Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tomēr priecīgo notikumu pārtrauca apstākļi, kas sākās ar negaidītu incidentu – ligzdā iebruka sveša stārķu mātīte, no tās izgrūžot nesen izdēto olu. Ornitologi skaidro, ka šādas situācijas ir ierastas – tādā veidā dzīvnieku pasaulē notiek cīņa par sava ģenētiskā materiāla turpmāku saglabāšanu.
Kopš stārķu pāris apmetās ligzdā, apmēram divas nedēļas tajā bija vērojama harmoniska rosība – abi iekārtoja mājokli, aktīvi pārojās un šonedēļ, naktī uz ceturtdienu, ligzdā tika izdēta pirmā ola.
Diemžēl jau ceturtdien pievakarē šķietamo putnu ģimenes miera ostu satricināja svešas stārķu mātītes uzbrukums: ap plkst.19:30 ligzdā ieradās sveša stārķu kundze, nesen izdēto olu paņēma knābī un novietoja ligzdas malā. Ap šo laiku ligzdā atgriezās tēviņš, kam sekoja pārošanās ar iebrucēju.
Kad tēviņš bija prom, svešiniece olu pārmeta pāri ligzdas malai un aizlaidās. Vēlāk iebrucēja turpināja ik pa laikam «iegriezties» ligzdā, lai uzbruktu tās saimniecei. Jāatzīmē, ka līdz pat nepatīkamajam incidentam stārķu pāris ligzdā kopīgi nakšņoja, taču pēc spraigajiem notikumiem tēviņš nakts laikā ligzdā vairs netika manīts – vai tas nozīmē, ka putnu ģimenei draud izjukšana?
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr.biol. Māra Janaus skaidro, ka atbrīvošanās no svešiem pēcnācējiem dzīvnieku pasaulē nav nekas neparasts. «Konkurence – cīņa par sava ģenētiskā materiāla turpmāko saglabāšanu ir visai skarba – tāpēc ir situācijas, kad olas vai mazuļi tiek izmesti no putnu, tai skaitā balto stārķu, ligzdām. Parasti gan tas notiek tā saucamo “stārķu kauju” rezultātā, kad jau izveidotajam stārķu pārim uzbrūk citi, cenšoties atņemt jau aizņemto ligzdu.
Patlaban redzamais gadījums ir neparasts tādā ziņā, ka “trešā liekā” ierašanās un darbošanās ir bijusi samērā mierīga,» notikumus komentē eksperte.
Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams nekļūdīgi prognozēt, vai un kāda izveidosies jaunā ģimene.
«Var būt dažādi varianti – līdzīgi kā cilvēku vidū, jo arī dzīvniekiem ir jūtas – pieķeršanās vai antipātijas. Sekmīga ligzdošana vēl ir iespējama, ja stārķi nekavējoties ķersies pie dēšanas, un turpmāk līdzīgi incidenti vai partneru nomaiņas nenotiks.»
Speciāliste papildina, ka par stārķiem un to pāriem ir daudz mītu.
«Piemēram tas, ka stārķu pārim ir “mūžīga mīlestība”. Tas neatbilst patiesībai. Tiem vairāk raksturīga uzticība konkrētai ligzdai, it sevišķi, ja ligzdošana tajā iepriekš bijusi sekmīga. Ne migrāciju, ne ziemošanas laikā pāris kopā neturas. Parasti pirmais ligzdā ierodas tēviņš, mātīte seko pēc vienas vai vairākām dienām. Ja vēlāk ligzdā grib apmesties iepriekšējie, kaut kāda iemesla dēļ aizkavējušies iemītnieki, tad tie, protams, ir dusmīgi, un iet vaļā pamatīga plūkšanās, kam var būt visdažādākās sekas, tostarp arī olu vai mazuļu izmešana.»
