Suns, kurš nerej - basendži

Suņu šķirnes
Zane Piļka-Karaļeviča
16. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock un Jolanta Beinaroviča
Vai esi kādreiz sastapis basendži dzīvē, nevis tikai suņu izstādē? Ja esi vienkāršs suņu mīļotājs, visticamāk, ne. Šis ir visai retas šķirnes suns, līdzīgs dārgam, izsmalcinātam vīnam, kas ar katru malku apbur arvien vairāk un atstāj brīnumainu pēcgaršu. Vairāk par basendži Astēm stāsta ilggadēja šīs šķirnes audzētāja, audzētavas Crystal Javelin (LKF) īpašniece MARGARITA GRIŠANOVA.

Unikāls it visā!

Senajā Ēģiptē basendži uzskatīja par dzīvu talismanu – viņus dāvināja faraoniem un ar godu kopā ar saimniekiem arī apglabāja. Pēc 5000 gadiem šī šķirne ir tikpat lielā godā un manāmi izceļas uz citu suņu šķirņu fona. Jautāsi – kāpēc?  Basendži ir ļoti neparasts suns. Un unikāls it visā.

Pirmkārt, jau pats šķirnes nosaukums. Basendži Āfrikas cilšu valodā nozīmē meža būtne, tieši Āfrikas tropiskajos mežos cēlies šis suns. Tiesa, Rietumu ceļotāji devuši šim sunim arī neskaitāmus citus nosaukumus – Āfrikas meža suns, Zande suns, kongolēziešu terjers, binga terjers, Kongo terjers, ņam-ņam terjers utt. Zande ir nosaukums kādam plakankalnam Centrālajā Āfrikā, tā sauc arī ziemeļu tautu Centrālajā Āfrikā. Binga savukārt ir viena no pigmeju ciltīm, kas mīt Kongo tropiskajos mežos. Bet pievienotais vārds terjers, iespējams, norāda uz faktu, ka Āfrikas suņus aborigēni izmantojuši niedru žurku medībām, ko lietoja pārtikā.

Otrkārt. Basendži ir pārsteidzoši tīrīgi – savu kažociņu viņi izlaiza tikpat rūpīgi kā kaķi. Viņi nevar ciest netīras, samirkušas ķepas vai notraipītu apmatojumu. Šajā ziņā basendži ir pedanti.

Treškārt. Atšķirībā no citām šķirnēm basendži kucītēm meklēšanās ir tikai vienreiz gadā, attiecīgi arī kucēni dzimst tika reizi gada laikā.

Ceturtkārt. Viena no galvenajām šķirnes īpatnībām, ko var nosaukt ikviens, kurš kaut nedaudz interesējies par šo suni, ir tā, ka basenži nemāk… riet.

Un tās nebūt nav problēmas ar balssaitēm: basendži var rūkt, smilkstēt, izrādīt savas emocijas ar gaudošanu vai sprauslošanu. Viņi spēj izdot arī savdabīgas, tikai šai šķirnei raksturīgas skaņas, kas nedaudz atgādina smieklus kombinācijā ar tiroliešu jodelēšanu. Suņu audzētāji smejas, ka basendži ir lielisks pārinieks iesīkstējušam vecpuisim – pateicīgāks nekā bērni, uzticīgāks nekā sieva un – galvenais – klausās un klusē, klusē, klusē…

Mednieka instinkts saglabājies

Audzētāja Margarita Grišanova šo šķirni iemīlēja jau pirms daudziem gadiem, kad Krievijā iegādājās savu pirmo basendži kucīti. Var teikt, ka no viņas arī sākās basendži audzēšana Latvijā. Margarita gan norāda, ka pie mums šī primitīvo suņu šķirne nav ļoti populāra – oficiāli varētu būt reģistrēti vien pāris simti šo suņu.

«Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, joprojām trūkst informācijas par šo šķirni. Cilvēki nezina, cik viņi ir lieliski! Es nevienu mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli pievērsties šo suņu audzēšanai. Arī pašai mājās dzīvo vairāki basendži, ar kuriem man nekad nav garlaicīgi,» teic Margarita. Iespējams, kad jāizšķiras par labu šai šķirnei, daudzus biedē nepieciešamība basendži regulāri fiziski nodarbināt.

«Sliņķiem šis suns pavisam noteikti nav domāts. Es neieteiktu basendži pirkt arī veciem cilvēkiem. Ja saimnieks suni nenodrošinās ar regulārām kustībām, suns vienkārši nīkuļos. Eksistēs, nevis dzīvos,» teic Margarita, piebilstot, ka basendži nav klēpja sunītis. Mājā vai dzīvoklī basendži ir kluss un tīrīgs pedants, bet uz ielas viņš izrāda visas savas Āfrikas mednieka īpašības. Basendži medību instinkti ir tik ļoti labi saglabājušies, ka – ja vajag skriet, tad noteikti panākt; ja grauzt, tad līdz pēdējai drumstalai; ja dzenāt putnu, tad uzreiz arī nogalināt; ja lēkt, tad 6 metru augstumā.

Basendži NEKAD NEKO nedara pa pusei, neizmantojot visus spēkus. Ja dara – tad uz pilnu klapi! «Viņi ir ļoti aktīvi, enerģiski un bezbailīgi. Bet kucēna vecumā vispār nemāk lēni staigāt, tikai skraidīt vai lēkāt. Ideāli, protams, būtu, ja saimnieks suņa pastaigām varētu veltīt vismaz divas stundas dienā. Un ne jau vienkārši izstaigāt pazīstamās ieliņas – basendži grib pastāvīgi kaut ko meklēt, skriet, lēkt.

Nemitīgi nospriegota pavada – tas ir basendži. Viņš būs ideāli piemērots sportiskiem cilvēkiem, kam patīk pārgājieni pa mežu vai garas pastaigas pa lauku. Dažkārt pat septiņu stundu ilga pastaiga basendži nenogurdinās. Toties, mājās pārnācis, suns pārvērtīsies par klusu kaķīti, kas, saritinājies kamoliņā, mierīgi gulēs līdz nākamajai dienai. Secinājums: galvenais basendži audzināšanas noteikums – aktivitāte.

Nepatīk aizliegumi

Basendži ciest nevar vientulību, bezdarbību, garlaicību. Šis suns vienmēr ar kaut ko jānodarbina. Basendži, kas dzīvo ģimenē, pieprasa daudz uzmanības – viņš nevēlas būt tikai cilvēka ēna un padevīgi kalpot viņam kā vācu aitusuns. Basendži patīk just, ka viņš ir neatņemama, pat galvenā ģimenes sastāvdaļa. Esi gatavs arī tam – ja tu neatļausi sunim gulēt uz dīvāna, viņš obligāti tur ielīdīs slepus. Un ne jau tāpēc, ka basendži ir nepaklausīgi, vienkārši viņi necieš aizliegumus. Tāpēc, lai basendži kļūtu par paraugsuni, viņš jau kopš mazotnes pareizi jāaudzina un jāved uz apmācības skolu. Un, jo ātrāk, jo labāk.

Basendži ir patstāvīgi domājošs suns, pirms likt viņam izpildīt komandu, jāpierāda, ka tas ir viņa paša interesēs. No pirmā acu uzmetiena uzdevums šķiet visai grūts – kā gan var pārliecināt suni par nepieciešamību apsēsties. Taču tas ir izdarāms, ja par katru izpildītu komandu tu viņu samīļosi, uzslavēsi.

Apmācot basendži, nedrīkst psihot un nervozēt, suns nesapratīs tavu neapmierinātību un tikai kļūs dusmīgs.

Te galvenais – neatlaidība un noskaņošanās pozitīvam rezultātam. Pat tad, ja vienu komandu nāksies apgūt ilgāk par mēnesi. Kas pavisam noteikti jāiemāca basendži? Pirmkārt, jāpieradina mājās palikt vienam. Mazu kucēnu vajag periodiski atstāt vienu uz 10–15 minūtēm. Pakāpeniski šo laiku palielinot līdz pusstundai. Atceries, ka suns tavas prombūtnes laikā ar kaut ko jānodarbina – atstāj viņa kādu mantiņu, vecu žurnālu vai tukšu plastmasas pudeli. Basendži dievina kaut ko plēst un darīt nedarbus. Nekad nesodi kucēnu, parunā ar viņu, šie suņi ir ļoti gudri. Un par pareizu uzvedību apbalvo viņu ar kārumu.

Populārāki rudie

Margarita norāda, ka ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē populārāki ir ugunīgi rudās krāsas basendži. «Man gan ļoti patīk arī tumšie, melni ar baltu, viņi izskatās bezgala eleganti, bet cilvēki vairāk tomēr izvēlas klasiku. Rudie basendži izskatās kā mazas, mīlīgas lapsiņas,» saka audzētāja.

Ārkārtīgu pievilcību šim sunim piešķir smalkās krunciņas, kas pārklāj suņa pieri, ja kaut kas dara viņu piesardzīgu. Bet galvas forma ar nelielajām, smailajām, augsti izvietotajām austiņām un spico purniņu, graciozi izliektais kakls un greznā aste, kas savīta amizantā gredzentiņā, rada patiesi eleganta suņa tēlu. Lai arī kādā krāsā būtu suns – viņam vienmēr būs sniegbalti plankumi uz kājām, krūtīm un astes galiņa. Baltas zīmītes uz kakla (kā apkaklīte), purniņa un pieres nav obligātas. Basendži var būt četrās krāsās – rudi ar baltu, melni ar baltu, strīpaini ar baltu un trīskrāsu.

Kopšana

Kas attiecas uz basendži kopšanu, ar to nebūs nekādu problēmu. Reizi nedēļā vajag iztīrīt austiņas, sekot līdzi zobu stāvoklim un nepieciešamības gadījumā griezt nagus. Basendži nav pavilnas, tāpēc, ejot pastaigās, kad ārā ir ļoti lieli mīnusi, sunim vajadzētu uzģērbt kombinezonu. Basendži baidās no aukstuma, pat siltās vasaras dienās suns centīsies palīst pie saimnieka zem segas. Viņi labprāt guļ, cieši piespiedušies pie saimnieka kājas vai muguras. Basendži netīk peldēties, mitruma sajūta viņos rada diskomfortu. Ņemot vērā, ka basendži paši ir ļoti tīrīgi, audzētāji viņus iesaka mazgāt iespējami retāk.

Viņi ir Āfrikas suņi, tādēļ jārūpējas par to, lai vasarā sunim būtu iespēja patīksmināties saulītē. Saule ir viņu stihija.

Kas jāzina potenciālajiem saimniekiem?

Margarita iesaka rūpīgi visu apdomāt, pirms pieņemt lēmumu par suņa iegādi. «Lai arī basendži tik tiešām ir maz trūkumu, ideālu suņu nav. Tas jāatceras ikvienam, kas vēlas to vai citu šķirnes suni. Par katra konkrētā suņa audzināšanu atbild saimnieks, un tikai no viņa ir atkarīgs, vai viņš kļūs sunim par autoritāti vai ne. Basendži vienmēr par savu īsto saimnieku izvēlēsies garā spēcīgu cilvēku,» uzsver Margarita. Parasti, kad audzētāja uzdod jautājumu potenciālajiem kucēna pircējiem, kāpēc viņi grib tieši basendži, atbildes ir līdzīgas.

Es gribu basendži, jo…

…viņi nerej.
Basendži var trokšņot, īdēt, gaudot, smilkstēt – visu, ko vien vari iedomāties, izņemot riešanu, kādu mēs esam raduši dzirdēt no suņiem. Tāpēc, ja tu esi iedomājies, ka, nopērkot šo suni, tev mājās valdīs absolūts klusums – tā nenotiks.
…viņi ir maziņi.
Tas ir liels suns mazā iepakojumā. Basendži nav nekāds klēpja sunītis. Viņš ir ļoti ātrs, veikls un spēcīgs.
…viņi ir tik mīlīgi.
Basendži ir kaķa raksturs, ziloņa atmiņa, pērtiķa veiklība un lauvas drosme. Ar to viss ir pateikts.
…viņi ir ļoti gudri.
Basendži piedzimst kā neatkarīgi, apķērīgi un prasmīgi mednieki. Viņi alkst pastāvīgi darboties. Basendži ir gudri un prasīgi suņi, kas paģērē pastāvīgu saimnieka uzmanību un mīlestību. Ja tu nevēlies tērēt laiku un spēku suņa apmācībai un pastaigām kopā ar viņu, labāk iegādājies kādu citu suni.

Izcelsme

Daudzi kinologi uzskata, ka senie ēģiptieši ir pirmie suņu audzētāji pasaulē. Pastāv hipotēze, ka basendži faraonu laikos audzēja ģimenei un medībām. Basendži līdzīgu suņu attēli tika atrasti uz daudziem bareljefiem no seno ēģiptiešu faraonu kapenēm. Iespējams, bija veiksmīgi veikta suņa un šakāļa pārošana, kā rezultātā radās basendži tipa suns ar šakāļa gēniem. Tas viss ir iespējams, bet nav pierādāms…

Lai nu kā, par šķirnes dzimteni pieņemts uzskatīt Āfriku. Basendži varēja sastapt Kongo, Dienvidu Sudānas un Libērijas teritorijās, tieši tur zinātnieki viņus arī atrada 19. gadsimta vidū. 1895. gadā bija mēģinājums ieviest basendži Anglijā, tomēr neierastais Eiropas klimats atstāja postošas sekas uz Āfrikas suņiem – viņi aizgāja bojā.

1905. gadā suņi parādījās Berlīnē – kā eksotiskie dzīvnieki zooloģiskajā dārzā –, bet 30. gados bija vēl viens mēģinājums ievest viņus no Āfrikas Anglijā.

Šoreiz tas bija veiksmīgs. Tieši Anglijā bija uzrakstīts un apstiprināts šķirnes standarts, ko kinoloģijā izmanto joprojām. 1937. gadā basendži pirmoreiz piedalījās prestižā izstādē ASV – ar nosaukumu Kongo terjers. Tad arī šī šķirne kļuva populāra. Pēc Otrā pasaules kara basendži sāka savu triumfālo gājienu pa Eiropu un ASV. Galvenokārt jau tas saistīts ar šo suņu panākumiem izstādēs – reti kurš fināls Best-in-show iztiek bez basendži, grūti nosaukt visas izstādes, kurās par uzvarētājiem kļuvuši šie skaistie ienācēji no Āfrikas.

Šķirnes eksterjers

  • Galva: vidēja lieluma, ķīļveida formas.
  • Acis: tumši brūnas, mandeļveida.
  • Ausis: mazas, smailas, smalkas tekstūras, augsti izvietotas, stāv nedaudz vērstas uz priekšu.
  • Deguns: vēlams melnā krāsā.
  • Aste: augsti izvietota, savīta gredzenā.
  • Ķepas: mazas un kompaktas, ar dziļiem spilventiņiem, labi izteiktiem pirkstiem un īsiem nagiem. 
  • Apmatojums: īss, gluds, pieguļošs, ļoti smalks.
  • Augums: Suņi – 43 cm, kuces – 41 cm
  • Svars: Suņi – 11kg, kuces – 9,5 kg
  • Dzīves ilgums: vidēji 13 gadi.

Šķirnes plusi

  • Nerej.
  • Nepiemīt sunim raksturīgais aromāts.
  • Ļoti tīrīgi un akurāti.
  • Kopšana prasa minimālas pūles.
  • Kompakts izmērs.
  • Apmatojums izkrīt ļoti maz, tādēļ suns ir piemērots cilvēkiem, kam ir alerģija pret suņa spalvu.
  • Lieliski sadzīvo ar bērniem un mājdzīvniekiem.

Šķirnes mīnusi

  • Nav piemērots mazkustīgiem cilvēkiem.
  • Nevar ciest garlaicību un bezdarbību.
  • Pārdzīvo, ja paliek mājās viens.
  • Nedrīkst laist ārā bez pavadas.

Der zināt!

  • Basendži nav sargsuns. Taču viņš vienmēr ir piesardzīgs un pados tev ziņu, ja tuvumā būs svešinieks. Lai arī basendži neries, tu sapratīsi pēc viņa uzvedības, ka kaut kas nav kārtībā.
  • Basendži ir ļoti rotaļīgi, dauzonīgi, ziņkārīgi suņi, viņiem ātri vien apnīk darīt vienu un to pašu. Tāpēc būs ļoti liela kļūda, ja tu basendži, kurš nav izgājis apmācību, atstāsi mājās vienu. Aiz garlaicības viņš var sastrādāt brīnumlietas.
  • Basendži ļoti patīk skriet, un diemžēl viņi tic, ka var aizbēgt no jebkādām briesmām. Tāpēc NEKAD suni pilsētā nevadā bez pavadas. Basendži nebaidās no automašīnām, vēl vairāk – daudziem ir izteikts instinkts sekot kustīgiem objektiem, kas bieži vien kļūst par iemeslu dzīvnieka bojāejai zem automašīnas riteņiem.
  • Kā jau sunim no Āfrikas, basendži nepatīk vējš, aukstums, mitrs laiks un peldēšanās. Viņš nemetīsies ūdenī pēc saimnieka sviestā kociņa.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+