Viņa būs māmiņa! Kā rūpēties par grūsnu kucīti

Būs vai nebūs kucēni? Šis jautājums kucītes saimnieku urda vairākas nedēļas pēc mīlules sapārošanās. Vienā gadījumā atbilde tiek gaidīta ar bažām (ja sapārošanās bijusi neplānota), citā – ar prieku un nepacietību. Ja atbilde izrādās pozitīva, saimniekam jārēķinās, ka pāris mēneši būs pilnībā pakārtoti rūpēm par kucīti un viņas mazuļiem. Kā pareizi aprūpēt grūsnu kucīti, stāsta veterinārārste DAIGA BOKVALDE.
Suņa veselība
Ieva Štāle
20. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Grūsnība kucēm ilgst 60 līdz 65 dienas. Ja kuce ir sapārojusies, pirmajās trīs nedēļās nekādas izmaiņas ne viņas uzvedībā, ne fiziskajā kondīcijā saimnieks neredzēs. Tas tāpēc, ka pirmajās divās nedēļās pēc dzimumakta olšūnas vēl nav ieligzdojušās dzemdē un līdz ar to kuces organismā nekādas jūtamas pārmaiņas nenotiek. Dzemdes gļotādai olšūnas piesaistās tikai trešajā nedēļā – tad kuces organisms sāk pārstrukturēties.

Kā noteikt grūsnību?

Ne iztaustot kucītes vēderu, ne vēl pēc kādām citām metodēm nav iespējams noteikt – ir gaidāms kucītei ģimenes pieaugums vai ne. Vienīgā metode, ar kuras palīdzību veterinārārsts var nekļūdīgi apstiprināt grūsnību, ir ultrasonogrāfija. Vislabāk to veikt 22.dienā (lai gan noteikt grūsnību var jau no 17. dienas). Šis izmeklējums veterinārajās klīnikās maksā vidēji Ls 25. Tiesa, noteikt kucēnu skaitu ar ultrasonogrāfiju veterinārārsti gan neuzņemas. Ultrasonogrāfijā var pateikt vienīgi to – būs daudz vai maz kucēnu. Lai arī daudzi kucīšu saimnieki šo diagnostikas procedūru uzskata par lieku greznību, ir vairāki iemesli, kāpēc tā nepieciešama.

Kāpēc potenciāli grūsnu kuci ieteicams pārbaudīt ultrasonogrāfiski?

  1. Lai varētu plānot savu dzīvi, laiku un izdevumus – saimniekam labāk iztikt bez pārsteigumiem un grūsnības gadījumā sagatavoties tam, ka divarpus mēnešus no kuces dzemdību brīža līdz kucēnu atdošanai viņa dzīve būs pilnībā pakārtota rūpēm par kucīti un kucēniem.
  2. Lai viltus grūsnību nesajauktu ar īsto – dažkārt viltus grūsnības gadījumā kuces organisms spēj nospēlēt absolūti ticamu teātri (ja hormonu vētras ir ļoti intensīvas, kucei var pat piebriest piena dziedzeri, pa tiem plūst piens, viņa uzvedas kā īstena dzemdētāja un pat pieredzējis veterinārārsts notic šiem māņiem, kurus nedēļu pirms it kā gaidāmajām dzemdībām kliedē vienīgi ultrasonogrāfiskie izmeklējumi, kas liecina pretējo – nekādu kucēnu nebūs!).
  3. Lai grūsnību varētu pārtraukt, ja kuce sapārojusies neplānoti un pēcnācēji nav vēlami – ja grūsnības fakts ir apstiprināts, kuci var sterilizēt (labāk to darīt līdz grūsnības otrajam mēnesim, jo vēlāk jau šī operācija līdzinās ķeizargriezienam un ir smaga pašai kucei) vai arī grūsnību pārtraukt ar medikamentozā aborta metodi (to var darīt līdz grūsnības 40. dienai).

Kādas ir grūsnības pazīmes?

Ja kucēni ir plānoti un ultrasonogrāfija dažādu iemeslu dēļ veikta netiek, saimniekam atliek vien vērot kuces uzvedību. Pirmās pazīmes, kas liecina par grūsnību, sāk parādīties no ceturtās piektās nedēļas – pakāpeniski mainoties gan topošās māmiņas uzvedībai, gan ķermeņa formām. Kādas ir grūsnības pazīmes? Ja kucēni ir plānoti un ultrasonogrāfija dažādu iemeslu dēļ veikta netiek, saimniekam atliek vien vērot kuces uzvedību. Pirmās pazīmes, kas liecina par grūsnību, sāk parādīties no ceturtās piektās nedēļas – pakāpeniski mainoties gan topošās māmiņas uzvedībai, gan ķermeņa formām.

Grūsna kuce:

  • kļūst mazkustīga, vairāk saudzē sevi un dažkārt nevēlas iziet pat pastaigā, kas garāka par pārdesmit metriem;
  • kļūst ļoti izvēlīga attieksmē pret barību, grūsnības otrajā pusē izteikti palielinās apetīte;
  • palielinās un piebriest piena dziedzeri, pupu galiņi kļūst sārti un grūsnības beigās dažkārt pa tiem jau sāk izdalīties piens;
  • palielinās vēdera apjoms – it sevišķi, ja gaidāmo kucēnu ir daudz;
  • grūsnības beigu posmā bieži guļ uz sāniem, jo tā viņai ir visērtākā poza;
  • divas nedēļas pirms dzemdībām vērojamas izmaiņas ārējos dzimumorgānos – tie kļūst tūskaini, no tiem var būt arī gļotaini izdalījumi;
  • apmēram nedēļu pirms dzemdībām kuce bieži rakņā zemi, kārpa paklāju vai kādā dārza vai istabas stūrī cenšas iekārtot sev migu.

Ņem vērā! Visas šīs pazīmes var būt arī māņu grūsnības gadījumā.

Tuvojoties grūsnības 60. dienai, kuci jāsāk jau uzmanīt (it īpaši dzīvojot privātmājas teritorijā), lai tā nenolien kādā tālākā stūrī un kucēni nesadzimst cilvēkam nepieejamā vietā. Ir zināms pat gadījums, kad liela auguma kuce no saimnieka paklusām, bet ļoti cītīgi saviem gaidāmajiem bērniem bija izrakusi migu zem nomaļā vietā pagalmā atstātas automašīnas, kas ilgstoši netika lietota. Aizdomas šajā gadījumā saimniekam neradās nekādas, līdz neilgi pirms kuces dzemdībām viņš nejauši ievēroja, ka pamestā mašīna sākusi dīvaini sasvērties. Izpētot tuvāk, atklājās, ka zem mašīnas ir izrakta tik liela miga, ka tajā varētu iekārtoties uz dzīvi pat cilvēks…

Kā barot topošo māmiņu?

Pret grūsnu kuci nav nepieciešams izturēties kā pret vājinieci – viņa pati lieliski zinās, kā sevi pasaudzēt. No saimnieka galvenokārt tiek prasīts nodrošināt kucītei piemērotu un kvalitatīvu barību.

Grūsno kucīti nekādā ziņā nevajadzētu censties barot kā sivēnmāti!

Grūsnības pirmajā pusē izmaiņas kucītes ēdienkartē nav jāievieš. Savukārt otrajā pusē – sākot no grūsnības piektās nedēļas – līdz tam doto pieaugušiem suņiem paredzēto sauso barību vajadzētu nomainīt pret grūsnām kucēm un kucēniem speciāli izstrādāto barību (vēlams, lai tā nebūtu kāda pilnīgi jauna, bet gan iepriekš pārbaudīta ražotāja produkts). Šis ieteikums gan attiecas tikai uz slaidām topošajām māmiņām labā fiziskajā formā, jo, ja kucei līdz tam jau ir bijis liekais svars, ēdot kalorijām bagātīgo kucēnu barību, tas palielināsies vēl vairāk, kas var radīt dažādus sarežģījumus gan dzemdībās, gan pēc tam. Ja kuce tiek barota ar mājās gatavotu pārtiku, grūsnības otrajā pusē būtu ieteicams konsultēties ar veterinārārstu par papildu minerālvielu piedevu un vitamīnu ieviešanu dzīvnieka ēdienkartē.

Uzskats, ka īpaši labi barotai kucei būs prāvāki kucēni, gan neatbilst patiesībai – kucēnu svars tiek noteikts jau gēnu līmenī. Ja arī mazuļiem mammas puncī pietrūks barības rezervju, tās viņi aizņemsies no savas mātes organismā uzkrātajām. Tāpēc grūsno kucīti nekādā ziņā nevajadzētu censties barot kā sivēnmāti.

Uzmanību – spontānais aborts!

Dažādas vīrusu saslimšanas grūsnības laikā var negatīvi ietekmēt kucēnu attīstību un pat izraisīt spontāno abortu. Piemēram, Eiropas suņu audzētavās lielas problēmas sagādā izplatītais herpesvīruss. Tas grūsnām kucēm ir īpaši bīstams, jo šis vīruss nereti izraisa spontānos abortus vai augļu uzsūkšanos.

Parasti spontāno abortu novēro pēc 40. grūsnības dienas. No dzimumorgāniem parādās asiņaini, biezi, putrveida vai recekļveida izdalījumi. Lai pārliecinātos, ka pēc spontānā aborta kucītei nesākas kādi sarežģījumi, dzīvnieku ieteicams parādīt veterinārārstam. Augļu uzsūkšanos gan skaidri redzami konstatēt nevar – ja arī kuce patiešām bijusi grūsna, rezultātā vienkārši nebūs kucēnu.

Kādas ir spontānā aborta pazīmes?

  • kļūst mazkustīga, vairāk saudzē sevi un dažkārt nevēlas iziet pat pastaigā, kas garāka par pārdesmit metriem;
  • kļūst ļoti izvēlīga attieksmē pret barību, grūsnības otrajā pusē izteikti palielinās apetīte;
  • palielinās un piebriest piena dziedzeri, pupu galiņi kļūst sārti un grūsnības beigās dažkārt pa tiem jau sāk izdalīties piens;
  • palielinās vēdera apjoms – it sevišķi, ja gaidāmo kucēnu ir daudz;
  • grūsnības beigu posmā bieži guļ uz sāniem, jo tā viņai ir visērtākā poza;
  • divas nedēļas pirms dzemdībām vērojamas izmaiņas ārējos dzimumorgānos – tie kļūst tūskaini, no tiem var būt arī gļotaini izdalījumi;
  • apmēram nedēļu pirms dzemdībām kuce bieži rakņā zemi, kārpa paklāju vai kādā dārza vai istabas stūrī cenšas iekārtot sev migu.
  • Attārpot kuci nepieciešams jau pirms pārošanas. Taču, ja tas nav izdarīts, atsevišķu ražotāju attārpošanas zāles (ne visas!) drīkst dot arī grūsnības laikā. Rūpīgi izpēti veterinārajās aptiekās nopērkamo prettārpu zāļu anotācijas, taču vislabāk pirms to lietošanas konsultējies ar veterinārārstu.
  • Vēlams konsultēties ar speciālistu arī par atbilstošāko pretblusu līdzekļu izvēli.
  • Vakcinēt kuci drīkst tikai pirmajā grūsnības pusē (ja pārošana ir plānota, labāk dzīvnieku būtu vakcinēt pirms tam).
  • Jebkuru medikamentu lietošana (arī pretsāpju zāles un antibiotikas) ir nopietni jāapsver konsultācijā ar veterinārārstu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs