Vai dzīvnieki sirgst ar jūras slimību?

Kad slavenais polārpētnieks sers Ernests Šekltons devās uz Antarktiku, viņš bez krietniem viskija krājumiem ceļā līdzi ņēma arī vairākus ponijus. Kā pēcāk varēja izlasīt ceļojuma dienasgrāmatās, uz ūdens poniji īsti labi nav jutušies. Bija manāms, ka viņi, gluži kā cilvēki, jūru šķērsošanas laikā izjutuši reiboņus. Nelabums, kas krājies ponijos, gan palicis iekšienē – zirgi nevemj, jo muskulis, kas savieno barības vadu ar kuņģi, ir pārāk šaurs. Viens skaidrs – arī dzīvnieki sirgst ar jūras slimību.
Suņa veselība
Ligita Timma
Uldis Glušaks
21. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Kā izrādās, ar jūras slimību sirgst lielākā daļa dzīvnieku. Jau ilgāku laiku dzīvnieki tiek arī izmantoti, lai pētītu jūras slimību, kā tā ietekmē organismu. Pirmie izmēģinājumi tika veikti jau pirms 110 gadiem – tad zinātnieki lika suņus uz īpaša paaugstinājuma, tas griezās, līdz dzīvnieki sāka vemt. Kopš tā laika noskaidrots, ka no jūras slimības cieš arī kaķi, pērtiķi, putni, aitas un zirgi. Esot gan daži dzīvnieki, kam jūras slimība nekaitē, piemēram, makaki.

Eksperimenti jūras slimības pētīšanai notiek vēl mūsdienās – nu zinātnieku izvēlētais labākais kandidāts esot Saimiri pērtiķis. Rodas jautājums – vai ar jūras slimību sirgst arī tie, kas ikdienu pavada jūras dzelmē? Vai arī tie, uznākot spēcīgākai straumei vai vilnim, turpat ūdenī arī vemj? To zinātnieki vēl pilnībā nav izpētījuši, lai gan ir mēģināts noskaidrot, vai zivs var izjust jūras slimībai līdzīgu nelabumu. Pētnieki zivi ievietoja akvārijā, tad lidmašīnā pacēla augstu gaisā un lika tai krist brīvajā kritienā. Kad lidmašīna nostabilizējās, zivs likās apjukusi un akvārijā peldēja apļiem vien, apļiem vien. Gluži kā cilvēks, zaudējot līdzsvaru pēc ilgas vizināšanās karuselī.

Interesanti, bet neviens īsti nezina, kāpēc arī dzīvniekiem ir jūras slimība. Ir tikai vairākas teorijas. Viena no tām apgalvo, ka ķermenis dezorientējoties reaģē ar vemšanu tāpēc, lai atbrīvotos no neirotoksīniem. Cita teorija apgalvo, ka jūras slimība rāda, ka mums vajadzētu izvairītos no situācijām, kuras nekontrolējam, kuras varētu būt bīstamas. Tomēr patiesību nezina neviens. Zinām tikai to, ka no jūras slimības cieš arī dzīvnieki.

Kā izvairīties no jūrasslimības automašīnā?

Suņiem mēdz kļūt šķebīgi ap dūšu ne tikai kuģojot, bet arī braucot automašīnā. Arī to dēvē par jūrasslimību, jo nelabuma cēlonis saistīts ar vestibulāro aparātu. Lielākā daļa suņu agrāk vai vēlāk pie šūpošanās pierod, un kaite pāriet pati no sevis.

Ieteikumi, kā palīdzēt sunim adaptēties

  1. Ja tev ir kucēns vai arī pieaudzis suns, kurš nav pieradis pie braucieniem, mīlulis ar auto jāiepazīstina pakāpeniski. Sākumā vēlams dažas reizes ar suni vienkārši pasēdēt stāvošā automašīnā. Vēlāk var doties pavisam nelielos izbraucienos, piemēram, apmest kādu loku turpat ap māju. Tik īsā braucienā sliktā dūša vēl nepaspēs uznākt. Nelabumu rada auto šūpošanās, straujāki pagriezieni, tāpēc pirmie braucieni vēlami taisnā virzienā, strauji nebremzējot un negāzējot. Suņa pašsajūta būs labāka, ja mazliet būs pavērts logs – tā, lai dzīvnieks salonā justu svaigā gaisa atvēsinošu pūsmiņu.
  2. Gan pašos pirmajos braucienos, gan vēlāk, kamēr dzīvnieks pie pārvietošanās pierod, noteikti vajadzētu doties tukšā dūšā. Ja suns jau pirmajā braucienā mocīsies ar vemšanu, viņam var izveidoties tik nepatīkamas ar auto saistītas asociācijas, ka nākamreiz paliks nelabi, jau tikai iekāpjot mašīnā. Lai pēc iespējas samazinātu vemšanas iespējamību, no barošanas brīža līdz braucienam jāpaiet divām trim stundām.
  3. Ja sunim braucienos ir slikta dūša, vēlams, ka bez šofera automašīnā atrodas vēl kāds līdzbraucējs, kurš dzīvnieku var mierināt un nepieciešamības gadījumā satīrīt salonu. No stresa dzīvniekam var arī negaidīti iziet vēders. Tāpēc ieteicams aizmugurējo sēdekli vai bagāžnieku – vietu, kur suns atradīsies, – apklāt ar kādu vecu segu, vislabāk, ūdens necaurlaidīgu paklāju. Ceļā noteikti vajadzētu ņemt līdzi papīra dvieļus vai salvetes. Kā liecina saimnieku pieredze, dažiem suņiem labi palīdz, ja ap krūtīm apliek vēsu, slapju lupatu. Noteikti jānodrošinās arī ar ūdeni, lai vajadzības gadījumā suni varētu padzirdīt un nesāktos dzīvnieka atūdeņošanās, kas situāciju padarīs vēl ļaunāku. Suņiem parasti automašīnā sagribas dzert, arī tiem, kas ir pieredzējuši braucēji.
  4. Ar laiku suņu vestibulārais aparāts pierod, un viņi kļūst par ļoti azartiskiem auto līdzbraucējiem, jo lielākā daļa mīluļu braukšanu vienkārši dievina un ir gatavi braukt ilgi un tālu. Gan jāņem vērā, ka arī tad, kad organisms vairs nereaģē uz šūpošanos, garākos pārbraucienos sunim noteikti ik pa laikam (vēlams – ik pēc stundas) vajadzīga neliela pastaiga ar kāju izstaipīšanu, izkustēšanos, dabisku vajadzību nokārtošanu un padzeršanos.

 

Ņem vērā!

  • Jo agrāk suns sākts radināt pie braukšanas automašīnā, jo vieglāk viņš pierod. Kucēniem un jauniem suņiem adaptācijas laiks ir krietni īsāks.
  • Tiem dzīvniekiem, kas nespēj pierast pie braukšanas automašīnā un izjūt sliktu dūšu un ar to saistītās mocības visu mūžu, pirms nepieciešamā pārbrauciena jāsagādā kāds no speciālajiem medikamentiem pret jūrasslimību. Tie nopērkami veterinārajās aptiekās.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs