Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēstule ar problēmu: Mums ir problēma ar savu mājdzīvnieku – kastrētu desmit gadu vecu krievu toiterjera jaukteni. Tas sācis uzvesties neizprotami: skatās baltām acīm un bez iemesla rūc uz mājiniekiem. Savā dusmu lēkmē trīc un dreb, apiet cilvēkus, pieplacis pie grīdas. Rūkt viņš sācis tikai dažus pēdējos gadus, līdz tam tā nekad neuzvedās. Kad ģimenē bija vēl otrs suns, tad rūca tikai uz to. Pēc tā nāves paradums ir pārnests uz cilvēkiem. Suns it kā sargā savu galveno saimnieci – tiklīdz telpās kāds cits mājinieks pakustas, atskan rūkšana. Interesanti, ka, arī ienākot manā istabā, kas nav viņa teritorija, suns kļūst dusmīgs, ja, viņaprāt, ne tā uzvedos. Jāpiebilst, ka sunim ir atļauts lēkt dīvānā un gultā (un to viņš arī izmanto). Nepatīkami, ka viņš atnāk uz manu gultu un pēkšņi sāk rūkt. Suns nav vests uz suņu skolu, bet saprot dažas ikdienišķas frāzes – gaidi! ejam ārā, brauksim u. tml. Kā mums tikt galā ar savu rūcēju?
«Esmu vairākkārt novērojusi, ka suņiem vecumā var izmainīties personība, suns var kļūt kašķīgs, viegli aizkaitināms un iedomāties, ka ir ģimenē pats galvenais,» saka Inga Cerbule. «Vispirms es ieteiktu pārliecināties, ka dzīvnieks ir vesels, ka viņam nekas nesāp, ka viņš neizjūt ciešanas. Būtu vēlams aizvest viņu uz tādu veterināro klīniku, kas piedāvā plašas diagnostikas iespējas.»
«Vēstules autorei nevajadzētu suni laist savā istabā un noteikti nedrīkst ļaut kāpt gultā. Ja nu viņš tomēr ielec, jāņem aiz pavadas un jāpiespiež no gultas izlēkt. Dzīvniekam var iekārtot pašam savu mīkstu guļvietu vai nu citā istabā, vai būrītī, sētiņā, koridorā, un uz gulētiešanas laiku atstāt viņu tur,» biebilst zoopsiholoģe.
Ja sunim nekādu veselības problēmu nav un viņš vienkārši ar gadiem kļuvis kašķīgāks, dzīvnieka personību uz labo pusi izmainīt nevarēs, taču situāciju var uzlabot, citādi organizējot sadzīvi.
Mazajam napoleonam ir dota pārāk liela vara. Sunim, kas rūc un izrāda sliktu attieksmi pret mājas cilvēkiem, jāpiešķir mazāk brīvības un privilēģiju, un noteikti nevajag šo suni ņemt gultā, jo tas viņa acīs tikai nostiprina viedokli par paša valdošo ietekmi ģimenē. Kad suņa vajadzības ir apmierinātas, tas ir, kad suns ir paēdis, padzēris, pastaigājies, nokārtojies, ar saimnieci padraudzējies, viņa brīvība ir jāierobežo, nedodot viņam iespēju regulēt mājas dzīves satiksmi.
Kā rīkoties?
- Suni uz dažām stundām var ielikt citā istabā vai pēc iespējas plašā būrītī vai sētiņā turpat tuvumā, kur apgrozās mājas iemītnieki. Rēķinoties ar mājinieku dzīves ritmu, šo brīvības ierobežojumu var plānot uz to laiku, kad mājās ir visdzīvākā kustība, piemēram, vakaros pēc darba. Līdz ar to suņa sliktā oma ģimenei traucēs mazāk. Protams, ja suns visu dienu bijis mājās viens pats, vispirms viņam pienākas pastaiga un saimnieces uzmanība, bet pēc tam suns var doties uz sētiņu.
- Ja nav iespēju suni ielikt citā istabā un nevarat vai negribat pirkt viņam būrīti, dzīvnieku var arī piesiet – turpat virtuvē vai dzīvojamā istabā. Tā suns varēs uzturēties ģimenes tuvumā, bet nevarēs kontrolēt cilvēku pārvietošanos.
Uzmanību! Suni drīkst piesiet tikai tad, ja viņu uzrauga kāds no mājiniekiem. Neiesaku dzīvnieku piesietu atstāt vienu bez uzraudzības, viņš var sapīties saitē un nožņaugties. - Kad suni palaiž ārā no sētiņas (vai cita veida ierobežojošas vides), tūlīt uzliek kaklasiksnu un pavadu. Pārvietojoties pa māju, suns lai velk pavadiņu sev līdzi.
Uzmanību! Ja viņu neviens neuzrauga, pavada ir jānoņem!
Brīdī, kad suns sāk kašķēties ar kādu no mājas cilvēkiem, saimniecei mīlulis jāņem aiz pavadas un jāaizved prom no konflikta situācijas, jādod kāda vienkārša komanda, piemēram, sēdi!, un, kad tā izpildīta, jāpaslavē par paklausīšanu. Konflikta situācijā pavada dod cilvēkam virsroku, jo nav ar pliku roku jāsniedzas pie rūcoša suņa un var viņu viegli aizvest prom no koridora, durvju ailas, lai netraucē mājiniekiem pārvietoties. - Atgādiniet sunim, ka parādi komandē cilvēks. Modernās apmācības metodes rāda, ka suņa attieksmi var uzlabot arī bez soda un konfrontācijas. Visu, ko dzīvnieks vēlas, kontrolē saimnieks – barību, gardumus, uzmanību un paijāšanu, pastaigas, durvju atvēršanu. Iemāciet viņam pāris vienkāršu komandu (piemēram, sēdi!, stāvi!) un, pirms sniedzat jebko labu un vērtīgu (dodat barības bļodiņu, atverat durvis uz pastaigu utt.), lieciet sunim izpildīt komandu.
Mūsu mērķis ir likt sunim saprast, ka dzīve pie cilvēkiem nav tikai galdiņ, klājies!, ka labās lietas ir jānopelna un ka pakļaušanās mājiniekiem ir ikdienišķa lieta. Tas izmainīs suņa attieksmi. Nekas, ka viņš ir pavecs, vienkāršas komandas var iemācīties jebkurā vecumā, ja vien spēj sadzirdēt un ja viņam nesāp locītavas sēžoties un ceļoties.
Pieradis strādāt, lai nopelnītu dzīves labumus, suns arī varētu labprāt paklausīt konflikta situācijā. Ja dzīvnieks prot izpildīt kādu komandu, tas dod sazināšanās iespēju – rūkšana ir nevēlama, tā vietā dari tā: sēdi. Par paklausību pienākas atzinība, uzmanība, paijāšana vai gardums.
