• Zirgu simulators. Kas tas ir?

    Daba un dzīvnieki
    Zane Gaiķēna
    16. jūnijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No personiskā arhīva
    Mūsdienu mainīgajā vidē jau esam pieraduši pie jaunām inovācijām un tehnoloģijām, kas parādās visdažādākajās sfērās. Arī Latvijas jātnieki nu ir sagaidījuši kādu mums pavisam nepazīstamu un maz dzirdētu tehnoloģiju – Melni jeb zirgu jāšanas simulatoru. ASTES devās pie Zirgu simulatora komandas noskaidrot, kas tad īsti ir zirgu simulators un vai tas tiešām var aizstāt īstu zirgu?

    Kas ir jāšanas simulators?

    Jāšanas simulators ir mehānisks zirgs, kas spēj imitēt īsta zirga kustības – skriešanu dažādās gaitās, iejādes elementu izpildi un pat lēkšanu pāri šķēršļiem. Simulatorā iebūvēti sensori, kas nolasa un analizē jātnieka darbības gan reālajā laikā, gan arī saglabā ierakstu, ko analizēt pēc nodarbības. Tādējādi visas nodarbības laikā var redzēt, kā jātnieks sēž zirgā un kā izmanto vadības līdzekļus, – kāds ir tā līdzsvars, vai jātnieks nesēž sasvēries uz vienu vai otru pusi, kā kustas kājas, cik lielu spiedienu uz zirga muti tas rada ar rokām.

    Šādus simulatorus visā pasaulē izmanto jauno jātnieku apmācībā, lai palīdzētu jātniekam izprast un pareizi izsēdēt zirga gaitas, pieslīpētu pieredzējušāku jātnieku uzsēdi un tehniku, kā arī nodrošinātu cilvēku pirmo saskari ar jāšanas sportu drošā un kontrolētā vidē.

    Interesanti, ka no īsta zirga simulators atšķiras vien ar ķermeņa siltuma, smaržas un apmatojuma trūkumu – kustības un izmērs ir tieši tādi paši kā zirgam, pat segli, ko izmanto stimulatoram, ir īsti. Arī astes un krēpju izgatavošanai izmantoti īsti zirgu astri.

    Pirmais Baltijā

    Lai gan citās pasaules valstīs, piemēram, ASV, Lielbritānijā un Nīderlandē, zirgu simulatorus izmanto jau krietnu laiku, Latvijā pirmais jāšanas simulators parādījies vien pavisam nesen. Artis Brālēns stāsta, ka viņam piederošais zirgu jāšanas simulators šobrīd esot vienīgais Baltijā – līdz šim tuvākais esot bijis Somijā, Zviedrijā un Čehijā. Pirmoreiz zirgu jāšanas simulatoru Artis ieraudzījis lauksaimniecības izstādē Vācijā pirms četriem gadiem.

    Tā kā jāšanas sports Artim ir sirdij tuvs – agrāk ar jāšanu nodarbojies pats, bet šobrīd aktīvi sporto arī Arta meita Odrija –, tad šāda inovācija viņu ļoti ieinteresējusi.

    Tā pēc vairākiem gadiem iecere tikusi īstenota un iegādāts Melnis, kā zirgu simulatora komanda mīļi iesaukusi savu mehānisko kolēģi. Melnis ir pilnas komplektācijas simulators, kas nozīmē, ka to var izmantot dažādām disciplīnām – konkūram jeb šķēršļu pārvarēšanai, iejādei, cross country jeb lēkšanai pār nekrītošiem šķēršliem trasē, kā arī doties vienkāršā izjādē. Anglijā un ASV ir populāri arī auļošanas simulatori, tomēr šai aktivitātei paredzēts īpašs modelis, kas pagaidām mūsu pusē neesot aktuāls.

    Darbu ar simulatoru apgūst no angļu kolēģiem

    Zirgu simulatora treneres Alise Dīmane un Diāna Rone stāsta, ka, par spīti ilggadējai pieredzei jāšanas sportā, arī viņām darbā ar Melni bija jāatklāj jauna pasaule. Bija jāapgūst un jāizprot simulatora darbības pamatprincipi, sensoru lasījumu tulkošana un – pats galvenais – darbs ar jātniekiem. Visas nianses darbā ar simulatoru palīdzējuši apgūt sadarbības partneri no Anglijas, šoreiz gan Covid-19 ierobežojumu dēļ neklātienē – ar videozvanu palīdzību. Angļu kolēģi ne vien ierādījuši, kā rīkoties ar pašu tehnoloģiju, bet arī dalījušies ar to, kā ar klientiem strādā treneri Anglijā, kam jāpievērš lielākā uzmanība, kā arī – kādas ir labākās tehnikas darbā ar jātniekiem.

    Arī klientiem pirms nodarbības sākuma treneres ļauj iepazīties ar simulatora darbu un aprast ar tā kustībām. Tas ir svarīgi, lai nodarbības laikā cilvēks zirgā sēdētu atbrīvojies un pēc iespējas pietuvināti tam, kā tas sēž uz zirga, tādējādi nodarbības laikā iegūtie redzultāti ir pēc iespējas objektīvāki. Līdztekus jau iepazīšanās laikā treneres vēro simulatora rādītājus, lai saprastu, kurām niansēm uzsēdē nodarbības laikā vajadzēs pievērst vislielāko uzmanību.

    Gan iesācējiem, gan profesionāliem jātniekiem

    Jāšanas simulators esot piemērots visa līmeņa jātniekiem – gan cilvēkiem, kuri nekad nav bijuši īsta zirga mugurā, gan pieredzējušiem jātniekiem. Iesācējiem simulators ir drošākais veids, kā apgūt pašus jāšanas pamatus – tas nekad nenobīsies, nemēģinās aizskriet vai nomest jātnieku.

    Savukārt pieredzējušākiem jātniekiem simulators palīdz atrast problēmas jāšanas stilā, kuras ar aci nereti nemaz nevar saskatīt, vien just, ka kaut kas traucē zirgam zem jātnieka kustēties brīvi.

    Melnī iebūvētie sensori precīzi nolasa katras kājas un rokas kustības, līdzsvaru un ķermeņa stāvokli gan uz sāniem, gan priekšu un aizmuguri, tāpat tas mēra spiedienu kāpšļos lēciena laikā un spēku, ar kādu tiek turētas pavadas. Pēc tam viss tiek grafiski attēlots uz ekrāna.

    Jautāts, vai ārvalstīs mēdz simulatorus iegādāties arī privātām vajadzībām, ne pakalpojumu sniegšanai, Artis atbild, ka iegādāties jau var, bet tas esot ļoti dārgs prieks. Jāmaksā ne vien par pašu tehnoloģiju, bet arī uzstādīšanu un apkopi. Tādēļ visā pasaulē simulatori lielākoties pieejami vai nu kā pakalpojums, vai arī tiek izmantoti lielākajās jāšanas skolās un koledžās, piemēram, pasaulē atzītajā Hartpury koledžā Anglijā. Tur studentiem reizi nedēļā notiek nodarbība uz simulatora, kur novērtē viņu progresu dažādās jāšanas disciplīnās.

    Izrādās, simulatoru var izmantot arī cilvēku rehabilitācijā. Simulatora kustībām esot līdzīga terapeitiska un relaksējoša ietekme uz jātnieku kā īstam zirgam, tādēļ Anglijā vismaz 30 zirgu simulatori tiek izmantoti cilvēku rehabilitācijai pēc traumām vai arī terapijai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Latvijas Zirgu simulators pagaidām gan šādu pakalpojumu nepiedāvā, tomēr atzīst, ka nākotnē labprāt sadarbotos ar medicīnas darbiniekiem, lai varētu attīstīties arī šajā virzienā.

    Simulators kā pirmais solis baiļu pārvarēšanai

    Alise un Diāna apgalvo, ka simulators ir lielisks veids, kā ar jāšanas pasauli iepazīties arī tiem cilvēkiem, kam no īsta zirga pagaidām ir bail, jo jāšana ar Melni esot nesalīdzināmi drošāka. Simulatoru jebkurā brīdī var apturēt treneris, un uz grīdas drošības nolūkos novietoti mīkstie paklāji.

    Tā jātnieks mierīgi un bez bailēm var iemācīties pašas pamatkomandas izpildīt uz simulatora un pēc tam jau ar pārliecību sēsties uz īsta zirga. Meitenes stāsta, ka ar Melni jau paguvuši iepazīties vairāki klienti, kuriem šī bija pirmā saskare ar zirgu. Lai gan sākumā satraukums esot mijies ar bailēm, tās ātri vien pazudušas, un pēc nodarbības cilvēki esot atzinuši, ka jūtas gatavāki iepazīties arī ar īstu zirgu.

    Interese arī no kaimiņvalstu jātniekiem

    Zirgu simulatora komanda stāsta, ka, kaut arī simulators darbu sācis pavisam nesen un tehnoloģija mūsu jātniekiem vēl ir gana sveša, par interesentu trūkumu nevarot sūdzēties. Visbiežāk uz nodarbībām ierodas jaunieši, kas nodarbojas ar šķēršļu pārvarēšanu un grib uzlabot savas prasmes, un hobija jātnieki, kuri vēlas iegūt sava jāšanas stila analīzi vai apgūt kādu konkrētu prasmi – atvieglotos rikšus, lēkšus –, vai pat pārvarēt savu pirmo šķērsli.

    Ar Zirgu simulatoru sadarbojas arī vairāki treneri, kuri savus audzēkņus sūta uz nodarbībām.

    Bieži esot tā, ka jātnieks, sēžot uz īsta zirga, negrib ticēt trenerim, ka jāšanas laikā tas pieļauj kādu konkrētu kļūdu, piemēram, sēž nedaudz sašķiebies uz kreiso pusi, vai arī kļūda ir tik nemanāma, ka treneris to ar neapbruņotu aci nevar ieraudzīt. Tad treneris kopā ar savu audzēkni ierodas uz simulatora nodarbību un kopā analizē un diskutē par rādītājiem, kas redzami uz ekrāna.

    Interesi par Zirgu simulatora piedāvātajām nodarbībām izrādot arī jātnieki no Lietuvas un Igaunijas, taču Covid-19 ierobežojumu dēļ nevienam ārvalstu jātniekam vēl nav bijusi iespēja to izmēģināt.

    Pirmais mērķis – radīt izpratni par simulatora darbu

    Jautāti, vai neizjūt skepsi par simulatora darbu no jātnieku puses, Zirgu simulatora komanda skaidro, ka, viņuprāt, tā ir drīzāk neziņa, nevis skepse. Protams, ka ir jātnieki, kuri domā, ka simulators nekad nespēs līdzināties īstam zirgam, tomēr tā parasti uzskatot cilvēki, kas simulatora mugurā vēl nav sēdējuši.

    Dažādos citos sporta veidos simulatorus izmanto jau sen, piemēram, Rīgā jau vairāk nekā desmit gadu darbojas divi slēpošanas simulatori, kas sportistiem palīdz uzturēt formu un trenēties – ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā. Viņiem tā esot normāla un nepieciešama ikdienas treniņu sastāvdaļa. Arī Zirgu simulatora komanda kā vienu no saviem mērķiem izvirzījusi cilvēku izglītošanu par to, ka jāšanas simulators nav gluži izklaides karuselis, bet gan nopietns un noderīgs palīgrīks treniņos. Viņi tic, ka pēc kāda laika arī jātnieki sāks vairāk izprast jāšanas simulatora piedāvātās iespējas un ieguvumus un treniņus ar īstu zirgu apvienos ar treniņiem uz zirgu jāšanas simulatora.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē