Suņa acis - veselības spogulis

Siltajos mēnešos dzīvnieku acis ir pakļautas gan vēja, gan putekļu un smilšu nelabvēlīgajai ietekmei, biežāk sastopamas dažādas acu traumas. Kā palīdzēt dzīvniekam un kad nekavējoties meklēt palīdzību pie ārsta, stāsta veterinārārste oftalmoloģe LĪGA KOVAĻČUKA.
Suņi
14. janvāris

Saglabāt

Foto: Steve Baker, flickr.com/littlebiglens

Vasaras mēnešos novērojami divi raksturīgākie dzīvnieku acu slimību un traumu cēloņi.

Pirmais – suņi biežāk tiek ņemti līdzi uz dažādiem pasākumiem, kas notiek brīvā dabā, piemēram, sēņot, peldēt, uz pikniekiem. Tā rezultātā palielinās ne tikai alerģiskas dabas risks: lidojoši putekšņi, smiltis, netīrs ūdens, kas var izraisīt acīs alerģiskus iekaisumus, bet arī traumatisms – suns ieskrien krūmos un saskrāpē acis, actiņā iekrīt gruzis, mazs zāles stiebriņš vai sēkla.

Ja suņa acī iekļuvis neliela izmēra sēkliņas apvalks, saimnieks to nemaz nevar pamanīt, taču dzīvnieka acī tas rada apsārtumu, iekaisumu un diskomfortu. Ja suns peldējies piesārņotā ūdenī, pēc šādas peldes var gadīties bakteriāls acu iekaisums.

Tomēr lielākoties vasarā acu veselības problēmas ir cieši saistītas ar mehāniskām lietām, kas sastopamas dabā.

Biežāk traumatisms ir sastopams tieši tām suņu šķirnēm, kam ir vairāk izvirzītas acis – mopšiem, franču un angļu buldogiem, toiterjeriem, pekiniešiem, arī bokseriem.

Šo suņu acis ir vairāk atvērtas, vairāk izvirzītas uz āru, turklāt viņi ir slinkāki mirkšķinātāji, līdz ar to ir gan lielāks traumu risks, gan biežāk svešķer­meņi iekļūst acīs.

Otrais – ir dažas suņu šķirnes, kuru acu veselība ir cieši saistīta ar ultravioletā starojuma ietekmi. Vai šiem suņiem saasināsies acu problēmas vai ne, tas ir atkarīgs no saulainā laika un ultravioletā starojuma intensitātes. Piemēram, šogad sinoptiķi regulāri brīdināja, ka ir paaugstināts ultravioletais starojums. Likumsakarīgi  – palīdzību meklēja samērā daudzi dzīvnieki, kuru actiņas ir pakļautas slimībām, kas saasinās tieši saules gaismā.

Šāda veida kaites tiek novērotas vācu aitusuņiem un dažādiem šīs šķirnes krustojumiem, retāk – mopšiem, laikām un kollijiem. Bieži vien šo dzīvnieku pirmās problēmas sākas jau agrā pavasarī un ilgst līdz pat rudenim (atvasarai), bet dažkārt sastopamas pat ziemā, kad ir daudz sniega un izteikta saules gaisma. Tomēr visbiežāk mediķu palīdzība tiek meklēta tieši vasarā, kad saules gaismas ir vairāk.

Nopietnas acu veselības problēmas

Dažām suņu šķirnēm piemīt tipiskas ģenētiskas acu slimības. Iegādājoties kādu no šīs šķirnes pārstāvjiem, topošajiem saimniekiem vajadzētu būt informētiem par šo faktu, jo, kā atzīst ārste, dažkārt šo dzīvnieku ārstēšana ir ļoti ilgstoša, dārga, sarežģīta un ne vienmēr veiksmīga. Smagas ģenētiskas slimības, kas ietekmē redzi, rada dzīvniekam diskomfortu un sāpes un ir grūti ārstējamas, sastopamas Ķīnas cekulainajiem suņiem.

Pasaulē tiek minēti arī Džeka Rasela terjeri, tomēr ārste uzsver, ka Latvijā šobrīd ir labs šīs šķirnes ģenētiskais fonds, un tamdēļ šo šķirni pie mums nevajadzētu ierindot riska sarakstā. Retāk ģenētiskas slimības novērojamas spanieliem – angļu spanieliem, amerikāņu kokerspanieliem u. c.

Tipiskas plakstiņu patoloģijas, kas ir veiksmīgāk ārstējamas ķirurģiskā ceļā, novērojamas čaučau šķirnes suņiem, kā arī šarpejiem.

Ārste Līga Kovaļčuka piebilst, ka arī katrs no ģenētisko saslimšanu gadījumiem ir individuāls un atšķiras gan ārstēšanas ilgums, gan veiksmes procents.

Tāpat jāņem vērā, ka ģimenes mīluļiem, sasniedzot cienījamu vecumu, var parādīties dažādas acu slimības, kas ir raksturīgas tieši cienījama vecuma dzīvniekiem.

Profilaksei

Ja saimnieks zina, ka suņa acis bieži reaģē uz dažādiem kairinājumiem dabā, pirms pastaigas vai izbrauciena var lietot mākslīgos asaru pilienus, tāpat kā cilvēkiem. Tie jāiepilina vismaz desmit minūtes, pirms dodaties pastaigā. Tas jādara uzmanīgi, lai pudelītes gals nepieskartos acij un netraumētu to. Ja tomēr pēc pastaigas redzams, ka suņa acis ir izmainījušās, pirms došanās gulēt tās vajadzētu iztīrīt ar vārītu ūdeni vai vieglu melno vai kumelīšu tēju (ar samitrinātu vates tamponiņu).

Jāņem vērā, ka arī veselās dzīvnieka acīs ir nedaudz izdalījumu, it īpaši no rītiem. Normāli izdalījumi ir gelveida un caurspīdīgi, tiem nav nokrāsas. Ja izdalījumi parādās biežāk (arī dienas laikā, ne tikai pēc nakts) un to ir vairāk nekā parasti, būtu ieteicams doties pie veterinārārsta.

Trešais plakstiņš – iekaisumu cēlonis

Samērā bieži suņiem iekaist trešais plakstiņš, ko ārsti sauc par folikulāro konjuktivītu. Šādos gadījumos dzīvniekam novērojama acu asarošana, kā arī var būt nelieli gļotaini izdalījumi no acīm. Iemesls tam visbiežāk ir alerģiskas dabas, kas nozīmē, ka sunim pret kaut ko, kas atrodas apkārt, ir alerģiska reakcija. Iespējams, ka no pludmales smiltīm vai ziedputekšņiem.

Šādos gadījumos dzīvnieka acis ir jātīra – ar kumelīšu vai vāju melno tēju (samitrināt vates piciņu un slaucīt netīrumus no acs ārējā kaktiņa uz iekšējo). Dažkārt trešais plakstiņš iekaist citu iemeslu dēļ – aiz tā var iekļūt svešķermenis, piemēram, kāda sēkla vai skabarga. To ar speciālas aparatūras palīdzību konstatē ārsts.

Kur meklēt palīdzību?

Sākotnēji palīdzība jāmeklē pie veterinārārsta, kurš arī būs tas speciālists, kas izlems, vai ir nepieciešama oftalmologa konsultācija vai ārstēšana iespē­jama ar tiem resursiem, kas pieejami viņa rīcībā. Sistē­ma ir tāda pati kā cilvēku aprūpē  – vispirms ar konkrētām sūdzībām dodas pie ģime­nes ārsta, un, ja nepieciešams, pacients tiek norīkots pie speciālista.

Kā izskatās veselas acis?

Vesela dzīvnieka acīm jābūt dzidrām, spožām, tām nav tikpat kā nekādu izdalījumu, acs ābols ir balts ar pavisam nelielu asinsvadu tīklojumu.  Acis nav ne izspiedušās, ne iekritušas, radzene ir dzidra un caurspīdīga. Tā dēvētā trešā plakstiņa maliņa, dzīvniekam esot nomodā, ir redzama pavisam nedaudz.

Pirmā palīdzība

  • Ja pēc pastaigas pamanāt, ka suņa acis ir apsārtušas un varbūt pat asaro, iztīriet tās ar tīru ūdeni. Ūdenī jāsamērcē vates tampons un ar to jāizslauka acis virzienā no ārējā kaktiņa uz iekšējo. Ja acīs krājas izdalījumi, tie veicina vēl lielāku iekaisumu, tāpēc ir būtiski no tiem atbrīvoties.
  • Situācijās, kad pēc pastaigas vai izbrauciena brīvā dabā dzīvnieka acis ir ļoti apsārtušas un varbūt pat pietūkušas, pirmā palīdzība ir kompreses no tējas maisiņiem  – remdenas tās jāpatur pie acīm trīs līdz piecas minūtes.
  • Tomēr būtiski ir apzināties, ja tuvāko pāris dienu laikā acu stāvoklis neuzlabojas, noteikti jāmeklē palīdzība pie veterinārārsta. Uz savu galvu nevajadzētu lietot nekādus specifiskus medikamentus, it īpaši spēcīgus, jo ir jānoskaidro iekaisuma cēlonis, lai izvēlētos pareizās zāles ārstēšanai. Pretējā gadījumā var gadīties, ka zāles (it īpaši, ja tās ir antibiotikas) dzīvniekam var tikai kaitēt, nevis palīdzēt.

Kad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība:

  • dzīvniekam ir izdalījumi no acīm jau vairākas dienas. Īpaši nelāgi, ja tie ir dzeltenīgā vai zaļganā nokrāsā;
  • redzamas jebkādas izmaiņas acu krāsā, piemēram, acu baltumi ir stipri sārti;
  • redzamas izmaiņas pašā acī – tā ir kļuvusi blāvāka, valgāka, redzami apduļķojumi uz acs u. c.;
  • pamanāt kaut kādas izmaiņas dzīvnieka skatienā (jo tieši saimnieks vislabāk pazīst savu mīluli), tās ir jebkādas izmaiņas, piemēram, acu zīlītes kļuvušas ļoti platas vai  – gluži pretēji – gandrīz neredzami šauras;
  • palīdzība jāmeklē arī gadījumos, kad dzīvnieks svešās, nepazīstamās vietās sāk uzvesties nedroši vai it kā nejauši uzskrien priekšmetiem. 

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs