Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1. Vecs un liels auto būs drošāks nekā jauns un mazs
Liels un vecs Opel Omega vizuāli varētu šķist drošāks nekā mazās mugursomas – VW Polo vai Ford Fiesta. Praksē tā būs daļēja taisnība. Jauno auto virsbūve tiek veidota tā, lai sadursmes gadījumā tā maksimāli uzņemtu triecienu, pasažierus vairāk pasargājot no avārijas sekām. Tādēļ nereti var redzēt pilnībā iznīcinātu auto priekšgalu, bet salonā esošie tikuši cauri tikai ar izbīli. Mūsdienu drošības testi ir striktāki, nekā tie bija pirms 10 vai 20 gadiem, ražotājus piespiežot aktīvāk domāt par braucēju aizsardzību.
Papildus neskaitāmiem gaisa drošības spilveniem jauno auto drošības sistēmas spēj paredzēt sadursmi, pirms mēs to esam pamanījuši, tāpēc no avārijas var izdoties izvairīties. Vecajos auto visa atbildība ir vadītājam un viņa refleksiem, bet kļūdas gadījumā sekas būs smagākas. Otra monētas puse ir brīdis, kad notiek maza un liela auto savstarpēja sadursme. Fizikas likumus nav iespējams apiet, un smags auto ar garu priekšgalu, kas uzņem trieciena spēku, būtiski ievainos jaunu mazauto. Pat ja abi auto ieguvuši vienādus drošības sistēmas novērtējumus, lielāks auto būs drošāks.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
2. Ražotāju uzrādītais patēriņš neatbilst reālajam
Jā. Ņemot vērā dīzeļgeitas skandālu, kuras saistībā izskanēja ne vien VW grupas zīmoli, bet arī citi, uzticība jebkuriem autoražotāju sniegtajiem datiem ir mazinājusies. Optimistiskie degvielas patēriņa rādītāji tikai ļoti retos gadījumos sakrīt ar reālo patēriņu, tomēr, pirms mest akmeni ražotāju dārziņā, padomāsim par dažiem faktoriem. Pirmkārt, pircēju vēlme iegūt maksimāli mazāku patēriņu spiež ražotājus noteikt ar vien zemākas normas, jo pat puslitra dēļ daļa pircēju ir gatava iegādāties auto, kas viņiem būtu mazāk piemērots vai sniedz mazākus ieguvumus par attiecīgo naudu. Pat, ja patērēts zina, ka ražotājs mānās, mazāks uzrādītais degvielas patēriņš viņu var mierināt.
Līdzīgi kā manipulācijās ar odometru rādījumiem. Vienalga, ka rādījums nav īsts, tomēr uz 200 000 km skatīties ir patīkamāk, nekā uz 400 000 km. Tā vismaz kādam šķiet.
Otrkārt, degvielas patēriņa testi tiek veikti ideālā vidē, izslēdzot elektriskās komforta sistēmas, un šiem testiem nav nekādas saistības ar reālo ikdienas satiksmi. Paātrinājums šādā vidē līdz 100 km/h var ilgt teju minūti, un dažviet testi tiek veikti telpās ar ideālu temperatūru. Tātad teorētiski auto to spēj izdarīt, bet praktiski ne.
Pietiek mums sastapties ar kalnu, sastrēgumu, nokrišņiem, pasažieriem, kravu vai jebkuru no citiem ikdienas faktoriem, tā vismaz viens litrs jau pie degvielas patēriņa ticis pieskaitīts. Dažkārt ražotāja uzrādītais un reāli iegūtais patēriņš var atšķirties pat divkārši. Šo starpību centīsies samazināt jaunā WLTP degvielas mērījumu metode, taču reālie skaitļi tāpat būs lielāki.
- Secinājums – atbilst patiesībai
3. Lēnāka braukšana ir drošāka un pareizāka
Patiesībā pārāk lēna braukšana ir gandrīz tikpat nedroša kā pārgalvīga lidošana. Par drošu braukšanu var uzskatīt iekļaušanos kopējā satiksmes plūsmā, izvērtējot visus apstākļus. Neatkarīgi no tā, vai plūsma brauc ar 90 km/h vai 110 km/h, drošāk varēsiet justies tad, ja plūdeni brauksiet kopā ar pārējiem. Ja nemācēsiet iekļauties, citos braucējos tas radīs vēlmi jūs apdzīt, kas nevajadzīgi rada bīstamas situācijas.
Ja ilgstoši apdzīt neizdosies, tiks meklētas platākas nomales, bremzēšanas un paātrināšanās joslas un citi veidi, kā bīstami un nelegāli apdzīt. Viens parādīs piemēru, un citi tam var sekot. Uz ceļiem varam novērot arī pārlieku lielu kārtību mīlošos vadītājus, kuros mīt pārliecība, ka mani nevienam nav tiesības apdzīt, ja es braucu ar atļauto ātrumu vai pat mazāk.
Ir apsveicama vēlme ievērot atļauto ātrumu, bet mēdz būt tā, ka tas tiek darīts citiem traucējošā manierē.
Tas izpaužas kā braukšana kreisajā joslā uz divjoslu ceļiem vai sliktākajā gadījumā taurēšana, fiziska skrējēju pārmācīšana un citas izpausmes, kas vairāk raksturīgas mūsu lielajai kaimiņzemei. Šie paši braucēji būs arī tie, kas pretimbraucoša apdzinēja gadījumā nepiekāpsies, nepiebremzēs, lai ne līdz galam aprēķinātais apdzīšanas manevrs beigtos veiksmīgi visiem iesaistītajiem. Kaut līdz kapa malai, bet ar taisnības karogu rokās. Pirmkārt, jūs pats pārkāpjat likumu, nepārkārtojoties tuvāk brauktuves labajai malai. Otrkārt, jums nav jāpilda kārtības sarga loma un pilnīgi iespējams, ka cilvēks steidzas pamatoti.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
4. Auto no Vācijas ir labāks nekā Latvijā lietotais
Pateicoties šādam uzskatam, Rumbulā tirgotajos auto gozējas uzraksti «Tikko no Vācijas», tādējādi kalpojot par sava veida kvalitātes zīmi. Iesīkstējušajam uzskatam gan ir pamats vien tad, ja pats braucat pēc auto uz Vāciju vai esat pilnībā pārliecināts, ka tas nav importēts no citas valsts. Lielākoties gan Latvijā nonāk auto, kas vien pietuvināti Vācijai, – Nīderlande, Beļģija, Francija, Itālija. Lāča tiesu no importa aizņem Lietuvā iegādātie auto, kuriem ir maza saistība ar gaidīto Vāczemes kvalitāti.
Lielākoties stāsts ir šāds: Lietuvā no Rietumeiropas ievests sasists vai ar tehniskiem defektiem auto, kas par nelielām izmaksām savests kārtībā pārdošanas brīdī un steidzami meklē nākamo īpašnieku. Ja izdodas atrast tiešām Vācijā lietotu auto, tad šie spēkrati lielākoties ir labi saglabāti. Gludi bāņi, garas distances (īsi pārbraucieni dzinējam ir kaitīgāki), kā arī Vācijas algu līmenis ļauj parūpēties par auto pienācīgi.
Latvijā ekspluatēti auto redzējuši ne vien virsbūves krāsojumam nedraudzīgo sāli, bet arī bedres, kas neglābjami ietekmē balstiekārtu un interjera apdares paneļu savienojumu kvalitāti. Arī dzīves līmenis nereti liek samierināties ar dažādiem remonta kompromisiem, kurus ražotājs pat iedomāties nevarētu.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
5. Auto ar mazāku nobraukumu būs labāks
Viens no absurdiem, kas lielā mērā kalpo par pamatu, kāpēc katram otrajam auto odometrs vairs nešķiet ticams. Pircēji akli vēro odometra nobraukumus un labāk izvēlas klasiski mistiskos 180 000–220 000 km, nevis, piemēram, pierādāmus 300 000 km. Riskējot iegādāties auto, kura patiesais nobraukums ir vairākkārt lielāks, saņemot līdzvērtīgus servisa rēķinus.
Patiesībā šiem skaitļiem būtu jāpiešķir otršķirīga nozīme, jo ar tiem var manipulēt pēc sirds patikas, izdzēšot informāciju par patieso nobraukumu pat no visgrūtāk aizsniedzamajā mauto dzīlēm. Svarīgāk ir novērtēt auto tehnisko stāvokli atbilstoši ražošanas gadam, lai uzreiz rastos priekšstats, cik lielus ieguldījumus spēkrats prasīs tuvākajā laikā. Lētie piedāvājumi ar netipiski zemu odometra rādījumu uzreiz jau signalizē sarkanas izsaukuma zīmes, ka šim eksemplāram jāveic diagnostika.
Jāsaprot, ka lielākoties ārzemēs dīzeļdzinējs tiks izvēlēts garu distanču veikšanai, nevis piemājas veikala apmeklēšanai un pēc vienkāršām matemātiskām darbībām var saprast, ka 180 000 km 15 gadu vecam ģimenes klases dīzelītim būtu ļoti optimistisks rādījums.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
6. Vīrieši brauc labāk nekā sievietes
Šķiet, ka šis ir vissenākais un populārākais strīda objekts, kad runa ir par auto vadīšanu abu dzimumu starpā. Nē, to arī mēs nespēsim atrisināt. Nebūs to iespējams izvērtēt, jo abās frontēs ir izņēmumi, bet ir vispārpieņemts fakts, ka vīrieši brauc ar lielāku pārliecību, būdami gatavi reaģēt bīstamās situācijās. Tas gan robežojas ar pārgalvību un agresiju. Turpretim sievietes brauc piesardzīgāk un akurātāk, tomēr bīstamās situācijās ir grūtāk saņemt drosmi straujākam manevram.
Abi dzimumi mēdz atstāt avārijasizraisīšanas vietu, abi izmanto mobilos telefonus un mēdz uzvesties kā karaļi (vai karalienes) ar aizlienētiem luksusa auto.
Brīžos, kad vienotas atbildes kādā jautājumā nav, varam ielūkoties statistikas datos. Skaitļi mēdz būt pārsteidzoši, piemēram, bieži nopeltie BMW vadītāji nebūt nav biežākie avāriju izraisītāji ,šo titulu atstājot Audi saimniekiem. Pēdējos sešus gadus autovadītāja apliecību vairāk ieguvušas sievietes nekā vīrieši. Ceļu satiksmes negadījumus ar smagām sekām 82,4% situāciju izraisa vīrieši, kuri veido 58% nokopējā autovadītāju skaita.
- Secinājums – neatbilst patiesībai
7. Pilnpiedziņas džips ir drošākā izvēle
Daļēji. Liels SUV ar četriem velkošiem riteņiem noteiktos apstākļos ir drošāks nekā vientilta piedziņas kompaktauto, tomēr ne vienmēr. Lielākā problēma šādam komplektam ir viltus drošības sajūta, un ar laiku mēs mazāk pievēršam uzmanību ceļu stāvoklim, mazinoties piesardzībai.
Jāņem vērā, ka fizikas likumi visiem ir vienādi un lielais auto neapstāsies ātrāk.
Tas notiks pat lēnāk nekā mazākiem auto, un tur pilnpiedziņa nepalīdzēs. Centieni iebraukt dziļākos brikšņos, nekā saprāts ļautu citiem auto, parasti beidzas ar ilgiem rakšanas darbiem. Arī līkumos augstā virsbūve būs mazāk stabila, it īpaši, kad ekonomijas nolūkos vadītāji izvēlas atslēgt vienu no velkošajiem tiltiem. 4×4 funkcija dažiem vadītājiem rada priekšstatu, ka drīkst ietaupīt uz riepu rēķina, jo saķerei jābūt lieliskai jebkurā gadījumā. Lielākie riski ir akvaplanēšana vasarā un vissezonas riepu sniegums ziemā.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
8. Mani speciāli izgāž CSDD apskatē
Stāsti par filmas cienīgu scenāriju, kurā CSDD inspektors speciāli izgāzis kursantu eksāmenā vai ikgadējā tehniskajā apskatē atkal iegūta melnā uzlīme nepamatotu iemeslu dēļ, ir dzirdami bieži. Noteikts skaits auto, kuriem nedrīkst ļaut ar pirmo iziet apskati, skati var iziet tikai darbdienu vakaros pirms boksu slēgšanas, labāk braukt mēneša beigās utt. Mītu ir ļoti daudz. Jāņem vērā, ka šeit pastāv cilvēciskais faktors: garastāvoklis, cilvēciska kļūme u. c. apstākļi. Šiem faktoriem nebūtu jāspēlē loma apskatē vai tiesību kārtošanā, un patiesībā izkrišanas iemesls ir pavisam cits.
Galvenokārt apskati neizejam tehniski nesagatavota auto dēļ. Mūsu pašu kļūdas un neizdarības cenšamies novelt uz citiem, kas rada absurdus mītus. Retos gadījumos var būt pieļauta kļūda, un šādām situācijām ir paredzēta iespēja izsaukt maiņas vecāko, kas visu saliks pa plauktiņiem. To gan ne visi izmanto, tā vietā labāk rakstot anonīmas sūdzības interneta forumos.
- Secinājums – neatbilst patiesībai
9. Divus alus kausus drīkst
Pieņemt, ka ir vienots alkohola lietošanas daudzums, pēc kura var sēsties pie stūres, – tas ir nepareizi. Katram ķermenis uz grādīgo dziru reaģē citādi. Pat neskatoties uz promiļu daudzumu, kādam alus kauss liks uzvesties neadekvāti, citam trīs pintes netraucēs iekļauties likuma robežās. Nevienā no gadījumiem mēs neieteiktu sēsties pie stūres, bet, ja tāda situācija rodas, laikus pārbaudiet to ar alkometru.
Otra kļūda ir uzskatīt, ka neatrodies riska zonā un perfekti pārzini promiļu izdalīšanās ātrumu. Tieši otrās dienas rīta braucēji par braukšanu reibumā tiek sodīti biežāk, jo pastāv maldinoša pārliecība, ka skaidrā galva norāda uz promiļu daudzumu.
- Secinājums – daļēji atbilst patiesībai
10. Ceļošana ar auto ir drošāka nekā ar lidmašīnu
Atrodoties lidmašīnas salonā, mums praktiski nav nekādu iespēju ietekmēt lidojuma norisi, un tas sēj šaubas par lidojuma drošību. Arī aviokatastrofas to tikai apstiprina. Patiesībā ir otrādi. Katru gadu ar lidmašīnām tiek pārvadāti 1,6 miljardi pasažieru, un katastrofas notiek reti, lai arī to atspoguļojums ir spilgts. Turpretim autoavārijas ar bojāgājušiem šādu rezonansi neiegūst.
Ņemot vērā statistiku, aprēķināts, ka lidot ar lidmašīnu ir 25 reizes drošāk nekā doties ceļā ar auto.
Aprēķināts, ka vislielākās briesmas mums draud nevis lidojuma laikā, bet gan tad, kad ar automašīnu dodamies uz lidostu vai arī esam atceļā no tās.
Šeit lasāma raksta pirmā daļa.
Rezumējums
Autovadītāju izdomāto mītu ir daudz, un lielākoties tie rodas zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ. Daļa patiesības dažos no tiem ir – nav dūmu bez uguns.
