Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zem motora pārsega ir pieci šķidrumi. Eļļa noteikti ir būtiskākā no tiem, taču vēl jāatceras par dzesēšanas, bremžu, stūres pastiprinātāja un vējstiklu tīrīšanas šķidrumu. Katram no tiem ir savs «derīguma termiņš», kuru vajadzētu ievērot, ja vēlamies, lai mūsu dzelzs rumaks kalpotu vēl ilgi.
“Ja turpinām līdzību ar cilvēku, tad tāpat kā mums ir jārūpējas par asinsvadu veselību, tā arī automašīnām ir filtri, no kuru darbaspējas un tīrības ir atkarīgs, cik ilgi un labi savu darbu veiks auto šķidrumi,” skaidroja Inter Cars Latvija un IC24.lv eksperts Lauris Ulpe.
Jāatceras par četriem filtriem. Viens no tiem – eļļas filtrs. Kā jau nosaukums norāda, tas attīra eļļu, kas cirkulē pa visu dzinēju. Tas rūpējas par to, lai tālāk eļļa cirkulētu pēc iespējas tīrāka.
Otrais – degvielas filtrs. «Šim ziemā noteikti jāpievērš uzmanība, jo automašīnas iedarbināšana patērē vairāk enerģijas, un lielā salā vispār var neizdoties iedarbināt auto degvielas filtru nosprostošanās dēļ,» skaidro Bosch Car Service eksperts Latvijā Māris Freimanis.
Trešais un ceturtais filtrē gaisu – viens salonam, otrs – dzinējam.
Gaisa filtrs attīra gaisa padevi dzinējam un to būtu ieteicams mainīt kopā ar eļļas filtru.
Nepietiks, ja izpūtīsim vai pasitīsim filtru pret kāju. Tajā tomēr krājas daudz sīku daļiņu, piemēram, putekļi, smiltis, papeļu pūkas un citi netīrumi, kas, sakrājoties filtrā, palielina degvielas patēriņu. Savukārt salona filtrs attīra gaisu, kurš, caur ventilatoriem, ieplūst salonā – gan auksto, gan karsto.
Taču tagad gan – ieviešam skaidrību par dažādajiem šķidrumiem spēkrata motortelpā un kā tas ietekmē mūsu braukšanas pieredzi.
Motoreļļa
Spēkratā esošā dzinēja eļļošanas sistēma ir tik pat svarīga, cik cilvēkam asinsrite. Eļļa dzesē, attīra un, protams, eļļo motora komponentes. Optimāli tā būtu jāmaina vismaz reizi gadā vai pēc auto ražotāja rekomendētā nobraukuma. Atkarībā no automobiļa dzinēja, eļļa jāmaina, kad ar spēkratu sasniegts 10 – 30 tūkstošu kilometru nobraukums, iesaka eksperts. Jāņem vērā arī auto lietošanas režīms – ikdiena pilsētā vai garie pārbraucieni. Ja ikdienā mērojam īsākus ceļa posmus, tad eļļu vajadzētu mainīt nepārsniedzot 10–15 tūkstošu kilometru atzīmi.
Dzinēja eļļas veidi ir ļoti daudz, tādēļ izvēloties motoreļļu jāpievērš uzmanība auto ražotāja norādītajai specifikācijai.
Neatbilstošas specifikācijas eļļa var pazemināt dzinēja efektivitāti vai pat radīt bojājumus.
Regulāri jāpievērš uzmanība arī eļļas līmenim, jo gan paaugstināts, gan pazemināts eļļas līmenis dzinējā izraisa vienlīdz lielus sarežģījumus. Līdzko pamanām izgaismotu eļļas indikatoru odometrā, ieteicams pārbaudīt līmeni un, ja nepieciešams, papildināt. Tā izvairīsimies no nopietniem motora bojājumiem un finansiāliem pārdzīvojumiem, mudina Shell eļļu tirdzniecības pārstāvis Aleksandrs Svjatskis.
Šādā gadījumā Svjatskis iesaka iegādāties un bagāžas nodalījumā turēt vienu litru tās eļļas, kas ielieta dzinējā – šādi auto īpašnieks varēs būt drošs, ka vienmēr pielej pareizo eļļu, kā arī nebūs steigā jāmeklē īsto produktu. Taču, ja šī lampiņa iedegās teju katru mēnesi, tad noteikti būtu laiks ļaut speciālistam atrast problēmu.
Tautā dzirdēts, ka labāk esot ieliet eļļu nedaudz virs maksimālās atzīmes. Tomēr šādi rīkoties nevajadzētu. «Paaugstināta eļļas līmeņa dēļ var veidoties pārāk liels spiediens uz kloķvārpstu – radīsies eļļas noplūdes un benzīna dzinējiem tas var sagādāt sarežģījumus ar aizdedzes svecēm. Nepareiza spiediena dēļ arī citas motora komponentes var tikt nepareizi eļļotas. Noplūdes, iespējams, radīs bojājumus arī sajūgam, kas traucēs ātrumkārbas pārslēgšanās mehānismam, » tā Lauris Ulpe.
Dzesēšanas šķidrums
Dzesēšanas šķidrumu apvij dažādi mīti – citi uzskata, ka tā krāsa nosaka kvalitāti, bet tā nav gluži taisnība.
«Dzesēšanas šķidrums sastāv no divām caurspīdīgām vielām – ūdens un monoetilēnglikola. Tās sajaucot atbilstošās proporcijās un pievienojot citas piedevas, iegūstam dzesēšanas šķidrumu. Pēc tam šim šķīdumam pievieno krāsvielas, bet tā ir ražotāja izvēle, kas nereti maldina patērētāju,» skaidro Ulpe.
Krāsa nenosaka kvalitāti, bet piedevu sastāvs gan.
Dzesēšanas šķidrumam ir četri veidi. Pirmie, vecākie šķidrumi, kuros tiek izmantotas neorganisko piedevu tehnoloģijas (IAT), kas salīdzinoši ātri zaudē savas īpašības. Piemēram, silikāti jeb sāļi, kuri laika gaitā nosēžas uz sistēmas sieniņām un pamazām noārda metāla daļiņas. Šīs daļiņas nonāk šķidrumā, ceļo tālāk auto sistēmā un to nosprosto. Šī tipa dzesēšanas šķidrumu jāmaina vismaz reizi divos gados un mūsdienās, jaunajiem automobiļiem tos praktiski neizmanto.
Otrais veids ir mūsdienās biežāk sastopams – organisko skābju tehnoloģiju saturošie jeb OAT šķidrumi. Tie nesatur silikātus, jo ir aizstāti ar organiskām skābēm. Lai arī organisko skābju “uzvedība” ir līdzīga pirmā tipa dzesēšanas šķidrumiem, to kalpošanas laiks ir ilgāks. OAT šķidrumi veido apmēram 20 reizes plānāku aizsargkārtu nekā vecā tipa līdzekļi, piemēram, tosols. Ieteicamais maiņas intervāls ir pieci gadi.
Trešais veids ir hibrīda organisko skābju tehnoloģija, kura pazīstama ar apzīmējumu HOAT. Šie šķidrumi nodrošina gan IAT, gan OAT dzesēšanas šķidrumu priekšrocības, un tos pārsvarā izmanto jaunākās paaudzes automašīnām.
Ceturtais veids ir dzesēšanas šķidrumi, kas paredzēti lielākajai daļai hibrīdu un elektrisko transportlīdzekļu, jo to akumulatoriem ir atsevišķa dzesēšanas sistēma.
Šajās sistēmās drīkst izmantot tikai dzesēšanas šķidrumus, kas atbilst autoražotāju specifikācijām.
Speciālists iesaka – ja radusies situācija, kad krasi krities dzesēšanas šķidruma līmenis, tad bezizejas stāvoklī, šķidruma tvertni var papildināt arī ar ūdeni, lai būtu drošāks ceļš uz tuvāko servisu. Ziemā, degvielas uzpildes stacijā jālūkojas pēc dzesēšanas šķidruma uz etilēnglikola bāzes. Abi šie veidi ļaus droši aizbraukt līdz tuvākajam servisam, nesabojājot spēkratu.
Dzesēšanas šķidrums temperatūras ietekmē izplešas un saraujas, tāpēc nebūtu ieteicams liet vairāk par uz tvertnes norādīto maksimālo daudzumu, jo tas vienkārši iztecēs. Ja šķidruma ir par maz, tad visticamāk ir kāda noplūde. Šādā gadījumā noteikti ieteicams doties uz servisu, lai speciālists apskatītu sistēmu. Dzesēšanas šķidrums nedrīkst iekļūt dzinējā – šādas problēmas ieilgšana radīs nopietnus bojājumus motoram.
Stūres pastiprinātāja šķidrums
Par efektīvu stūres darbību rūpējas stūres pastiprinātājs un tam paredzētais šķidrums. Tas nodrošina vieglāku stūres rata vadāmību un auto ērtāku manevrēšanu.
«Stūres pastiprinātājs ir neliels motoriņš, kura optimālo darbību nodrošina hidraulisks šķidrums. Tas laika gaitā oksidējas un pamazām zaudē savas īpašības,» stāsta Ulpe. Šo šķidrumu ieteicams mainīt atbilstoši auto ražotāja ieteikumiem.
Senāk šāda šķidruma nebija. Tie, kuri kaut reizi sēdušies pie VAZ-2101 jeb žiguļa stūres, zina cik smagi bija vadīt šo automobili. Padomju laika mašīnām nebija stūres pastiprinātāja un katrs pagrieziens prasīja lielu piepūli. Taču mūsdienās stūres pastiprinātāji kļuvuši elektriski un jaunāka gada gājuma mašīnas darbojas bez īpašu vielu nepieciešamības.
Bremžu šķidrums
Lietojot bremžu pedāli mēs liekam bremžu uzlikai saspiest bremžu disku un tādā veidā radīt augstu temperatūru šīs sistēmas komponentēs. "Bremžu šķidrums ir ļoti specifisks, jo tam jāveic dažādi uzdevumi. Viens no tiem – jābūt karstumizturīgam. Tomēr tā dabā ir “savākt” sistēmā esošo ūdeni. Ūdens sistēmā radīs rūsu un augstā temperatūrā var pārvērsties par tvaiku, kas ir viegli saspiežama gāze. Šādi rodas draudi bremžu darbībai,” uzsver Ulpe.
Bremžu šķidrumu ieteicams mainīt reizi divos gados.
Neievērojot šo termiņu, varam sagādāt sev galvas sāpes, jo pārāk liela ūdens koncentrācija bremžu šķidruma sastāvā nav vēlama.
Bremžu šķidrums parasti ir dzintara krāsā. Ja redzam, ka tas kļuvis tumši brūns, tad varam uztvert to kā indikatoru, ka ir pienācis laiks šķidrumu mainīt. Tam paredzētā tvertne atrodas zem motora pārsega un parasti marķēta ar bremžu simbolu vai uzrakstu «break fluid» (latviešu valodā “bremžu šķidrums").
Vējstiklu šķidrums
Šis ir vienīgais šķidrumu veids, kur nenošausim greizi, ja izvēlēsimies lietot tikai ūdeni, taču tas gan nesniegs labākos rezultātus. Lauris Ulpe skaidro, ka vasaras sezonas logu šķidrumi labāk cīnīsies ar kukaiņu atstātajām pēdām, bet ziemai paredzētie šķidrumi labāk notīrīs sāli un nesasals, kad termometra stabiņš noslīdēs zem 0°C.
Nebūtu ieteicams censties lietot logu šķidruma izsmidzinātājus tad, kad šķidruma tvertne ir teju tukša. Ieslēdzot izsmidzinātājus sāk darboties sūknis, kas parūpējas par šķidruma nokļūšanu uz auto vējstikla. Taču, ja šo sūkni darbinām tukšgaitā, tad riskējam to sabojāt. Brīdī, kad šķidrums tiek sūknēts, tas eļļo pašu sūkni, tāpēc, slēdzot smidzinātāju, kad tvertne ir tukša, mēs palielinām berzes momentu sūknī un bojājam to.
