Ruletes pavada – kādēļ tā ir bīstama?

Suņi
Zane Piļka-Karaļeviča
2. janvāris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ārējā pievilcība, šķietamā brīvība un komforts, ko sniedz fiksējošā ruletes pavada, slēpj sevī vairāk problēmu nekā priekšrocību. Kinologi un veterinārārsti iesaka atteikties no šāda tipa pavadām, jo tās rada bīstamas situācijas, kas apdraud gan suni, gan saimnieku.

Fiksējošā ruletes pavada ir tieva trose vai lente, uztīta uz atsperu mehānisma, kas izvietots plastmasas roktura iekšienē. Šis suņu aksesuārs izgudrots Vācijā, bet Latvijā šāda tipa pavadas sāka plaši izmantot pirms aptuveni 10–15 gadiem. Vairums pavadu rokturu projektēti tā, lai ērti iegultu cilvēka rokā. Ar speciālas pogas palīdzību uz roktura var kontrolēt pavadas garumu un nofiksēt to.

Vairāk mīnusu nekā plusu

Veikalos var iegādāties dažādu izmēru ruletes pavadas, sākot no lielās (giant) līdz pavisam maziņai (mini): 3–8 metri. Trošu fiksējošās pavadas derēs tikai mazo šķirņu sunīšiem, bet lentes rulete noturēs arī lielu suni. Taču izmantot ruletes pavadu dresūras laikā vai ļoti enerģiskiem un impulsīviem suņiem ir bīstami. Bērniem dot šāda veida pavadu vispār ir aizliegts.

Lielākoties ruletes pavadas ir populāras tāpēc, ka tās suni tik ļoti neierobežo kā parastās pavadas, dod dzīvniekam lielāku brīvību pastaigas laikā, suņa saimniekam nav jāskraida viņam visur līdzi, kur vien mīlulis pavilks. Pavada aizņem tikai vienu roku, sniegā un lietū nav jābaidās, ka tā sasmērēsies dubļos. Taču šai pavadai ir arī ļoti daudz mīnusu.

Daudzi Eiropas un Amerikas veterinārārsti un speciālisti dzīvnieku uzvedības jautājumos uzstāj, ka rulešu pavadu tirdzniecība būtu jāaizliedz, jo to nemākulīgas izmantošanas sekas var būt visai bēdīgas.

Latvijā tādas statistikas nav, taču ASV apkopotie dati liecina, ka, piemēram, 2007. gadā 16 564 cilvēki vērsušies pēc palīdzības ārstniecības iestādēs ar traumām, kas iegūtas suņa pavadas dēļ (Consumer Product Safety Commission dati). Visizplatītākās traumas – apdegumi un traumēta āda. Šī statistika nenorāda pavadas tipu, taču līdera vietu pirkstu traumu ziņā noteikti ieņem ruletes pavada.

Daudzo sūdzību un tiesas darbu dēļ suņu pavadu ražotājfirma Flexi sāka pievienot pavadām milzīgu instrukciju, kurā sīki un smalki izskaidrots, kā pareizi jālieto pavada un kādi ir drošības pasākumi. Savukārt uzņēmums Slydog, kas ražo aksesuārus suņiem, izņēma no tirdzniecības viņu izgatavotās pavadu metāliskās karabīnes, jo patērētāji sāka sūdzēties par karabīnes bojājumiem un tās negaidīto atlēkšanu atpakaļ, kā rezultātā gūtas nopietnas acu traumas.

Pēc uzbūves tas atgādina makšķerēšanas vai trimmera spoli, tikai ar bremzēm. Lielākā daļa problēmu saistīta nevis ar pašu mehānismu, bet pavadu, kura parasti izgatavota no neilona vai cita sintētiska materiāla kā plāna lente vai trose. Kādas tad problēmas var rasties, izmantojot šādas pavadas?

8 iemesli, kāpēc suņu ruletes pavadas izmantot nevajadzētu

1. Roku traumas

Daudzu pavadu instrukcijās norādīts, lai nekādā gadījumā nemēģina pavadu aptīt ap roku vai vilkt suni pie sevis, turot lenti vai trosi rokā. Tas var izraisīt nopietnas traumas, līdz pat pirkstu amputācijai.

2. Kāju traumas

Aptinusies ap kājām, pavada var radīt nopietnas traumas, īpaši bērniem. Līdzīgas ekstremitāšu un ķermeņa traumas var gūt arī pats suns. Tāpat uz atklātiem ķermeņa laukumiem, uz kājām var iegūt apdegumus, pavadai strauji aptinoties vai novelkoties gar saimnieka kājām. Sapinies suņa pavadā, saimnieks vai kāds cits cilvēks var nokrist, un labi, ja viņš tiks cauri tikai ar zilumiem, nevis lūzumiem vai ko nopietnāku.

3. Traumas no karabīnes

Arī tā slēpj briesmas. Reģistrētas sejas traumas, izsisti zobi un savainotas acis no karabīnes, kura atvērusies vai salūzusi brīdī, kad pavada sākusi satīties. 2008. gada septembrī firma Slydog, kas nodarbojas ar suņu amunīcijas ražošanu, izņēma no tirdzniecības savu produkciju, jo tika saņemtas sūdzības par gūtajām traumām atvērušās vai salūzušas metāliskās karabīnes dēļ. Vēlāk kompānija aizstāja metāla karabīni ar plastmasas.

4. Traumas sunim un apkārtējiem

Lielu bīstamību suņa veselībai rada straujš rāviens, kas rodas, kad ātri skrienošais suns izvelk trosi visā garumā. Tavs četrkājainais draugs var iegūt kakla traumas, pārraut sev traheju vai traumēt mugurkaulu. Straujš rāviens viņu negaidīti pavilks atpakaļ, bet, ja suns ir liels, var notriekt no kājām arī saimnieku.

Mājas mīlulis, kurš izvests pastaigā pie ruletes pavadas, ir bīstams ne tikai pats sev, saimniekam un citiem suņiem, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, ja velosipēda riteņos iepinusies šāda pavada, suns var tikt nopietni traumēts, tāpat var ciest arī velosipēdists. Ir pat ziņojumi par mēles traumām suņiem, tiem dauzoties ar sugas brāļiem, kas pieāķēti pie ruletes pavadām.

5. Māca suni pastāvīgi vilkt pavadu

Parasti saimnieki izved pastaigā suni, ļaujot viņam pašam regulēt pavadas garumu, vien retumis pavelkot vai fiksējot to, ja ir tāda vajadzība. Pastāvīgā nospriegotas pavadas sajūta iemāca sunim vilkt pavadu arvien spēcīgāk, tādējādi tiek faktiski zaudēta tās pamatfunkcija – kontrole. Tev vajadzēs vilkt arvien spēcīgāk, lai iegūtu suņa uzmanību vajadzīgajā brīdī.

6. Zūd kontrole

Pārāk liels pavadas garums dod iespēju tavam četrkājainajam draugam pēkšņi izskriet uz ceļa, iesaistīties nevēlamā kontaktā ar citiem suņiem vai pat kādam uzbrukt. Bīstamību dēļ, ko slēpj sevī ķeršana aiz pavadas lentes vai troses (skat problēmu Nr. 1 un Nr. 2), tu nevarēsi ātri pievilkt suni pie sevis.

Dzīvnieks ar pārāk lielu brīvību var arī sadarīt blēņas – nokārtoties tam absolūti nepiemērotā vietā utt. Ja sāksies tava suņa konflikts ar citiem suņiem, tu nevarēsi pavadas garuma un struktūras dēļ kontrolēt situāciju. Suņi var tā sapīties pavadā, ka tas jau kļūst bīstami dzīvībai. Īpaši bīstami, ja pavada aptīsies ar suņa kaklu. Tieva trose šāda tipa pavadai vispār var notrūkt, īpaši ja otrā galā ir liels suns.

Ja spēcīgs, enerģisks suns ar lielu jaudu metīsies skriet, trose var pārtrūkt un sāpīgi aizķert gan suni, gan saimnieku. Zināmi gadījumi, kad pārtrūkusī trose trāpījusi cilvēkam pa seju vai acīm. Tāpat bieži lūzt arī karabīne.

Šāda tipa pavada ir absolūti nepieļaujama vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, veikalos un sabiedriskajā transportā. Ja suns paņemts līdzi, teiksim, uz gadatirgu, viņš var nejauši apgāzt kādus māla podus vai vitrīnas. Piemēram, ASV ir atsevišķi veikali, kur suņu saimniekiem, kas atnākuši ar suni pie ruletes pavadas, bez maksas piedāvā uz veikala apmeklējuma laiku paņemt parasto pavadu. Jo veikala īpašnieki rūpējas ne tikai par citiem apmeklētājiem, bet arī vēlas savas preces saglabāt veselas.

Īpaši nepatīkama un bīstama šāda pavada ir iekštelpās, piemēram, veterinārajā klīnikā, kur mazā telpā vienlaikus var atrasties vairāki dzīvnieki. Nereta situācija – saimnieks apmaksā rēķinu, stāvot ar muguru pret durvīm, viņa suns, esot pie pavadas ruletes, tikmēr ir atgājis diezgan tālu, bet šajā brīdī klīnikā ienāk cits cilvēks ar suni. Šādā brīdī saimnieks neredz savu suni, nekontrolē to un viegli var rasties bīstama situācija. 

Ja sunim ir tieksme regulēt pavadas garumu un kustības virzienu, viņš nekad nenovērtēs kustību brīvību, tās būs viņa tiesības, nevis privilēģija. Suns, kurš domā, ka viņš ir tas, kurš pieņem lēmumus, un ka viņam ir tiesības uz neierobežotu telpu un brīvību, pārstāj atzīt savu saimnieku par līderi. To, par laimi, var risināt, izmantojot komandas pie manis, sēdēt, stāvēt utt. un regulāri tās nostiprinot.

7. Suns var izbīties

Laikam jau šī ir vismaznozīmīgākā, taču tik un tā visai reāla problēma. Pavadu rokturi ir visai lieli un pēkšņa rāviena gadījumā viegli var izslīdēt no rokas, kas dos iespēju tavam sunim aizbēgt. Pavada, kas vilksies aiz suņa, būs stimuls sunim mukt. Ja vēl suns sāks bēgt, bet pavada vilksies viņam līdzi un pīsies pa kājām, mīlulim var rasties noturīgas bailes ne tikai no pavadas, bet arī pastaigām.

8. Zūd komunikācija ar suni

Ruletes pavada atslābina saimnieku, pārvērš pastaigu par vienmuļu rituālu, bez vēlmes mainīt apstākļus. Pastaigai jābūt kaut kam vairāk nekā aplim pa parku vai apkārt mājai, tai jābūt aktīvai darbībai, kas ietver sevī rotaļas un saimnieka kontaktēšanos ar dzīvnieku. Sunim un saimniekam jābūt kā komandai, kas vērīgi reaģē uz otra darbībām. Sunim jābūt gatavam klausīt saimnieka komandas, bet viņam savukārt jāmāk koriģēt suņa uzvedību atkarībā no situācijas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+