «Citroën» piekare vairāk tiek amortizēta tieši lielākas slodzes brīdī.
Tāpēc, mašīnai palecoties un nolaižoties līdz gaitas ierobežotājam, amortizators kļūst stingrāks un sabremzē atsperes kustību.
Šāda tehnoloģija tiek izmantota augstas klases sporta braucamajos, piemēram, pasaules rallija čempionāta (WRC) auto un mašīnās, kas piedalās Dakaras rallijā.
Tieši tāpēc mēs redzam, ka viņi lec pāri pauguriem, nevis atduras pret tiem – piekare noslāpē sitienu.
“Jo mīkstāka un elastīgāka ir piekare, jo nedrošāka braukšana līkumos – tā ir fizika, tāpēc ražotājam ir jāatrod zelta vidusceļš. Ir pat bijuši gadījumi, kad ražotāji Krievijas tirgum domātos auto aprīko ar citu piekari nekā Eiropai paredzētos. Jo mīkstāka piekare, jo mazāk auto lūst, braucot pa nelīdzenu ceļu.
Eiropā ir labāki ceļi, attiecīgi var iztikt bez mīkstās piekares, tāpēc ražotāji pēc kāda laika savas mašīnas sāka aprīkot ar cietāku. Taču tagad tendence ir pretēja, bet ne izteikta. Visiem jaunajiem auto, ko esmu testējis, ir bijusi ļoti cieta piekare. Taču tā ir lētāka un stabilāka. Protams, dārgā gala auto piekares var būt regulējamas atkarībā no ceļa seguma, bet pircējs jau izvēlas to, kas viņam ir vajadzīgs,” saka Latvijas Autoinženieru asociācijas prezidents Raitis Mazjānis un piebilst, ka acīmredzot kompānija «Citroën» ir noskaidrojusi savu pircēju vēlmes un ka tas ir tikai atzīstami.
“Latvijā daudziem nepatīk mašīnas ar cietu piekari. Nevar salīdzināt «Mercedes-Benz W123» kaut vai ar jauno analogu. Esmu speciāli braucis ar daudziem vecās paaudzes auto pa Eksporta ielas bruģi, un pēc sajūtām nemaz nevar pateikt, ka brauc pa bruģi. Neko nejūt! Bet ar jaunās paaudzes auto reizēm šķiet, ka tūlīt izsitīs zobus.
«Citroën» rūpējas, lai kompānijas klienti justos ērti, un cer, ka ar šādu piedāvājumu izdosies iekarot jaunu tirgus daļu. Es domāju, ka tas nav nekas slikts. Ja «Citroën» piedāvājumu cilvēki novērtēs un sāks šos automobiļus pirkt labāk, šaubu nav, ka arī pārējie ražotāji sekos šādam piemēram,” rezumē Raitis Mazjānis.
Ne tikai komforts
Lai gan «Citroën» inovatīvās piekares galvenais mērķis ir ērta braukšana, tā var ietekmēt arī citas pārvietošanās īpašības. Piemēram, no balstiekārtas darbības un veiktspējas var būt atkarīga arī auto stabilitāte un saķere ar ceļu.
Stabilitāte un saķere ir dažādas lietas. Stabilitāte ir tas, cik ātri un precīzi auto reaģē uz vadītāja darbībām. Bet saķeri mēs varam novērtēt tikai ekstremālās situācijās, kad jāveic straujš pagrieziens, vai bremzējot.
Šīs lietas labāk var izdarīt ar stingru balstiekārtu, un to parasti atrisina, izmantojot stabilizatoru. Turpretī mīksta piekare stabilitāti neuzlabo, toties palielina saķeri, un «Citroën» sistēma to visu izdara vēl labāk. Teorētiski «Citroën C4» pa grants ceļu vai nelīdzenu virsmu varētu braukt ātrāk nekā līdzīgs auto bez šādas piekares. Arī pats brauciens būtu raitāks.
Parastā mašīnā, kad piekare ir saspiesta un rodas atsitiens, saķere pasliktinās. Ja atsitiena nav, riepu un ceļa saķere ir stiprāka.
Tiesa, jāsaka – lai arī progresīvo hidraulisko amortizatoru sistēma balstās uz sporta tehnoloģijām, tas nenozīmē, ka, piemēram, modelis ar šādu sistēmu ir piemērots rallija trasei. Ikdienas auto gadījumā sistēma ir izstrādāta, koncentrējoties uz salīdzinoši mierīgu braukšanu, vienmērīgāku un ērtāku ceļu nelīdzenumu pārvarēšanu.
Bet sportā ar amortizatoriem vien nepietiek, tur ir nepieciešamas papildu lietas, kas nodrošina tam nepieciešamās funkcijas.
Vēl viena šīs tehnoloģijas īpatnība ir pieejamība plašam autovadītāju lokam. Parasti sistēmas, kas nodrošina patiesi ērtu pārvietošanos, ir ne tikai tehniski sarežģītas, bet arī dārgas, tāpēc tās iebūvē tikai augstākās klases modeļos. Tomēr, ievērojot sava zīmola tradīcijas, «Citroën» ir izstrādājis sistēmu, ko var viegli pielāgot dažādiem modeļiem: ne tikai dārgākajam, bet arī vidējo cenu segmentam.
