Pūkainais dūnu mākonis – bobteils

Suņu šķirnes
Ieva Štāle
4. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Šis suns ir kā radīts, lai strādātu cilvēkam. Ar viņu ir viegli saprasties, jo cilvēku viņš izprot bez liekiem vārdiem un skaļām pavēlēm. Skaistais dūnu mākonis, kas izstaro labestību un pretimnākšanu, – tā Vecanglijas aitu suni jeb bobteilu raksturo britu ganu suņu pazinēji.

Vecanglijas aitu suns jeb bobteils ir viens no vecākajiem britu ganu suņiem. Pirmie apraksti par šiem britu suņiem parādījušies 1810. gadā, taču Anglijas ciltsgrāmatās šķirne pirmoreiz minēta 1875. gadā. Bobteils ir šķirnes neoficiālais nosaukums, kaut gan pasaulē šo suni vislabāk pazīst pēc tā.

Precīzu ziņu par šķirnes izcelsmi gan nav. Pastāv versija, ka bobteilam it kā piejauktas Francijas aitu suņa – briāra asinis. Vēl ir pieņēmums, ka Vecanglijas aitu sunī rit kāda liela Krievijas aitu suņa asinis. Katrā ziņā šī šķirne ir vismaz 200 gadu veca.

Savulaik Anglijā šie suņi ganījuši aitas un liellopus, viņu galvenais uzdevums bijis pārdzīt un aizsargāt ganāmpulkus. Bobteili bijuši izcili gani ar teicamām darbspējām, enerģiski, apķērīgi un nenogurdināmi. Par darba suņiem tolaik nav bijis jāmaksā nodoklis, un kā apliecinājums šai privilēģijai bijusi kupēta aste (kupēšana – astes griešana kucēna pirmajās dzīvības dienās). Tā arī šos bezastainos ganus iesaukuši par bobteiliem (no angļu val. bobtail – «apcirpta aste»).

Speciālajā literatūrā atrodamas ziņas, ka bobteili ir vieni no tām retajām šķirnēm, kurām kucēni mēdzot piedzimt bez astes, taču, kā pārliecinājušies pieredzējuši bobteilu audzētāji pasaulē, tādi gadījumi esot reti. Mūsdienās ir valstis, kur likums aizliedz suņiem kupēt asti, taču citur pasaulē, kur astu griešana atļauta, šķirnes audzētāji patriotiski turpina ievērot vēstures tradīcijas.

 «Vai tu mani redzi?» šādi bobteilu reizēm uz ielas mēdz uzrunāt garāmgājēji, gan sajūsminoties par pūkaino kažociņu, gan brīnoties, kā aiz kuplā apmatojama suns savā priekšā spēj redzēt ceļu.

Kucēns, aušojoties, varbūt var ieskriet kādā kokā, bet pieaudzis bobteils ar pieri sienā neskrien.

Dažkārt saimnieki saviem bobteiliem gan mēdz spalvu uz pieres sasiet ar lenti, lai varētu ieskatīties mīlulim acīs.

Jāiegulda milzīgs darbs

Otrs jautājums par bobteilu visai līdzjūtīgi tiek adresēts saimniekam: «Kā tiekat galā ar suņa spalvu?» Mārtiņš Tīrums parasti atbild, ka šis suns nav piemērots sliņķiem, jo jāiegulda ne mazums darba, lai bobteils izskatītos fantastiski.

«Pirms pieņēmām lēmumu izvēlēties tieši šīs šķirnes pārstāvi, konsultējāmies ar Latvijas Kinoloģiskās federācijas Britu un Austrālijas ganu suņu kluba vadītāju. Tikām informēti par iespējamām grūtībām, turot bobteilu. Mums teica, ka šis suns ir saimnieka disciplinētības un čakluma rādītājs. Taču tagad jāatzīst – nav nemaz tik grūti,» apgalvo bobteilu īpašnieks Mārtiņš Tīrums, kurš savu mīluli Junonu, mājās sauktu par Unu, atvedis šurp no Krievijas.

Bobteila kopšana nenozīmē garas skaistumkopšanas kūres frizētavā. Katru dienu suns jāizķemmē ar suku, bet reizi nedēļā – ar speciālu ķemmi. Savukārt ekselentā bārdiņa jāizslauka pēc katras ēdienreizes un padzeršanās.

Saimniekiem, kas savus bobteilus neved uz izstādēm, šķirnes pazinēji iesaka spalvas ķemmēšanai atvēlēt trīs stundas nedēļā, bet potenciālajiem izstāžu dalībniekiem – 6–8 stundas nedēļā.

Mārtiņš gan atzīst, ka tik daudz uzmanības savas mīlules kažokam nevelta. Una tiek rūpīgi izķemmēta vienreiz nedēļā, un tas prasa aptuveni stundu. Viņai ļoti patīk šī procedūra.

Spalvu nemet

Bobteila kažoka kvalitāte atkarīga no vairākiem faktoriem, galvenokārt – no sadzīves apstākļiem. Ja suns savu dzīvi pavada privātmājas teritorijā, kur dabū izvārtīties, izskraidīties un izložņāt starp krūmiem pēc sirds patikas, viņa kažoks būs jākopj biežāk un rūpīgāk, jo garajā spalvā ar biezo pavilnu aizķeras katrs gruzītis, katrs mazākais zariņš. Īpaši uzmanība jāpievērš spalvai padusēs, aiz ausīm un uz kājām, kur tā ātri draud savelties neizķemmējamos kunkuļos.

«Protams, ja spalva nav ķemmēta ilgāk par nedēļu, jau nākamajā tā saveļas, un suns sāk izskatīties nožēlojami,» teic Mārtiņš, kuram reiz nācies noraudzīties uz šādu pinkulāci. Acīmredzot tā saimniekam bija zudusi pacietība.

Šādos gadījumos atliek suņa kažoku nocirpt, bet spalva ataug tikai pusotra gada laikā. Taču kas gan ir bobteils bez krāšņā apmatojuma!?

Taisnības labad gan jāatzīst, ka pirms pieciem mēnešiem arī Una nocirpta – kucēnu auklēšanas laikā viņas kažociņu bijis daudz grūtāk kopt, un kucēni to savēluši tā, ka nācies ņemt talkā šķēres… Mazgāta Una gan reti – vien pāris reižu gadā. Biežāk nav vajadzības, jo bobteila kažoks nekļūst netīrs, skaidro Mārtiņš.

Ikdienā gan Unai, gan visiem trim viņas pēcnācējiem netiek liegta pat tāda greznība kā gulšņāšana uz dīvāna. «Spalvās neslīkstam, jo bobteils spalvu faktiski nemet,» apgalvo Mārtiņš.

Izteikti ģimenisks suns

Lielo ņemšanos ar bobteila spalvu atsver suņa lieliskais raksturs. Ar viņu var ne tikai lieliski saprasties – bobteils ir arī lielisks kompanjons: dzīvespriecīgs, apķērīgs un labi pakļaujas apmācībai. Tiesa, uz suņu skolu Mārtiņš Unu nav vedis.

«Elementāras paklausības komandas un izstādēm nepieciešamo iemācījām pašu spēkiem, un ar uzvedību problēmas nekad nav bijušas,» viņš atzīst. Ar Unu sadzīvē esot viegli, jo viņa ļoti labi saprot, ko saimnieki saka. «Palūdzam nokāpt no paklāja vai nestāvēt priekšā televizoram, un viņa paklausa – pieceļas un aiziet. Ļoti saprotošs un mīļš suns,» uzsver Mārtiņš.

Līdzsvarotais un labdabīgais bobteils labi sadzīvo ar saviem sugasbrāļiem un citiem dzīvniekiem.

Agresijas un nelīdzsvarotības pazīmes šīs šķirnes pārstāvim tiek uzskatītas par lielu trūkumu. Jāņem vērā, ka bobteils nav izteikts sargsuns, taču ģimeni sargāt prot, ir uzticams cilvēkam un mīl bērnus. «Pirms izvēlējos šo šķirni, vēroju, kā Una izturas pret Mārtiņa atvasēm, jo man vajadzēja tādu suni, kurš labi saprotas ar bērniem un kura klātbūtnē viņi var justies droši,» atzīst Evija. Bobteilam raksturīgi aizstāvēt mazākos – gan cilvēkbērnus, gan augumā mazākus sugasbrāļus.

Bobteils ir ģimenisks suns, viņam patīk, kad visa ģimene ir kopā. Šīs īpašības dēļ Una ieguvusi mīļu iesauku – savācējsuns. «Viņa ļoti nervozē, ja vakaros kāds no vēl sēž lejā pie televizora, bet cits jau augšstāvā aizgājis gulēt. Tad viņa nemierīgi staigā augšā, lejā, it kā saukdama: nāc taču, visai ģimenei jāturas kopā! Arī pastaigas laikā Una vienmēr mūs uzmana. Ja kāds pazūd no viņas redzesloka, sāk uztraukti ošņāt, meklē pazudušo un cenšas visus sadzīt bariņā – nu, īsts savācējsuns!»

Necieš vientulību

Lai arī Una ir īstena mieramika, to nevar apgalvot par viņas enerģiskajiem, temperamentīgajiem pēcnācējiem. «Kamēr Unai nebija bērnu, domājām, ka šīs šķirnes pārstāvji visi ir kā Una. Bet viņas bērnu saimnieki, lasot tādu raksturojumu, droši vien skaļi smietos,» smaida Mārtiņš.

Kā jau visi britu ganu suņi, bobteils izceļas ar nenogurdināmu enerģiju un teicamām darbspējām.

Tāpēc šīs šķirnes pārstāvis nav piemērots cilvēkam, kam nepatīk kustīgi četrkājainie – bobteils skrien, lec un vienmēr ir priecīgs. Šis suns nederēs arī tiem, kas dienas lielāko laiku ir aizņemti darbā un savam mīlulim nevar veltīt vismaz pāris stundu dienā.

Bobteilu var turēt dzīvoklī, taču šīs šķirnes pārstāvim pastaigas jānodrošina ik dienu. Taču ideāli apstākļi šim sunim ir privātmāja ar pietiekami plašu teritoriju, kur var izskrieties. Tomēr arī tad nepieciešamas regulāras pastaigas, vislabāk – divreiz dienā. Una gan vairāk uzturas mājā, nevis piemājas teritorijā, taču tā ir suņa izvēle, jo Unai nepatīk vienai pašai atrasties ārā. Viņai pat uzdāvināts mazītiņš bezšķirnes sunītis, pār kuru viņa uzņēmusies šefību.

Kopšana

  • Kārtīgam bobteila saimniekam ir koferis ar mīlulim paredzētiem skaistumkopšanas piederumiem: smalka ķemme, ar kuru izpiņķerēt vismazāko vilnas mezgliņu, suka ar bobteila spalvas struktūrai piemērotiem sariņiem, ķemme jau savēlušos kunkuļu atšķetināšanai, ķemme ķepiņu formas izveidošanai un vairākas citas. Diemžēl Latvijā reti nopērkamas bobteilam piemērotas kvalitatīvas ķemmes.
  • Pirms izstādes gatavošanās ir nopietna – vispirms suni mazgā ar speciālu balinošu šampūnu, pēc tam žāvē ar fēnu (dabiskā veidā biežais kažoks žūst turpat 12 stundu). Tad suni ķemmē, izmantojot kondicionieri (to šķīdina ar ūdeni un ķemmēšanas laikā izsmidzina uz spalvas ar pulverizatoru). Šāda procedūra jāveic nedēļu pirms izstādes, jo uzreiz pēc mazgāšanas spalva kļūst ļoti pūkaina un tad to vairs nevar ieveidot atbilstoši noteiktajiem standartiem. Pēc struktūras spalvai jābūt stingrai un raupjai, lai ķemmējot var panākt vēlamo efektu.
  • Bobteilus ar pilnīgi taisnu spalvu sagatavot izstādei ir grūtāk nekā tos, kam spalva viegli viļņota.

Barošana

  • Bobteils nav īpaši ēdelīgs, šiem suņiem nav raksturīga nosliece uz aptaukošanos.
  • Šķirnes pazinēji iesaka viņus barot ar profesionālo sauso barību. Arī Tīrumu ģimenē Una tiek barota tikai ar sauso barību. Taču kārumi netiek liegti – kad saimniece cep pankūkas, divas pannas vienmēr tiek Unai.
  • Zem milzīgā spalvu mākoņa bobteilam jābūt viegli sataustāmām ribām.

Fiziskā slodze

  • Bobteils ir darba suns, tāpēc tam nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes.
  • Enerģiskajam bobteilam vēlams aktīvi kustēties vismaz divas stundas dienā.

ŠĶIRNES PRIEKŠROCĪBAS

  • Nevainojams kompanjons: labestīgs, dzīvespriecīgs, uzticams cilvēkam un mīl bērnus.
  • Lai arī nav izteikts sargsuns, tam piemīt teritorijas un savas ģimenes sargāšanai nepieciešamās īpašības.
  • Apķērīgs, viegli apmācāms.
  • Var turēt gan dzīvoklī, gan privātmājas teritorijā.
  • Veselīgs ilgdzīvotājs – suņa vidējais dzīves ilgums ir 11 gadu. Ar nopietnām veselības problēmām bobteilu audzētāji Latvijā nav saskārušies.

ŠĶIRNES TRŪKUMI

  • Nepieciešama ļoti rūpīga un regulāra spalvas kopšana, kas prasa daudz laika.
  • Necieš vientulību.
  • Ik dienu sunim jāvelta vismaz divas stundas fiziskām aktivitātēm.

EKSTERJERS

ACIS: tumši brūnas (pieļaujama viena zila, otra brūna acs krāsa)

AUSIS: vidēja izmēra, nokarenas, cieši pieguļ pie galvas

DEGUNS: garš, plats; deguna gals – liels, plats, melns, labi pigmentēts

GALVA: liela, masīva, ar izteiktu pāreju no pieres daļas uz purnu

AUGSTUMS SKAUSTĀ: kucēm no 56 cm, suņiem no 61 cm (augstuma robeža netiek noteikta)

ĶERMENIS: muskuļots, spēcīgi un harmoniski veidots

ASTE: vēsturiski tiek griezta. Ja bobteilam aste atstāta, tai jābūt nolaistai – nedz stājā, nedz kustībās tā nedrīkst būt pamanāma vai, kas ir vēl sliktāk, griezties gredzenā uz muguras

KĀJAS: mazas, apaļas pēdas; priekškājas – spēcīgas, taisnas; pakaļkājas – spēcīgas, muskuļotas

APMATOJUMS: gara, bieza, samērā raupja spalva; bieza, ūdensnecaurlaidīga pavilna. Viena tipa bobteiliem spalva ir taisna, otra tipa suņiem – nedaudz viļņota, taču nedrīkst būt sprogaina

APMATOJUMA KRĀSA: balta galva un ķepas, uz pārējā ķermeņa – jebkura toņa pelēks un zilganpelēks (nav pieļaujams brūns ēnojums). Uz galvas un ķepām var būt pelēki plankumi, tāpat – uz ķermeņa drīkst būt nelieli balti plankumi

 

POTENCIĀLO BOBTEILA SAIMNIEKU ZINĀŠANAI

  • Kucēni dzimst melnbaltā krāsā, taču ar laiku tumšā krāsa sāk it kā izbalēt, iegūstot pelēku toni.
  • Laika gaitā, kucēnam augot, ap acīm sāk iezīmēties tumša, labi pigmentēta kontūrlīnija.
  • Augstāk tiek vērtēta nevis gara, bet bieza spalva.
  • Krievijā bobteilu audzētāju suņi ir miniatūrāki, Rietumos – augumā daudz masīvāki.
  • Sunim pieaugot, jāveic displāzijas un acu pārbaude.
  • Latvijā nav plaši izplatīta šķirne.
  • Bobteilu kā savu nākamo mājas mīluli vislabāk izvēlēties, nevis vadoties pēc fotogrāfijām, bet iepazīstot šīs šķirnes pārstāvi klātienē.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+