• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C Skaidrs, Z vējš, 3.09 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Taksis – mednieka labā roka

    Suņi
    Zane Piļka-Karaļeviča
    Zane Piļka-Karaļeviča
    18. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Makarons, sardele, cīsiņš – kā tik vien cilvēki dēvē šo amizanto, taču tajā pašā laikā drosmīgo, azartisko un patiešām saimniekam uzticīgo suni. Viņš ir bezbailīgs mednieks un tajā pašā laikā saldumsalds bučmūlītis. Būtībā universāls suns! Iespējams, tāpēc takši ir nezūdoša vērtība, kas visos laikos bijusi modē.

    Raksts publicēts žurnālā Astes 2007. gada 5. numurā.

    Lai arī viņa ārējais izskats ir visai ķēmīgs – ķepas līkas, rumpis garš, prāts šiem suņiem ir ārkārtīgi neparasts. Tā par takšiem izteicies slavenais krievu rakstnieks Antons Čehovs, kam bija divi šīs šķirnes suņi. Neraugoties uz modes kaprīzēm, kas diemžēl attiecināmas arī uz suņiem, taksis joprojām ir viena no iemīļotākajām suņu šķirnēm pasaulē. Kas gan šajā sunī ar neproporcionāli garu ķermeni, žēlabaino acu skatienu un antenai līdzīgo asti ir tik īpašs, ka takšu saimnieki un citi suņumīļi teju spiedz no sajūsmas, ieraugot taksi. 

    Izcelsme

    Mūsdienu takši ir takšveidīgo suņu (ar garu ķermeni un īsām kājām) pēcteči, kuru attēls pirmo reizi tika manīts jau uz Senās Ēģiptes freskām vairāk nekā pirms 4000 gadu. Šādus suņus var ieraudzīt arī uz seno grieķu zīmējumiem un asīriešu skulptūrās. Takšveidīgo skeleti atrasti izrakumos romiešu forumā, daudzviet Meksikā, Grieķijā, Peru un pat Ķīnā. 15. gadsimtā takšveidīgie suņi sāka parādīties arī Eiropas mākslinieku gleznās. Tieši takša tēls tolaik greznoja daudzas gravīras, rotaslietas, kā arī parādījās literatūrā un tālaika augstākās sabiedrības hronikās. Tāpat kā mūsdienās, arī toreiz takšveidīgos suņus lielākoties izmantoja medībās, kaut gan dāmas viņus bija iecienījušas arī kā dekoratīvos sunīšus. Vēsturnieki norāda – ir pamats uzskatīt, ka takšveidīgie suņi (tātad arī takši) ir cēlušies no pašas senākās dzinējsuņu formas (brakiem).

    Attīstoties civilizācijai, kad lokus un bultas nomainīja daudz nopietnāki ieroči, mainījās arī medību veids. Medniekiem bija vajadzīgi tādi suņi, kas varēja dzīvnieku noķert ne tikai virs, bet arī zem zemes – alās. Anglijā pazemes medībās toreiz piedalījās kvadrāta formas garkājaini suņi, saukti par alu terjeriem, bet Vācijā mednieki izmantoja citu nonievātus un izsmietus īskājainus suņus, kas bez problēmām iekļuva pat ļoti šaurās alās. Vācieši bija pirmie, kas saprata – ar īskājainiem suņiem alu zvēru medībās būs aršana, tāpēc, krustojot dažādus īskājainus dzinējsuņus, radīja jaunu suņu šķirni – taksis (Dackel, Teckel). Mednieki gan viņus iesauca par āpšu suņiem (ņemot vērā, ka visbiežāk viņi tika sūtīti tieši āpšu alās) jeb – Dachshund. (Vecākais takšu audzētāju klubs ir Deutsche Teckelklub, dibināts 1888. gadā.)

    Redzot, ka takši patīk ne tikai medniekiem, bet arī smalkām dāmām, dažus gadsimtus vēlāk selekcionāri izveidoja jau divas takšu šķirnes līnijas – medību un dekoratīvo. Vēlāk parādījās arī dažādas šķirnes varietātes, kas atšķīrās ne tikai ar lielumu, bet arī apspalvojumu. Visu takšu ciltstēvs – melnais īsspalvainais taksis tika sakrustots ar spanielu, rezultātā radās garspalvainais taksis. Savukārt, sakrustojot īsspalvaino taksi ar terjeru, radās asspalvainie takši. Trušu takši ir visjaunākā takšu šķirne – sākotnēji radīta trušu medībām, bet mūsdienās lielākoties ir kā dekoratīvie sunīši.

    Medību suņi

    Takši ir ļoti gudri un apķērīgi, turklāt, neraugoties uz strupajām kājelēm attiecībā pret garo rumpi, ir ļoti kustīgi un plastiski, vienbalsīgi atzīst takšu audzētāji un mednieki. «Atšķirībā no citām suņu šķirnēm takši ir ļoti patstāvīgi suņi. Un kā gan citādi – kad taksis alā nonāk viens pret vienu cīniņā ar kādu zvēru, kurš bieži vien ir daudz stiprāks un lielāks par viņu pašu, taksim atliek vien paļauties uz sevi: savu apķērību, veiklību, drosmi un meistarību,» skaidro Latvijas takšu un medību terjeru kluba prezidente un kinoloģe Natālija Borodajenko, piebilstot, ka taksis medniekam ir kā labā roka.

    «Takši man ir bijuši no laika gala – ejam kopā gan medībās, gan viesos. Viņi ir ne tikai lieliski palīgi mežā, rokoties mežazvēru alās, bet arī lieliski draugi un sabiedrotie. Nekad nenodos! Ar taksi es noteikti varētu iet izlūkos,» smej mednieks ar 25 gadu stāžu Raitis no Ogres. Viņš stāsta – cīnoties ar mežazvēru alā, taksis parāda tādu drosmi, par kādu citi varētu tikai sapņot. «Viņi cīnās, pat ja puse auss atrauta vai galva savainota – tikai noskurinās un tūlīt ir atpakaļ alā,» stāsta Raitis, kurš uzskata – mednieks bez takša ir tas pats, kas balerīna bez puantēm.

    Suns jebkurai gaumei

    Tomēr ne tikai mednieki, bet arī ar medībām nesaistīti cilvēki, kas principā nevar pilnībā novērtēt takša mednieka talantu, iemīļojuši taksi viņa brīnišķīgā rakstura, spilgtās personības un apķērības dēļ.

    «Pajautājiet jebkuram takša īpašniekam, ko viņš domā par taksi. Visi kā viens atbildēs, ka tas ir skaistākais un gudrākais suns. Taksis – tā jau ir diagnoze,» norāda Natālija. Tiesa, ja daļa cilvēku ir sajūsmā par takša impozanto izskatu, ir arī tādi, kas viņu uzskata par kroplīti. Tātad – domas dalās. 

    Takšus iedala deviņās grupās, un tik lielas dažādības nav nevienai citai šķirnei. Viņi tiek iedalīti ne tikai pēc izmēra – standarta, miniatūrais un trušu taksis, bet arī pēc apspalvojuma: īsspalvainais, asspalvainais un garspalvainais taksis. Arī nokrāsas ziņā viņi ir ļoti dažādi, kā saka – suns jebkurai gaumei! Ja esi mednieks, tev piemērotāks būs standarta taksis, taču, ja vēlies sunīti sirdij un dvēselei, nedomājot iegādājies miniatūro vai trušu taksi, kuri no standarta takša atšķiras vien ar mazāku izmēru un nedaudz mīlīgāku raksturu. 

    Mīlestība uz mūžu

    Parasti tie cilvēki, kam kaut reizi dzīvē bijis taksis, paliek pie šīs šķirnes.  Varbūt tāpēc, paņemot vienu, cilvēki ātri vien sāk apaugt ar šīs šķirnes suņiem. Tu nepaspēj attapties, kad māja jau pilna ar takšiem. «Tā ir mīlestība uz mūžu!» atzīst Natālija. Ne velti takša saimnieki bijuši tādi slaveni cilvēki kā franču komiķis Luiss de Finess, aktieris Alēns Delons, Velsas princis Čārlzs, aktrise Ingrīda Bergmane, itāliešu aktrise Anna Manjani, izcilie krievu rakstnieki Vladimirs Nabokovs un Antons Čehovs, slavenā aktrise Ludmila Gurčenko, režisors Žans Renuārs, dziedātājs Merilins Mensons, mūziķis Mstislavs Rostropovičs un daudzi citi. Taksis joprojām ir atzīts pavadonis mākslas aprindās, jo viņš tiek uzskatīts par suni intelektuāli.

    Šķirnes priekšrocības

    • Azartisks un izturīgs medību suns
    • Draudzīgs, nav agresīvs
    • Nav bailīgs. Medībās cīnās ne uz dzīvību, bet nāvi
    • Ļoti komunikabls, kam piemīt noturīga un sabalansēta nervu sistēma
    • Ļoti laba oža
    • Īsspalvainais un asspalvainais taksis ir viegli kopjams
    • Lieliski piemēroti turēšanai dzīvoklī
    • Nav suņiem raksturīgās smakas
    • Labi sadzīvo ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem

    Šķirnes trūkumi

    • Nosliece uz lieko svaru
    • Viegli traumējams mugurkauls
    • Patīk rakt alas un grauzt
    • Prasa lielu cilvēka uzmanību. Ļoti pieķeras saimniekam, tāpēc viņam vajadzīgs regulārs kontakts
    • Hiperaktīvs
    • Spītīgs, ar noslieci uzkundzēties

    Barošana

    • Takši ir ļoti ēdelīgi – viņi var ēst vienā ēšanā. 
    • Aiz lielas mīlestības nepārbaro taksi! Liekais svars – tā ir liela slodze mugurkaulam, turklāt tas var veidoties līks.
    • Taksis arī nedrīkst būt pārāk tievs. Ribām caur nelielu tauku slāni jābūt labi sataustāmām, bet ne redzamām.
    • Šķirnes pazinēji iesaka takšus barot ar profesionālo sauso barību, pieļaujot iespēju šad tad palutināt savu mīluli ar kādu kārumu. 

    Der zināt

    • Taksis parasti izvēlas tikai vienu saimnieku, kuru klausa un respektē. Turklāt saimnieks, viņaprāt, nav tas, kas baro, bet gan tas, kas ar viņu vairāk staigā.
    • Takšiem tīk siltums un komforts. Viņi labprāt guļ pie  saimnieka zem segas, jo viņiem patīk ierušināties. 
    • Cilvēkiem, kam patīk ceļošana, taksis ir īstais suns. Taksis ir gatavs uzvesties klusi kā pelīte un stundām sēdēt mašīnā, lai tikai viņu ņemtu līdzi. 
    • Labāk taksi vadāt ar parasto pavadu, nevis iemauktiņiem, jo tie sunim veido nepareizu stāju. 
    • Takši dievina sabiedrību – viņus bez problēmām var ņemt līdzi uz saviesīgiem rautiem un citiem pasākumiem.
    • Taksi mednieku vislabāk atpazīt pēc daudzajām rētām uz galvas.
    • Takši ir lieliski sargi, sevišķi kuces.
    • Takšiem ir attīstīta oža – simt reižu labāka nekā cilvēkam. Taču saimnieks var sunim sabojāt ožu, regulāri suņa klātbūtnē smēķējot vai dodot viņam asu vai karstu ēdienu.
    • Taksenītēm metienā vidēji dzimst 6–9 kucēni. Trušu takšiem ir daudz mazāki metieni – vienā dzimst tikai pa diviem trim kucēniem. 
    • Rudie takša kucēni piedzimst melni, it īpaši, ja viens no vecākiem bijis melns.
    • Mednieka instinkti takšiem parasti sāk izpausties 5–6 mēnešos. Kucēni, kuri ir aktīvi, visticamāk, dienās būs labi mednieki.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+