Upurēt sapni par rokmūziķa karjeru, lai palīdzētu dzīvniekiem. Kaķu psihologs Džeksons Galaksijs

Džeksonu Galaksiju grūti nepamanīt – tas ir vidēja vecuma bārdains vīrietis ar noskūtu galvu, neskaitāmiem tetovējumiem, kurš braukā pa ielām rozā kabrioletā. Par spīti spilgtajam tēlam, viņš nav nedz aktieris, nedz rokzvaigzne, lai gan savulaik sapņoja par mūziķa karjeru.

Galaksijs ir pasaulslavens kaķu psiholoģijas speciālists, viņa kontā ir tūkstošiem izglābtu dzīvnieku, kurus gribēja iemidzināt viņu nešpetnās un agresīvās dabas dēļ. Kaķi savulaik izglābuši arī viņu: minči piešķīra narkotiku atkarīgā patversmes darbinieka dzīvei jēgu.

Roks un bagetes

Topošais kaķu psihologs piedzima 1966. gadā Ņujorkā, tolaik viņa vārds bija Ričards Kiršners. Tāpat kā daudzi viņa vienaudži, arī viņš bērnībā sapņoja kļūt par rokmūziķi un iemācījās spēlēt ģitāru. Kiršners apmeklēja koncertus un apbrīnoja brutālos puišus, kuri ar savām dziesmām izaicināja sabiedrību. Viņš vēlējās tiem līdzināties, taču pēc skolas iestājās Aiovas universitātē Teātra fakultātē, kuru absolvējot varēja pilnībā sevi veltīt mūzikai. Tad viņš nolēma nomainīt savu neizteiksmīgo vārdu un uzvārdu uz daudz skanīgāku, nomainīja dokumentus un oficiāli kļuva par Džeksonu Galaksiju.

Lai arī viņam izdevās īstenot savu sapni un viņš sāka rakstīt dziesmas savai rokgrupai Pope of the Circus Gods, cilvēki uz viņa koncertiem nenāca, nebija arī naudas. Vajadzēja meklēt, kur piepelnīties. Lai vakaros pietiktu laika dziesmu komponēšanai, viņš maizes ceptuvē iekārtojās darbā par maizes izvadātāju.

Izvadāt bagetes agrā rītā pa pilsētu vecā, aukstā furgonā nebija tā patīkamākā nodarbe, īpaši jau ziemā, tāpēc drīz vien viņš kļuva par pārdevēju kādā lombardā, bet vēlāk par baristu vienā no kafejnīcām. Ar darbu viņam neveicās vairāku iemeslu dēļ: Galaksija smagais raksturs, atkarība no narkotikām un ieilgusī depresija.

Reiz viņš iekārtojās darbā elitārā restorānā, kur, strādājot virtuvē, savainoja pirkstu. Galaksijs uzlīmēja brūcei plāksteri, kurš kaut kādā veidā nokļuva ēdienā, ko bija pasūtījis pats direktors. Tajā dienā viņš secināja, ka pienācis laiks mest mieru pakalpojumu nozarei.

Neveiksmīgā darba intervija

Nākamajā nedēļā, pārlūkojot avīzes, Galaksijs ieraudzīja visai interesantu vakanci. Dzīvnieku aizsardzības biedrība meklēja darbinieku, kura pienākumos ietilpa patversmes dzīvnieku socializācija. Ieguvis rūgtu pieredzi, strādājot ar cilvēkiem, viņš nolēma, ka pienācis laiks pamēģināt palīdzēt dzīvniekiem.

No sākuma viņam bija jādodas uz darba interviju ar patversmes vadītāju Odriju. Uz tikšanos Galaksijs devās entuziasma pilns, viņš par sevi bija ļoti pārliecināts, jo, iekārtojoties darbā iepriekšējās vietās, darba pārrunās viņam veicās ļoti labi, par spīti ekstravagantajai ārienei: krāsainiem drediem uz galvas, milzīgiem auskariem ausīs un tetovējumiem uz rokām.

Skaidrojot darba specifiku, Odrija neliekuļoja un tieši paziņoja, ka viņam vajadzēs strādāt ar ļoti agresīviem dzīvniekiem, visu laiku mazgāt netīros būrus, bet visnepatīkamākais – iemidzināt dzīvniekus un tīrīt krematoriju. Kā cilvēks, kurš nekad nebija strādājis patversmē un nebija saskāries ar tur valdošo nežēlību, Galaksijs apstulba, taču centās slēpt savu uztraukumu. Lai iegūtu šo darbu, viņš sacerēja stāstiņu par to, ka jau ir strādājis līdzīgā vietā Ņujorkā. Atvadoties no patversmes vadītājas, muzikants bija pārliecināts, ka šī vakance viņam ir jau rokā. Tomēr viņu gaidīja trieciens: piezvanīja Odrija un pateica, ka viņš nav pieņemts.

Galvenais atteikuma iemesls bija viņa neparastā āriene.

Pirms nolikt klausuli, Odrija piebilda: «Piedodiet, Džekson. Ceru, jūs uzdrošināsieties mēģināt vēlreiz.»

Atteikums Galaksijam izraisīja depresijas saasināšanos: viņš plostoja vairākas nedēļas, katru dienu lietojot narkotikas un alkoholu. Drīz vien viņš avīzē ieraudzīja jaunu sludinājumu no šīs pašas patversmes. Jūtot, kā skumjas viņu pārņem arvien vairāk, viņš izskrēja ar ģitāru uz balkona un sāka dziedāt dziesmas pilnā rīklē.

Puisim un meitenei, kas kaimiņos uz balkona sauļojās, tas nepatika, un viņi pieprasīja, lai emocionālais muzikants dodas baurot savā dzīvoklī. Taču miera traucētājs, sevi vairs nekontrolējot, sāka griezt sev dredus un mest ar tiem saldajam pārītim. Viņi pameta cīņu lauku, bet Galaksijs devās uz vannasistabu un nodzina matus pilnībā. Pēc tam viņš uzreiz devās uz patversmi, kur beidzot saņēma pozitīvu atbildi.

Patversmes ikdiena

Būdams nepieredzējis cilvēks, viņš, uzsākot darbu ar dzīvniekiem, saskārās ar grūtībām. Sākumā par Galaksija aprūpējamajiem kļuva suņi. Viņš apskauda kolēģus, kuri lieliski tika galā pat ar visagresīvākajiem dzīvniekiem, kamēr viņam nemitīgi no rokām krita laukā bļodas un viņš ar grūtībām veica pat visvienkāršākos uzdevumus.

Odrijas vārdi par eitanāziju bija vistīrākā patiesība. Kā viņa arī solīja, Galaksiju iemācīja veikt šo procedūru vienā no veterinārajām klīnikām, kur viņš kopā ar veterinārārsti sterilizēja grūsnu kucīti. Operācija bija ļoti sarežģīta, 11 stundu laikā no mātes ķermeņa viņi izvilka septiņus embrijus, kurus Galaksijs iemidzināja.

«Lūk, kas notiek, kad cilvēki nesterilizē dzīvniekus,» teica veterinārārste, beidzot šausminošo abortu.

Varēja redzēt, ka darbs šo sievieti ir morāli iztukšojis, jo viņa ar nāvi saskārās katru dienu.

Strādājot patversmē, Galaksijs pamanīja, ka suņus adoptēja biežāk nekā kaķus. Un tas nav pārsteidzoši: viņus taču apmācīja, socializēja, bet paklausīgiem un pēc kontakta alkstošiem dzīvniekiem bija daudz lielākas izredzes atrast jaunas mājas. Savukārt kaķi visu laiku sēdēja būros, kur centās iespiesties stūrī vai paslēpties zem sedziņas. Potenciālie saimnieki nāca uz patversmi, taču, ieraugot skumjos, nelaimīgos dzīvniekus, kuri pat nevēlas, lai tiem pieskaras, devās prom tukšām rokām.

Galaksijs nolēma nopietni pievērsties šai problēmai un sāka pētīt literatūru par kaķu uzvedību. Kādā lietainā dienā Džeksonam noderēja šīs zināšanas. Spiediena maiņa un pērkona dārdi dzina kaķus šausmās. No viņu skaļās ņaudēšanas Galaksijs juka vai prātā. Zaudējis pacietību, viņš pēkšņi atcerējās Anitras Freizeres grāmatu Natural cat (Dabiskais kaķis), kur bija rakstīts, ka lēna acu mirkšķināšana nomierina jebkuru kaķi, jo kaķu valodā tas nozīmē – es tevi mīlu. Saprotot, ka citas izejas nav, Galaksijs izmēģināja šo nestandarta metodi.

Viņš piegāja pie būriem, ieskatījās kaķiem acīs un lēnām mirkšķināja.

Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, triks izdevās: brēcošie dzīvnieki gluži kā uz burvju mājiena apklusa un nomierinājās.

Pēc četrdesmit piecām minūtēm patversmē sāka valdīt klusums, kaķi ieslīga miegā, bet Galaksijs saprata, ka šis vakars ir pagrieziena punkts viņa dzīvē. Liktenis viņam bija atvēris durvis uz noslēpumaino kaķu pasauli. Kopš tās dienas viņš ar vēl lielāku entuziasmu sāka pētīt kaķu psiholoģiju un iegūtās zināšanas uzreiz likt lietā savā darbā patversmē.

Benijs

Reiz uz patversmi atveda kaķi, kuru bija notriekusi automašīna. Viņam bija lauzta gūža, viena pakaļkāja pilnībā atrofēta. Jaunā saimniece, studente, atzinās, ka vienkārši nemīl savu kaķi un nav gatava tērēt naudu un pūles mīluļa rehabilitācijai. Galaksijs bija šokēts par šādu nodevību un izteica vēlmi uz laiku nabadziņu paņemt pie sevis, kaut arī viņam mājās jau dzīvoja četri kaķi. Sākotnēji kaķi sauca Omnijs, taču zoopsihologs nolēma viņu nosaukt par Beniju, uzskatot, ka jaunais vārds viņam piestāvēs daudz labāk.

Galaksijs apšaubīja, ka kājiņu viņa jaunajam ģimenes loceklim izdosies glābt, un pieteica kaķi pie veterinārārsta uz amputāciju, tomēr viņa draudzene Keita pierunāja dot kaķim iespēju un aktīvi ķērās klāt viņa ārstēšanai.

Pēc vairākiem mēnešiem Benijs sāka staigāt un skraidīt uz četrām kājām. Keita bija priecīga, ka palīdzēja kaķim, tomēr pēc rehabilitācijas viņa plānoja atdot to atpakaļ patversmē un atrast viņam mīlošu ģimeni. Taču Galaksijs negribēja šķirties no kaķa, kurš reiz jau bija piedzīvojis nodevību no iepriekšējās saimnieces. Tas bija tik tiešām grūts dzīvnieks – viņam bija problēmas ne tikai ar veselību, bet arī ar psihi. Jau pēc šķiršanās no Keitas kādā vakarā Galaksijs uzaicināja pie sevis ciemos kādu paziņu, un viņi sastrīdējās.

Sajuzdams saspringtu atmosfēru, Benijs uzbruka viešņai un saskrāpēja viņai seju.

Šis gadījums lika Džeksonam aizdomāties par to, kā saglabāt labvēlīgu psiholoģisko mikroklimatu mājās, lai kaķis būtu mierīgs. Benija agresiju varēja izraisīt jebkas – svešinieki mājā vai lietus skaņa aiz loga –, radot bailes un satraukumu.

Laika gaitā saimnieks iemācījās sajust kaķa noskaņojumu un laikus novērst dažādus incidentus. Tomēr vēlāk Galaksijs atzīsies, ka šo kaķi viņš tā arī nespēja atradināt no dažādu blēņu darīšanas.

Viņi izglāba viens otru

Ar laiku Galaksijs saprata, ka ne tikai viņš palīdz kaķiem, bet arī kaķi viņam. Pastāvīgs darbs ar dzīvniekiem uzlaboja viņa emocionālo stāvokli. Pakāpeniski viņš atteicās no narkotiku lietošanas, viņa depresija mazinājās. Tajā pašā laikā viņš turpināja aktīvi strādāt patversmē.

Reiz tur sākās infekcijas uzliesmojums: kaķiem bija bojāti augšējie elpošanas ceļi, dzīvnieki atteicās ēst, jo viņi nevarēja saost barību. Izmocītos dzīvniekus ārstēja daktere Džena Hofa, viņas izgudrotās zāles izglāba desmitiem kaķu no mokošas nāves. Viņa ražoja augu ekstraktus, kuru efektivitāti oficiālā medicīna atteicās atzīt.

Savdabīgā pieeja kaķiem satuvināja Dženu un Galaksiju, un 2002. gadā viņi abi uzsāka privātu praksi, izveidojot organizāciju Little Big Cat (Mazais lielais kaķis). Viņi nosprauda mērķi samazināt dzīvnieku skaitu, kas nonāk patversmēs neadekvātas uzvedības dēļ.

Džena vairāk zināja par mīluļu fizisko stāvokli, bet Džeksons – par psiholoģisko. Kopā viņi palīdzēja kaķu saimniekiem atrisināt vissarežģītākos konfliktus, kas saistīti ar dzīvnieku problemātisko uzvedību. Pēc vairākiem gadiem, 2007. gadā, Džeksons Galaksijs pārcēlās uz Losandželosu un sāka strādāt viens.

Dodoties pie klientiem un viņu kaķiem uz mājām, viņš darīja visu, lai uzlabotu attiecības starp izmisušajiem saimniekiem un viņu neprognozējamajiem dzīvniekiem.

Drīz vien viņš sāka sadarboties ar vietējo dzīvnieku aizsardzības biedrību un dzīvnieku glābšanas organizācijām.

Šobrīd Galaksijs ir viens no patversmes Stray Cat Alliance un nekomerciālās organizācijas FixNation līderiem, kas propagandē dzīvnieku sterilizāciju un kastrāciju. Viņš ir piedalījies neskaitāmos TV šovos – darbojies kā eksperts kanāla Animal Planet raidījumā Cats 101, filmējies realitātes šovā Hell Cat. Pēc scenārija, pie speciālista vēršas kaķu saimnieki, visbiežāk ģimenes un jauni pāri, kas dzīvnieka nelīdzsvarotā rakstura dēļ nonākuši sarežģītā situācijā.

Galaksijs, kurš sāka savu karjeru kā parasts patversmes darbinieks, kļuvis par, iespējams, slavenāko kaķu psihologu. Viņš ir uzrakstījis vairākas grāmatas par kaķu uzvedību un sociālajos tīklos sniedz padomus, kā atrisināt problēmas ar mājdzīvniekiem. Zoopsihologs nenogurst skaidrot, kāpēc kaķus nevajadzētu sist un kā rīkoties, ja viņi nokārtojas ārpus kastītes, jo viņš cer, ka šīs zināšanas palīdzēs cilvēkiem dzīvot mierā un saticībā ar saviem mīluļiem, nevis izdzīs tos uz ielas sabojāta dīvāna dēļ.

 

 

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.