Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
4
-
0
-
1
-
0
-
Izcelsme
Tiek uzskatīts, ka šķirne izveidota Anglijā. Vēl 19. gadsimta sākumā vecajām cīņas suņu šķirnēm bija raksturīga augumu atšķirība. Tāpēc nereti notika tā, ka audzētāji speciāli attīstīja kādu mazo suņu līniju, lai varētu piedalīties vieglākā svara kategorijā. Un tā, mērķtiecīgi krustojot maza auguma angļu buldogus ar toibuldogiem un Burgosas buldogiem, turklāt pievienojot šim sajaukumam vēl nedaudz terjera temperamenta, radās jauns tips – izveicīgs, ļoti kustīgs vieglā svara kategorijas suns.
Industriālās revolūcijas laikā (19. gs. vidū) sākās aktīva tautas staigāšana. Angļi masveidā pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, sevišķi daudzi emigrēja uz tuvējo kaimiņvalsti Franciju. Tādējādi kopā ar saviem saimniekiem Lamanša otrajā krastā nonāca arī mazie buldogi. Interesanti, ka Britu salās tiem nebija īpaši daudz cienītāju, rezultātā 60. gados Anglijā mazie atlēti jau bija tikpat kā izzuduši.
Uzskata, ka franču suņu audzētāji pielika lielas pūles, lai padarītu franču buldogu maksimāli atšķirīgu no robustā, smagnējā angļu radinieka.
Tieši viņi apveltīja šķirni ar dzīvesprieku, rotaļīgumu un labdabīgumu. Tādējādi augumā nelielie un no skata amizantie franču buldogi itin drīz iemantoja cienītājus arī ārpus cīņas arēnām. 19. gadsimta nogalē tie kļuva populāri pārtikušu uzņēmēju, mākslinieku un aristokrātu sabiedrībā. Sākotnēji šķirnes vecā tipa pārstāvjiem ausis bija rozes ziedlapiņas formā un pusnoļukušas, bet gadsimta beigās gluži vai par modes lietu kļuva šodien raksturīgās sikspārņu ausis.
1870. gadā Francijā tika izveidots šo suņu cienītāju klubs. Ironiski, ka franču buldoga izstāžu standartu radīja un precizēja angļu un amerikāņu eksperti, un oficiāli šķirne pirmo reizi tika reģistrēta 1903. gadā Lielbritānijas Kinoloģijas klubā. Turpmāk suņu izstādēs Le bouldogue francais tika eksponēti atsevišķi, nevis vienā ringā ar citiem mazajiem buldogiem, kā tas notika līdz tam.
