Suņu smaidīgais princis — frizē bišons

Suņu šķirnes
Laura Blumberga
28. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Apkārtējo reakcija, ieraugot frizē bišonu, parasti ir neviltota sajūsma, kas robežojas ar vēlmi sabužināt suņa kažociņu, ka atgādina baltu, gaisīgu cukurvati. Atšķirībā no dažām citām dekoratīvajām šķirnēm, bišoni ir apveltīti ar patiešām lielisku temperamentu, spēcīgu veselību un ildzīvotāja mūžu. Par šo brīnišķīgo šķirni stāsta frizē bišonu FCI audzētavas Whitemantra (LKF) īpašniece INGRĪDA GIERKENA un triju bišonu īpašniece ALEKSANDRA ABDULGAZIJEVA.

Frizē bišons (franču valodā Bichon à poil frise) tulkojumā no franču valodas nozīmē «sprogainais bišons». Tāpat šī šķirne zināma arī kā Tenerifes bolonka (Bichon Tenerife). Šķirnes saknes meklējamas diezgan tālā pagātnē, un par tās izplatību jāpateicas jūrniekiem, kuri 14. gadsimtā šos dzīvniekus izmantoja bartera darījumos – iemainot burvīgos sunīšus pret citām lietām. Tādā veidā suņi ceļoja pa jūras ceļu no vienas zemes uz citu. Šiem suņiem tolaik bija milzīga vērtība – tos iekāroja katra bagātā ģimene, jo dzīvnieki bija apveltīti ar ļoti skaistu ārieni un brīnišķīgu raksturu.

Tie bija dzīvespriecīgi, rotaļīgi un lieliski izskatījās, guļot uz zīda spilveniem.

Bišoni savu popularitāti piedzīvoja 14. gadsimtā, kad nokļuva Francijā. Bet Francijas karalis Henrijs III šo šķirni padarīja par kulta rotaļlietu visā valstī – katrai sevi cienošai galma un augstākās sabiedrības dāmai bija viens vai vairāki bišoni. Pats Henrijs III no saviem suņiem nešķīrās gandrīz nekad, pat kārtojot valstiski svarīgas tikšanās, neatņemama kompānija bija karaļa suņi.

Šajā laikā par trendu franču dāmu vidū kļuva kaklā pakārts ar ziediem un zīdu rotāts groziņš, kurā sēdēja bišons.

Pēc Pirmā pasaules kara šķirne gandrīz izmira. Pagājušā gadsimta 20. gados to sāka atjaunot entuziasti Beļģijā, kur dažus gadus vēlāk arī tika reģistrēts pirmais šķirnes pārstāvis. Pēc beļģiem šķirnes atjaunošanai un attīstībai pievērsās arī franči. Tāpēc frizē bišonus pieņemts uzskatīts par beļģu-franču šķirni, lai gan vēstures liecības rāda, ka faktiskā šo suņu izcelsmes vieta savulaik bijusi Tenerife.

Visbeidzot 1933. gadā FCI pieņēma un apstiprināja šķirnes standartu. Savukārt Amerikā bišoni nokļuva tikai pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd frizē bišoni ļoti lielu popularitāti ir ieguvuši Anglijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Krievijā, Francijā un ASV.

Suns, kas vienmēr smaida!

«Bišoni ir bezgala sabiedriski suņi, viņi mīl visu un visus. Vienmēr vēlas ar visiem iepazīties un būt kompānijā. Lai arī maziņi, viņiem ir lielu suņu sirds un spēcīga personība,» norāda Ingrīda. Viņa ir pārliecināta – cilvēkam, kuram mājās ir šāds suns, nekad nevar būt slikts garastāvoklis.

«Bišoni vienmēr ir priecīgi, vienmēr smaida un uzlabo garastāvokli,» teic audzētāja. Triju bišonu īpašniece Aleksandra piebilst, ka suņi ir arī ļoti dzīvespriecīgi un rotaļīgi, turklāt tādi paliek visa mūža garumā. Ingrīda ievērojusi, ka frizē bišonus par saviem mīluļiem bieži izvēlas vīrieši. «Mans vīrs, piemēram, vienkārši ģībst savu bišonu dēļ,» viņa saka.

Piemēroti visiem

Bišonu audzētāja uzsver, ka šī šķirne, viņasprāt, ir piemērota absolūti visiem – gan cilvēkiem gados, gan ģimenēm ar maziem bērniem, gan jauniešiem. «Šim sunim ir daudz priekšrocību, turklāt tas ir ļoti vispusīgs, tādēļ der ikvienai vecuma un interešu grupai.

Veciem cilvēkiem piemērots, jo ir rotaļīgs, neliela izmēra, ārkārtīgi viegli apmācāms, nepretendē uz obligātām un garām pastaigām katru dienu.

Bišons var laiku pavadīt arī mājās, tas neradīs nekādas problēmas, ja vien būs apmācīts nokārtot savas dabiskās vajadzības. Tajā pašā laikā, nokļuvis ārā, bišons skries un lēks ar milzīgu prieku. Tāpat lieliski piemērots ģimenēm ar bērniem – šie suņi fantastiski izjūt robežas un prot ar mazajiem rotaļāties. Protams, tas nenozīmē, ka dzīvnieku un bērnus var atstāt bez uzraudzības, tāpat vecākiem ir jāmāca, ka nedrīkst suni spiest, krist vai lēkt tam virsū, jārēķinās tomēr, ka sunītis ir salīdzinoši neliels,» skaidro Ingrīda.

Aleksandra piebilst, ka bišoni ļoti piemēroti arī cilvēkiem, kam ir mazs dzīvoklis un kas nevar atļauties turēt liela izmēra dzīvnieku. Tāpat bišoni ir kā radīti tiem, kuri mīl aktīvu dzīvesveidu. «Bišoni ir ļoti enerģiski un rotaļīgi, varētu teikt – nenogurdināmi. Un vienlaikus nesūdzēsies, pavadot laisku dienu mājās uz dīvāna, ja kaut kādu iemeslu dēļ netiks izskrieties. Daudzviet pasaulē bišoni ar lieliskiem rezultātiem startē adžiliti sacensībās, jo viņi ir mazi, ārkārtīgi veikli, ātri, turklāt ļoti viegli apmācāmi. Viņi tiešām ir ļoti gudri un apķērīgi,» teic audzētāja.

Lai arī šie suņi sava mazā izmēra dēļ nevar būt sargsuņi, tie ir modri un vienmēr ziņos, ja teritorijā vai tās tuvumā notiek kaut kas aizdomīgs.

Bišoni ir ļoti drosmīgi un bezbailīgi. Reizē arī ļoti pozitīvi noskaņoti pret svešiem cilvēkiem. «Ar šiem suņiem dzīvot zem viena jumta ir ļoti komfortabli – viņi nav traucējoši, bišoni lieliski pielāgojas saimnieka noskaņojumam. Vienīgais mīnuss, ja to par tādu var uzskatīt, – šie suņi slikti panes vientulību. Mīnuss ne tāpēc, ka vienatnē tie kļūtu destruktīvi un sāktu postīt māju, bet vienkārši viņi ļoti, ļoti skumst. Tāpēc, ja jūs nopietni apsverat frizē bišona iegādi, noteikti jāpadomā, kurš sunim kavēs laiku, kamēr jūs nebūsiet mājās, – vai tas būs kaķis vai otrs suns,» norāda Ingrīda, piebilstot, ka atšķirībā no daudzām citām šķirnēm pieauguši bišoni negrauž mājas lietas un neposta apkārtni.

Bišoni lieliski var pavadīt mājās arī visu dienu, bet tikai ar nosacījumu, ka nav vieni paši.

Kopšana

Frizē bišons ir sniegbalts suns, kam apmatojums aug visu mūžu, taču atšķirībā no citiem suņiem viņš nemet spalvu. Bišona aprūpe pēc būtības nav sarežģīta, taču tā prasa regularitāti. Bišoni ir laikus jāmazgā (vidēji reizi 7–10 dienās), regulāri jāķemmē suņa pūkainais kažociņš un jāved pie friziera vai arī apmatojums jāgriež pašiem.

Friziera apmeklējums jāplāno vidēji vienu reizi pusotrā mēnesī.

Izstāžu suņiem apmatojuma kopšana, saprotams, prasa lielākas rūpes, visticamāk, būs jāapmeklē speciāls frizieris, kas suni sagatavos izstādēm. Rūpes par ausīm, nagiem, zobiem – tieši tāpat kā jebkuram citam sunim. «Bišoni ir antialerģiski – der cilvēkiem, kam ir alerģija pret suņa apmatojumu,» stāsta Ingrīda. Bišons nav no tiem suņiem, kam ziemā ir jāvelk apģērbs. Tieši otrādi – šie suņi dievina sniegu! Vienīgā problēma, sniegs salīp cirtainajā kažokā, un var gadīties, ka pēc izskriešanās pa sniega kupenām jums mājās būs nelaimīga sniega bumba.

Veselība

Frisē bišoni ir ilgdzīvotāji – 12–15 gadu vecums šim sunim nav nekas. Sastopami arī indivīdi, kas dzīvo 18 gadu. Audzētāja uzsver, ka šī ir ļoti veselīga šķirne, tomēr, iegādājoties kucēnu, uzmanība jāpievērš, no kurienes suns tiek ņemts un vai vecākiem ir veiktas visas nepieciešamās veselības pārbaudes.

Dažkārt, tāpat kā citām mazo suņu šķirnēm, arī bišoni cieš no patellas luksācijas, ko mēdz saukt arī par ceļa kauliņa izmežģījumu. Jāuzsver, ka šī slimība ir ļoti izplatīta tieši mazo suņu vidū. Slimība var būt iedzimta, bet var parādīties arī pēc traumas.

Audzināšana un dresūra

Bišoni ir paklausīgi, intelektuāli un viegli apmācāmi. «Strikta noteikuma, ka šiem suņiem nepieciešama apmācība, nav. Protams, pašiem saimniekiem būs vieglāk, ja suns zinās robežas mājās, kā arī būs apguvis pamatkomandas, kas noderēs ne tikai mājās, bet arī pastaigās. Pozitīvi ir tas, ka bišoni ir patiešām ļoti viegli apmācāmi un visu apgūst ar lielu prieku un entuziasmu,» stāsta Ingrīda.

Aleksandra norāda, ka bieži vien bišoni piedalās arī paklausības sacensībās un kārto eksāmenus ar tikpat lieliem panākumiem kā dienesta suņu šķirnes.

Kucēna iegāde

Latvijā frizē bišoni ir salīdzinoši jauna šķirne, pirmais bišons tika ievests tikai pirms dažiem gadiem. Ingrīda Gerkiena uzsver – ja cilvēks savā īpašumā vēlas iegūt īstu šķirnes pārstāvi, jābūt ļoti uzmanīgam, kur kucēns tiek iegādāts un vai viņam ir nepieciešamie dokumenti, kas apliecina dzīvnieka piederību šķirnei un vecumam atbilstošu vakcināciju (kucēna ciltsraksti un veterinārā pase). Zināms, ka Latvijā ik pa laikam tiek pārdoti kucēni par ļoti zemu cenu, kuriem patiesībā ar īstu šķirnes pārstāvi ir mazs sakars.

Šķirnes plusi

  • Sabiedrisks, dzīvespriecīgs, pozitīvs, rotaļīgs.
  • Viegli apmācāms.
  • Kārtīgs – negrauž un nedemolē.
  • Var dzīvot nelielās telpās un neprasa regulāru fizisko slodzi.
  • Lieliski sadzīvo ar citiem dzīvniekiem.
  • Ļoti piemērots gan veciem cilvēkiem, gan ģimenēm ar maziem bērniem.
  • Laba veselība.
  • Ilgdzīvotājs (vidējais mūža ilgums 15 gadu).

Šķirnes mīnusi

  • Slikti panes vientulību – ļoti skumst, ja jāpaliek vienam.
  • Sprogainais kažoks prasa regulāru kopšanu (mazgāšana, ķemmēšana, frizēšana).
  • Patīk pastaigas ziemā, taču kažokā salīp sniegs.
  • Latvijā reta šķirne, ja vēlēsieties kucēnu, iespējams, būs jāgaida rindā pie labiem audzētājiem.

Cik maksā kucēns?

Latvijā labu kucēnu var iegādāties par aptuveni 1000 eiro. Ārzemēs jārēķinās ar summu no 1500 līdz 2000 eiro.

EKSTERJERS

Augums skaustā: 23–30 cm

Svars: 4,5–10 kg

Aste: nedaudz zemāka par muguras līniju, tiek nesta gredzenā virs muguras, nepieskaroties tai.

Gurni: plati, labi muskuļoti.

Krusti: viegli noapaļoti.

Pakaļkājas: paralēlas, labi muskuļotas, pēdu spilventiņi ogļu melnā krāsā.

Priekškājas: raugoties no priekšpuses – kājas taisnas, labi plecu leņķi, elkoņu daļa cieši piekļauta krūtīm. Pēdu spilventiņi – ogļu melni.

Krūškurvis: dziļš, labi attīstīts.

Ausis: nokarenas, novietotas uz priekšpusi, noaugušas ar garu, sprogainu apmatojumu un tāpēc it kā nav redzamas.

Deguns: melns, spīdīgs.

Lūpas: melnas.

Acis: melnas, ar melnu kontūru, ieapaļas, bet ne mandeļveida.

Galva: drīzāk plakana, kaut izskatās apaļa.

Kakls: garš, vienmēr cēli pacelts.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs