• Šobrīd

    weather img

    Rīga +9°C Migla, Z vējš, 1.03 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Suns ar sniega izjūtu — sanbernārs

    Suņu šķirnes
    Zane Piļka-Karaļeviča
    Zane Piļka-Karaļeviča
    25. decembris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kad laukā aiz loga no debesīm lielām pārslām sāk krist sniegs, šajos suņos pamostas īstens prieks. Jo sniegs ir viņu stihija. Patiesībā sanbernāram piemīt perfekta sniega izjūta – sniega vētras tuvošanos viņš jūt, vēl pirms zeme sagriežas kopā ar debesīm. Tad sanbernārs kļūst nemierīgs, prasās laukā – tur, kur varētu būt nepieciešama viņa, šī skaistā, inteliģentā un uzticamā glābējsuņa, palīdzība. Konsultē audzētavas Kalnu Sniegs īpašniece SANTA UFERE.

    Pirmais zināmais sanbernāra attēls tapis 1695. gadā un pašlaik glabājas Sv. Bernarda klosterī Šveices Alpos. Šo klosteri 2469 metru augstumā virs jūras līmeņa 1050. gadā Mon Džovi (vēlāk Sanbernāra) kalnu pārejā dibinājis Svētais Bernards, un tā ir viena no visaugstāk izvietotajām cilvēka dzīvesvietām Eiropā. 

    Par patvēruma vietu ceļotājiem un svētceļniekiem 11. gadsimtā mūki tur bija nodibinājuši viesnīcu. Visticamāk, pirmie kalnu suņi, kas kalpoja par sargiem un aizstāvjiem, klosterī parādījušies jau 14. un 15. gadsimtā. Sākotnēji tie bija domāti klostera apsardzei, taču mūki novēroja, ka ar viņiem iespējams labi sastrādāties apmaldījušos ceļotāju meklēšanā. Pirmais rakstiskais vēstījums par sanbernāriem šajā viesnīcā tapis 1707. gadā. Tajā laikā mūki šos suņus jau izmantojuši par kompanjoniem un sniegā un miglā nomaldījušos ceļinieku glābšanai.

    Hronikās atrodamas liecības par neskaitāmu cilvēku izglābšanu no baltās nāves, ko paveikuši šie suņi. Savukārt Napoleona armijas karavīri, kuri šķērsoja šo Alpu pāreju, 19. gadsimtā pa visu Eiropu izplatīja mutiskas leģendas par sanbernāru, vārdā Barijs (klosterī šis suns dzīvoja laikā no 1800. līdz 1812. gadam). Barijs bija spēcīgs rudi balts apmēram 50 kg smags īsspalvains suns. Sv. Bernarda klostera grāmatā fiksēts, ka Barijs kalnos izglābis 40 cilvēkus. Leģenda vēsta, ka 41. cilvēks, ko viņš glābis, Bariju esot nošāvis. Pēc nāves par pasaules slavenāko sanbernāru atzītā suņa ķermenis tika izbāzts un izstādīts Bernes Dabas un vēstures muzejā.

    1887. gadā sanbernāri tika oficiāli atzīti par Šveices šķirni ar savu standartu. Kopš tā laika sanbernāram ticis arī Šveices nacionālā suņa gods. Latvijā pirmais sanbernārs oficiāli reģistrēts pagājušā gadsimta 70. gados. Pašlaik Latvijas Centrālajā sanbernāru klubā reģistrēti 45 sanbernāri. 

    Nākamā lapa

    Nākamais: Aklu paklausību nesagaidīt

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+