Mājdzīvnieku hormonālā kastrācija — ētiska, nekaitīga un mūsdienīga metode

Kastrācija
31. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pavasaris un rudens ir laiks, kad dzīvnieki izjūt spēcīgu dzimumtieksmi un ir gatavi mesties prom no mājas mīlas dēkās. Un nereti šādi piedzīvojumi beidzas ar nevēlamiem pēcnācējiem. Taču saimniekus uztrauc ne tikai tas. Šādos aktivitātes periodos saimniekiem galvassāpes rada arī mīluļu uzvedība un paklausība, ar kuru tikt galā nereti ir daudz grūtāk. Kā risināt šo problēmu, stāsta veterinārārste INTA KUZMINSKIENE.

Suns kuci sajūt apmēram 3 līdz 5 kilometru rādiusā. Partneru meklējumos suns nereti pamet mājas, iezīmē teritoriju, neklausa saimniekus un cīņā par sugas turpinājumu bieži vien gūst  dažādas traumas.

Kuces un kaķenes sāk aktīvi meklēties, lai pārotos un radītu pēcnācējus. Kastrēts suns vai runcis šajā laikā būs mierīgāks, bet sterilizētas kuces un kaķenes būs pasargātas no nevēlamas grūsnības. Tātad, pirmais iemesls, kāpēc mājdzīvniekus kastrē vai sterilizē – lai tie neradītu nevēlamus pēcnācējus. 

Kas ir nevēlama uzvedība? 

Aptuveni 76 procenti vīrišķās kārtas suņu izrāda nevēlamu uzvedību, atzīst viņu saimnieki. Jāatzīmē vairākas būtiskas uzvedības izmaiņas, kas saistītas ar hiperseksualitāti. Tā ir bēgšana no mājām, lai pārotos. Tā var būt priekšmetu, mantiņu, spilvenu, cilvēku kāju u. c. priekšmetu aplekšana. Suns ar urīnu iezīmē teritoriju, visbiežāk vietās, kur tas ir nevēlams – mājā vai dzīvoklī. Suns cenšas dominēt pār citiem, un tie var būt gan mājinieki, gan citi suņi un dzīvnieki. Ļoti bieži saimnieki saskaras ar problēmu, ka suns viņus neklausa, ignorē un ir nevaldāms

. Šāda suņa izturēšanās ir saistīta ar testosterona līmeņa izmaiņām attiecīgos periodos, kad suņa seksuālā uzvedība ir izteiktāka.

Arī runču laiks ir liels pārbaudījums gan minčiem, gan viņu saimniekiem. Runči aizklīst no mājām, nepārtraukti ar urīnu iezīmē teritoriju, un dzīvnieki bieži mājās atgriežas saskrāpēti un savainoti.

Ja runcis tiek turēts mājās, viņam nav pārāk lielas iespējas iezīmēt teritoriju, toties ir brīnišķīgas iespējas iezīmēt dzīvokli. Un tad pilnīgi noteikti neviens ciemos pie jums nenāks, jo nekastrēta runča urīnam ir ļoti stipra, specifiska smaka.

Arī kaķenes meklēšanās periodā maina savu uzvedību. Viņas staigā ar paceltu asti un dibenu, ņaud, izrādoties vārtās un meklē jebkuru iespēju aizmukt no mājām, lai pārotos un radītu pēcnācējus.

Kā novērst šādas situācijas? Ir divas iespējas – ķirurģiskā vai hormonālā kastrācija. Rezultāts abām metodēm ir vienāds – tās aptur testosterona iedarbību, kas ietekmē dzīvnieka uzvedību. Taču ir viena svarīga atšķirība – hormonālā kastrācija ir atgriezeniska un ētiska metode, bet pēc ķirurģiskās kastrācijas dzīvnieks paliek neauglīgs visu atlikušo mūžu, turklāt pētījumi pierādījuši, ka 40 procentos gadījumu suņa uzvedība pēc kastrācijas praktiski nemainās.

Ķirurģiskā kastrācija nav nemaz tik nekaitīga un ir saistīta ar daudziem riskiem attiecībā uz dzīvnieka veselību. Piemēram, anestēzijas risks, jo ķirurģisko kastrāciju veic pilnā narkozē. Ilgtermiņā dzīvniekam var attīstīties urīna nesaturēšana, lielāks risks iegūt hipotireoīdismu.

Kas ir hormonālā kastrācija?

Šobrīd viena no humānākajām un saudzīgākajām kastrācijas metodēm pasaulē ir hormonālā kastrācija jeb implantu ievietošana dzīvnieka ķermenī. Implanta darbības ilgums atkarīgs no dzīvnieka svara. Maza auguma suņiem (līdz 10 kg) un kaķiem tas var darboties līdz pat diviem gadiem, lielākiem dzīvniekiem – pusgadu un vairāk.

Hormonālā kastrācija dzīvniekiem ir absolūti nekaitīga.

Implantu ievietošana ir daudz drošāka nekā ķirurģiskā kastrācija. Veterinārajā medicīnā šis kastrācijas veids tiek saukts arī par medicīnisko vai pārejošo kastrāciju. Manipulācijas laikā veterinārārsts suņa skausta rajonā ar speciālu adatu zem ādas ievada rīsa grauda lieluma implantu. Process ilgst dažas sekundes un ir līdzīgs mikročipa ievadei.

Implants ir bioloģiski saderīgs un darbības laikā pamazām noārdās. Procedūru parasti veic  bez anestēzijas, līdzīgi kā ievadot  mikročipu vai veicot  parastu vakcināciju. Par implanta iedarbību liecina sēklinieku samazināšanās, kas raksturīga visā implanta darbības laikā. Kamēr sēklinieki ir samazinājušies (neaktīvi), metode darbojas un dzīvnieks ir neauglīgs.

Kad implants ir noārdījies, tā efektivitāte zūd un dzīvnieks  atkal atgūst normālu testosterona līmeni un auglību.

Pēc implanta ievadīšanas daži suņi maina savu uzvedību uzreiz, taču visbiežāk pēc 4–8 nedēļām. Izmaiņas ne vienmēr būs tādas, kādas saimnieks gaidījis. Suņa  uzvedība ir saistīta ar daudziem aspektiem – audzināšanu, instinktiem, raksturu, šķirni un, protams, jau pieminēto testosterona līmeni.  

Hormonālā kastrācija novērsīs nevēlamu uzvedību tikai tajos gadījumos, kad iemesls ir testosterona līmenis dzīvnieka asinīs. Ja suņa uzvedība nemainīsies, kā bija cerēts, tātad iemesls nebūs testosterons, bet kāda cita problēma, iespējams – suņa audzināšana. Ķirurģiskā kastrācija dod to pašu efektu, tikai ir neatgriezeniska un šādos gadījumos nav nepieciešama. Iespējams, dzīvnieka saimniekam jākonsultējas ar profesionālu kinologu. Hormonālā implanta ievietošanas mērķis ir vispirms pārbaudīt, vai ķirurģiskā kastrācija ir nepieciešama.

Hormonālie implanti ir pieejami divos izmēros: ar  6 mēnešu un 12 mēnešu iedarbības ilgumu, taču implantu izmantošana ir pierādījusi, ka dažādu izmēru suņiem to darbības ilgums ir atšķirīgs.

Vai implantu var ievadīt arī kaķiem?

Hormonālie implanti Latvijā reģistrēti lietošanai suņiem un seskiem, taču daudzi pētījumi apstiprinājuši, ka implantus var tikpat veiksmīgi lietot arī kaķiem, un kaķu īpašnieki ar šo metodi ir ļoti apmierināti.

Ievietotais implants nomāc dzimumfunkcijas gan sievišķās, gan vīrišķās kārtas kaķiem. Ir pierādīts, ka mazais implants kaķiem darbojas līdz 20 mēnešiem. Implanta iedarbība, tieši tāpat kā suņiem, arī kaķiem ir atgriezeniska metode, par ko liecina auglības atjaunošanās aptuveni divu gadu laikā pēc implanta izņemšanas vai pēc tā darbības beigām. Tomēr implanta iedarbība kaķiem ir ļoti individuāla attiecībā uz reproduktīvās sistēmas darbības samazināšanās ilgumu un efektivitāti.

  • Kur šis pakalpojums pieejams?

Latvijā implantus dzīvniekiem ievieto daudzās klīnikās. Tā nav inovatīva metode – tā tiek izmantota jau vairāk nekā 10 gadus un ir plaši pazīstama visā pasaulē. Jāatzīst gan, ka metode nav lēta. Jārēķinās, ka viena ievadīta mazā implanta cena ir aptuveni 100 eiro. Tomēr arī ķirurģiskā kastrācija nav lēta, un šīs metodes izmaksas atkarīgas no dzīvnieka ķermeņa svara – vidēji 70–200 eiro.

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs