Melnā kažoka lāsts

Just aizspriedumus pret tiem, kas izskatās citādi, ir cilvēka dabā. Tāpēc nav jābrīnās, ka dažādi stereotipi skāruši arī mūsu labākos draugus – suņus. Lai arī viņi ir tikpat mīļi un draudzīgi kā citu krāsu suņi, melnajiem suņiem cilvēki tomēr neuzticas.
Suns
Ieva Smilga
19. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Dzīvnieku patversmēs visā pasaulē jau kādu laiku tiek novērota nepatīkama tendence – cilvēki nelabprāt izvēlas adoptēt liela izmēra melnas krāsas suņus (īpaši jau jaukteņus), un salīdzinoši biežāk viņi tiek arī iemidzināti. Rietumu speciālisti šo parādību nodēvējuši par Melnā suņa sindromu (Black dog syndrome).

Stereotipu varā

Suņi uz mūsu planētas sastopami visdažādākajās nokrāsās un lielumos, un neatkarīgi no tā, vai dzīvnieka kažoks ir čirkains, taisns, melns vai balts, viņš savu saimnieku mīlēs no visas sirds.

Ne jau suņa apmatojuma krāsa nosaka to, cik draudzīgs vai nedraudzīgs ir dzīvnieka raksturs.

Taču stereotipi pret melno krāsu tik dziļi iesakņojušies cilvēku prātos, ka grūti šajā ziņā kaut ko mainīt. Šā iemesla dēļ augumā lielus, melnus suņus un melnus kaķus cilvēki visā pasaulē izvēlas turēt daudz retāk nekā to gaišos sugas brāļus. Jāsaka gan, ka oficiāli pētījumi šai jomā nav veikti, šī teorija pārsvarā balstās uz patversmēs strādājošo novērojumiem. Tomēr kādā ASV veiktā aptaujā atklājies – ja cilvēkam jāizvēlas melns labradors vai zelta retrīvers, lielākajā daļā gadījumu viņš izvēlēsies otro variantu. Cenšoties skaidrot cilvēku māņticības iemeslus un kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus, gadu gaitā ir rasti dažādi izskaidrojumi tam, kāpēc cilvēki nevēlas ielaist savā mājā melnu suni. 

Jāsaprot, kāpēc aizspiedumi vispār radušies un kas ir to pamatā. Visbiežāk cilvēki ar aizdomām uzlūko melnus suņus, jo tie šķiet agresīvāki un niknāki nekā gaišie. Mītu par tumšu suņu agresiju varētu būt radījis fakts, ka dažas šķirnes suņi, kam tiešām raksturīga lielāka agresija (rotveileri, dobermaņi, pitbulterjeri) visbiežāk sastopami tieši melnā krāsā. Arī literatūra un kinoindustrija ir daļēji vainīga aizspriedumu veicināšanā. Ļaunie suņi tiek attēloti melni ar tumšām, iespējams pat liesmojošām acīm, bet gaišas krāsas suņi tradicionāli ieņem cilvēka labākā drauga, glābēja un varoņa lomu.

Nefotogēniskie modeļi

Vienkāršākā no teorijām, kas izskaidro faktu, kāpēc melni dzīvnieki patversmēs pavada ilgāku laiku, ir šāda – tumšie suņi fotogrāfijās izskatās daudz sliktāk nekā gaišie. Lai gan arī melnos dzīvniekus var nofotografēt vienkārši lieliski – par to lasi šeit!

Melnīšiem nevar izšķirt nedz purniņu, nedz lielās, lūdzošās suņa acis – bildēs visas detaļas saplūst kopā, un dzīvnieciņš vienkārši neatstāj vajadzīgo emocionālo iespaidu uz potenciālajiem suņa saimniekiem. Cilvēkiem ir svarīgi nodibināt acu kontaktu, bet, tā kā tumšo suņu acis fotogrāfijās ir slikti saskatāmas, arī acu kontaktu izveidot ir daudz grūtāk.

Melns suns bieži vien nav nedz izteiksmīgs, nedz pietiekami piemīlīgs, varētu pat teikt, tas izskatās vairāk draudīgs nekā draudzīgs. Turpretim gaišie suņi bildēs izskatās daudz mīlīgāki, neaizsargātāki un ar savu izskatu gluži vai pauž: lūdzu, lūdzu, paņem mani uz mājām!

Dzīvnieka fotogēniskums ir ļoti būtisks priekšnoteikums, jo liela daļa topošo suņu saimnieku savus mīluļus izvēlas, apmeklējot patversmju interneta mājaslapas, kur pieejamas dzīvnieku bildes. Patversmes Ulubele darbiniece Ilze gan piebilst, ka, atbraucot un paši savām acīm apskatot dzīvnieciņus, topošie saimnieki bieži vien maina savas sākotnējās domas un galu galā paņem kustonīti, ar kuru izveidojas vislabākais kontakts neatkarīgi no tā kažoka krāsas.

Pietrūkst wow!

Kā vēl viens triviāls iemesls tiek minēts stereotips, ka melnie suņi ir daudz neinteresantāki par gaišajiem. Kad topošais suņa saimnieks aiziet uz patversmi un starp visiem tumšas krāsas kažokiem ierauga suni ar gaišu apmatojumu, viņš, visticamāk, izvēlēsies tieši to – jo gaišais labi izceļas uz tumšā fona.

Melnie kļūst par neredzamu fonu, kad to vidū nostājas kāds gaišs suņuks.

Tā tumšo kažoku īpašnieku skaits patversmēs kļūst aizvien lielāks, un šo suņu izredzes tapt adoptētiem ar katru dienu samazinās. Rodas apburtais loks, ko iespējams apturēt, vienīgi pārveidojot cilvēku iesūnojušos stereotipus par tumšajiem dzīvniekiem.

Bieži vien tiek uzskatīts, ka melnajiem suņiem pietrūkst wow! jeb pārsteiguma faktora. Tumšā apmatojuma dēļ šie suņi bieži vien izskatās vecāki, nekā ir patiesībā, tie mēdz arī uzkrītoši nosirmot. Melnie ķepaiņi vizuālā ziņā nav tik atraktīvi un neizceļas uz apkārtējās vides fona. Tumsā viņus vispār neviens nepamanīs. Diemžēl ir cilvēki, kam ļoti svarīgs ir priekšnoteikums, lai viņa suns būtu citu apbrīnots un slavēts. Melnie ne vienmēr tādi ir…

ASV veiktā aptaujā atklājies arī tas, ka cilvēki mēdz izvairīties no melnu suņu adoptēšanas pat tik triviāla iemesla dēļ kā mājas tīrība – tumšās spalvas uz grīdas ir daudz pamanāmākas nekā gaišās.

Labais suns, sliktais suns

Stereotips par balto kā visa labā simbolu un melno kā ļaunuma iemiesojumu ir vecs kā pasaule. Mūsdienās mēs šķietami esam izauguši no ticēšanas dažādiem māņiem un senatnes mītiem, bet izskatās, ka daži no tiem tik stipri iespiedušies mūsu apziņā, ka vēl tagad bīstamies, redzot melnu kaķi pārskrienam pāri ceļam, vai ar jaunu sparu uzjundām prātā mītošos stereotipus, kad nonākam izvēles priekšā un mums jāpieņem lēmums, kādas krāsas suni ievest ģimenē.

Arī filmās un multfilmās tiek kultivēts labais pret ļauno un baltais pret melno stāsts, kur baltais vienmēr uzvar, jo ir labs, bet melnais zaudē, jo ir ļauns.

Tas atstāj neizdzēšamu ietekmi uz reālo dzīvi – melnie suņi tādējādi zaudē iespēju rast mīlošus saimniekus, jo neapzinātā prāta līmenī tiek uzskatīti par bīstamākiem, agresīvākiem, iespējams, pat ļaunākiem nekā tāda paša izmēra un šķirnes gaišie suņi. Un, galu galā, ja cilvēks redz, ka patversmē ir daudz melnas krāsas rējēju, viņš var vienkārši aplami secināt – ja jau neviens šos suņus negrib, varbūt tam ir pamatots iemesls un šie dzīvnieki tik tiešām ir sliktāki.

Bāskervilu suns un citi nostāsti

Par melnā suņa kultu ir atbildīgi arī tādi literatūras grandi kā Arturs Konans Doils un Valters Skots, bez kuriem nebūtu iedomājama angļu klasiskā literatūra. Viņu stāstos melns suns tiek aprakstīts kā biedējoša figūra, kas visbiežāk mitinās kapsētās vai netālu no tām un tiek uzskatīts par nāves vēstnesi.

Par visslavenāko no melnajiem suņiem varētu uzskatīt Artura Konana Doila 19. gadsimtā radīto Bāskervilu suni, kurš nežēlīgi nogalināja vairākus vienas dzimtas cilvēkus. Doils savā grāmatā raksta: «Tas bija milzīgs, ogļu melns suns, tāds, kuru mirstīgie savām acīm vēl nav skatījuši.»

Arī mūsdienu kulta rakstniece un grāmatu sērijas par Hariju Poteru autore Džoanna Roulinga savā slavenākajā darbā par burvju puisēnu vairākkārt izmantojusi melnā suņa leģendu, iedzīvinot tā tēlu arī mūsdienu lasītāju apziņā. Savā grāmatā Roulinga apraksta lielu, melnu suni, kuru dažas dienas pirms savas nāves redz tie, kam lemts pamest šo pasauli.  Šķiet, angļiem melni suņi nav patikuši jau kopš senām dienām. Pat slavenais politiķis Vinstons Čērčils depresiju, ar ko viņš cīnījās vairākus gadus, sauca tieši tā – par melno suni.

Iespējamais risinājums

Dzīvnieku aktīvisti Rietumos jau labu laiku cenšas pievērst sabiedrības uzmanību pastāvošajai melno suņu problēmai, izglītojot un informējot cilvēkus par visu rējēju vienlīdzību un mēģinot mazināt melno dzīvnieku diskrimināciju. Šā mērķa labad tiek rīkotas dažādas speciālas akcijas, piemēram, izsludinātas dienas, kad cilvēki tiek aicināti adoptēt no patversmēm tos dzīvniekus, kas atšķiras no saviem brāļiem, piemēram, ir slimi, ar īpašām vajadzībām, veci vai vienkārši melni.

Ņemot vērā sabiedrības aizspriedumus, interesants šķiet fakts, ka, lai gan melnie suņi no patversmēm tiek adoptēti daudz retāk nekā gaišie, viens no populārākajiem mājdzīvniekiem Amerikā ir tieši melnais labradors.

Melnīši Latvijā

Pie mums Latvijā melnie suņi ir nedaudz labākā situācijā nekā citviet pasaulē. Patversmes Labās mājas pārstāve Linda Zirdziņa zina teikt, ka tas, vai melnie suņi tiek diskriminēti vairāk nekā viņu gaišie radinieki, atkarīgs no konkrētās suņu šķirnes īpatsvara valstī. «Piemēram, Anglijā patversmēs ir ļoti daudz Stafordšīras terjeru un greihaundu. Šādi suņi pie mums patversmēs nonāk ļoti reti. Lielākajai daļai rējēju, kas nonākuši mūsu patversmē, senči ir bijuši vācu aitusuņi.»

Vidējais statistiskais Latvijas patversmes iemītnieks ir liela vai vidēji liela izmēra vilkveidīgs suns. Ja uz šo rējēju fona parādās kāds gaišs vai – gluži pretēji – pavisam melns suns, tad tas noteikti tiks adoptēts ātrāk

Arī patversmes Ulubele pārstāve Ilze novērojusi līdzīgu situāciju un piebilst, ka «uz brūno un pelēko vilciņu fona melni suņi tieši izceļas un pārsvarā gadījumu tiek adoptēti ātrāk. Iespējams, cilvēkiem sākumā var šķist, ka melni suņi ir raksturā niknāki un negantāki, tomēr jāsaka, ka melnajai kažoka krāsai nav nekāda sakara ar agresiju vai dusmām.»

Speciālisti vēlreiz uzsver – pēc suņa apmatojuma krāsas nevar noteikt dzīvnieka raksturu. To veido un nosaka galvenokārt tas, cik mīlošs un gādīgs ir viņa saimnieks. Suns, kas adoptēts no patversmes, vienmēr būs pateicīgs par to, ka tu dāvā viņam tik ļoti gaidīto sirds siltumu, jumtu virs galvas, rūpes un īpašo attieksmi. Un četrkājainā drauga kažoka krāsai jūsu abu attiecībās nav nekādas nozīmes.

Mītiskie suņi

Cerbers
Jau senajiem grieķiem bija īpašas attiecības ar melo suni Cerberu jeb elles suni, kas sargāja ieeju Aīda pazemes valstībā un Cerbersuzmanīja, lai neviens, kas tur iegājis, nekad netiktu ārā. Nostāstos minēts, ka šim milzīgajam sunim bijušas trīs galvas, čūskas aste un lauvas nagi.

Anubiss
Senajā Ēģiptē mirušo dievs Anubiss tika attēlots kā melns suns ar spicām, uz augšu saslietām ausīm. Anubisa melnā krāsa nebija raksturīga Ēģiptē sastopamajiem savvaļas vai mājas suņiem, tādējādi iedvešot lielāku respektu, pat bailes pret šo dievību. Vēstures pētnieki uzskata, ka dievības melnā krāsa bija simbols pazemes valstībai un tumsai, kas seko pēc nāves.

Kadeho (Cadejo)
Meksikas un Centrālamerikas mitoloģijā bieži ir sastopami tēli – baltais suns un melnais suns. Šie abi gari nereti parādījušies vientuļiem ceļotājiem, kas izvēlējušies nomaļas takas. Baltais Kadeho gars parādījies, lai ceļinieku aizsargātu, melnais – lai nogalinātu. Šie suņi bijuši govs lielumā ar liesmojošām acīm. Cilvēki ticēja, ka, sastopoties ar šiem gariem, tiem nedrīkst uzgriezt muguru vai mēģināt ar tiem sarunāties, jo tad var sajukt prātā.

Melnie kaķi

Suņi nav vienīgie, kas sastopas ar aizspriedumiem sava tumšā kažoka dēļ. Arī melni kaķi Rietumu kultūrā iemantojuši slavu kā nelaimes vēstneši. Viduslaikos cilvēki ticēja, ka melns kaķis ir tipisks raganu mājdzīvnieks, tāpēc sievietes izvairījās no šiem dzīvniekiem, jo melns mincis varēja kalpot par iemeslu, lai meitene tiktu apvainota burvestībās un sadedzināta uz sārta.

Priesteri uzskatīja, ka melni kaķi ir dēmoni, kas pieņēmuši miesisku formu, lai spētu staigāt pa zemes virsu un nodarīt kaitējumu ražai un cilvēku veselībai.

Visi šie aizspriedumi noveda pie tā, ka viduslaikos melnos kaķus masveidā iznīcināja. Melns kaķis dažās kultūrās joprojām tiek uzskatīts par nelaimes un nāves simbolu, un cilvēki tic – ja šis dzīvnieks krusto ceļu, diena būs pilna neveiksmēm. Pavisam pretējs viedoklis ir Austrumu kultūrās, kur melns kaķis uzskatīts par veiksmes un pārticības simbolu. Japānā cilvēki tic, ka meitenei, kam mājās ir melns kaķis, būs daudz pielūdzēju, un tā veiksmīgi izies pie vīra.

Kā novērst negatīvas asociācijas un likt savam sunim izskatīties spīdoši

  • Ja tev mājās ir melns suns, iemāci tam dažus vienkāršus trikus. Tas liks apkārtējiem saprast, ka tavs suns ir mācīts, paklausīgs un nepavisam nav bīstams.
  • Fotografējot savu melnīti, izmanto gaišu fonu – tas palīdzēs sunim izcelties. Bildēts uz tumša fona, tas saplūdīs ar vidi, tādējādi ķepainis zaudēs daļu savas pievilcības.
  • Adoptējot suni, domā par tā šķirnes īpatnībām, nevis krāsu. Krāsa nekādi neietekmē dzīvnieka raksturu!

10 iemesli, kāpēc adoptēt melnu suni!

  1. Melnus suņus ir viegli pamanīt sniegā.
  2. Melni suņi absorbē siltumu – viņus ir patīkami apskaut aukstā ziemas laikā.
  3. Melns suns liks tev izskatīties tievākai!
  4. Melns suns būs nepārspējams nakts paslēpēs.
  5. Melns suns nekad neizskatīsies netīrs.
  6. Melns piestāv visam un vienmēr būs saskaņots ar tavu apģērbu.
  7. Melns suns izskatās reprezentabli un būs lielisks partneris pat svinīgās pieņemšanās.
  8. Melns ir visu krāsu sajaukums, tāpēc tu patiesībā iegūsi suni, kas ir zils, zaļš, sarkans, oranžs…
  9. Melnās suņa spalvas nebūs pamanāmas uz tava melnā mēteļa.
  10. Melns suns būs tikpat mīļš, lojāls un uzticams kā brūnais, baltais vai jebkuras citas krāsas suns!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs