15 vērtīgi padomi, kā rūpēties par suni ziemā

Suņa kopšana
Vineta Vizule
10. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Daudzi suņu īpašnieki ir pārliecināti, ka tad, kad pienāk ziema, viņu mīlulis tai gatavs bez īpašas cilvēku piepalīdzēšanas. Daba taču parūpējusies par siltas pavilnas uzaudzēšanu, tāpēc suns labāk par cilvēku pārcieš gaisa temperatūras pazemināšanos. Tomēr tas galvenokārt attiecas uz lauku suņiem, kuri lielāko daļu laika pavada zem klajas debess.

Pilsētas dzīvokļos turētiem mīluļiem pielāgošanās aukstajam gadalaikam nenotiek tik dabiski, tāpēc jāatceras, ka ziemā par savu četrkājaino draugu jāparūpējas vairāk nekā vasarā. It īpaši tas attiecas uz to šķirņu suņiem, kuriem nav bieza apmatojuma.

Atceries! Ziemas spelgonī neņem suni līdzi uz veikalu un neatstāj salt ārā, kamēr pats siltumā ķemmēsi veikala plauktus.

  1. Dažiem vajadzīgs apģērbs
    Daudzu šķirņu suņiem kažoks ir pietiekami biezs, lai ziemā arī lielos mīnusos dotos laukā bez papildu apģērba. Tomēr ir šķirnes, kurām apmatojums ir īss, pavilna plāna, un tāpēc, dodoties ziemas pastaigā, nepieciešams papildus parūpēties par dzīvnieka ķermeņa siltuma saglabāšanu. Šim nolūkam noderēs adīts vilnas džemperis vai speciāli šūdināts mētelītis.

    Piemērots apģērbs sunim būs tāds, kas to nosegs no kakla līdz astes pamatnei un aizsargās arī vēdera apakšdaļu. Tomēr ziemas virsdrēbes nepasargās no apsaldēšanas suņa ķepas, ausis un asti, tāpēc stipra sala laikā ierobežo vienas pastaigas ilgumu.
  2. Pastaigas saulainā laikā
    Ja suns ne pārāk labi panes aukstumu, ziemā ieteicams ieplānot pastaigas priekšpusdienā vai agrā pēcpusdienā, nevis rīta agrumā vai vēlās vakara stundās. Mīlulim noteikti patīkamāk būs iziet laukā, kad uzspīd saule, kas kaut nedaudz mazina sala kniebienus, turklāt saules staru ietekmē organismā veidojas D vitamīns. Rotaļām izmantojiet disku vai bumbu, nevis sasalušus koka sprunguļus, kas var savainot dzīvnieka muti.
  3. Īsākas un aktīvākas pastaigas
    Ģimenes mīlulim noteikti patīk pavadīt laukā pēc iespējas vairāk laika, doties garās pastaigās. Tomēr ziemā, it īpaši, ja valda stindzinošs sals vai arī ir slapjdraņķis, mājdzīvniekam nav ieteicams stundām uzturēties ārā. Labāk iziet biežāk, bet īsāku laika sprīdi, ko var pavadīt kopā aktīvās rotaļās, nevis lēnā pastaigā pie pavadas. Ja suns tiek laists pagalmā savā vaļā, kontrolējiet, vai viņš neizrāda nosaluma pazīmes
  4. Silta guļvieta
    Ziemā, kad grīda mājoklī ir vēsāka, vēlams iekārtot mīlulim guļvietu siltākā vietā, kur tā nav pakļauta no āra ieplūstošam vēsam, mitram gaisam, kā arī caurvējam. Parūpējieties, lai suns neguļ uz aukstas flīžu vai betona grīdas, jo arī dzīvniekam no ilgstošas atrašanās vēsumā cieš locītavas, it īpaši, ja suns jau ir vecāks un tā gaita kļuvusi stīvāka ar gadiem nolietoto locītavu dēļ. Silta un mīksta guļvieta ļaus ātrāk atsilt arī pēc ziemas pastaigas.
  5. Iesmērē ķepas un ādu
    Sauss un auksts gaiss nelabvēlīgi ietekmē ne tikai cilvēka ādu. Ziemā vēlams parūpēties arī par mājas mīluļa ķermeņa mazāk apmatotajām vietām. Aukstajā gadalaikā sunim papildus var dot uztura bagātinātājus, kas paredzēti ādas un apmatojuma veselībai, tāpat ieteicams pirms došanās garākā pastaigā iesmērēt suņa ķepas un ādu vietās, kur apmatojums ir retāks. Šim nolūkam labi noderēs vazelīns vai aptiekās nopērkamie vasku saturošie un barojošie līdzekļi.
  6. Norobežo sildierīces
    Suņiem, tāpat kā kaķiem, patīk atrasties vietās, kur vēsā laikā iespējams ātri sasildīties. Ziemā mājokļos bieži izmantojam dažādas elektriskās sildierīces, kas būtu jānorobežo tā, lai mājdzīvnieki tām nevarētu piekļūt. Suns var gan apdedzināties, gan arī apgāzt elektrisko sildītāju, kas savukārt var kļūt par iemeslu ugunsnelaimei. Tāpat seko līdzi, vai suns nevar apdedzināties pie karstām krāsns durtiņām vai kamīna, kas kuras ar atklātu liesmu.
  7. Lūdzu, nepārbaro!
    Lai vēsā laikā ķermenis labāk saglabātu siltumu, tam nepieciešamas papildu kalorijas. Tomēr tas nenozīmē, ka jāuzaudzē bieza tauku kārta. Ja suns būs pārbarots, ar lieko svaru, viņš gribēs mazāk kustēties, bet ziemā pastaigu laikā īpaši nepieciešamas aktivitātes. Kvalitatīva barība, tostarp svaiga gaļa, palīdzēs saglabāt veselīgu kažoku un vairos enerģiju aukstajos ziemas mēnešos.
  8. Papildini ūdens trauku
    Paradoksāli, bet tieši ziemā suņa organisms var atūdeņoties straujāk nekā vasarā, tāpēc parūpējies, lai mīlulim vienmēr būtu pieejams svaigs dzeramais ūdens. Lai arī daudziem suņiem patīk ēst sniegu, tas nevar aizstāt ūdeni. Īpaši par to jādomā tiem suņu saimniekiem, kuru četrkājainie sargi ziemā uzturas laukā un nakšņo savā būdā. Kontrolē, vai ūdens virskārta traukā nav sasalusi, biežāk to maini, piedāvājot padzerties istabas temperatūras ūdeni.
  9. Parūpējies par kažoku
    Daudziem suņiem sniegs sagādā lielu prieku, tāpēc viņi mēdz lēkt kupenās, vāļāties sniegā. Šādi iespējams mazgāt kažoku, taču to šķirņu suņiem, kam apmatojums ir biezs un garš, kažoks var arī savelties, tajā veidoties sasaluši sniega pikuči, ko pēc pastaigas grūti notīrīt.

    Ja ziemā vanno savu mīluli, pieskati, lai tā āda un kažoks pirms došanās ārā būtu pilnībā izšuvuši.
  10. Pasargā ķepas
    Iestājoties ziemas sezonai, apgriez sunim nagus. Pārāk gari nakti ķepai liek izplesties platāk, līdz ar to starp pirkstiem rodas lielāka telpa, kurā salīp sniegs. Ja tas notiek, dzīvniekam skrienot vai ejot, salipušais cietais sniegs rada sāpes. Lai samazinātu sniega lipšanu starp pirkstiem, svarīgi apcirpt biezi saaugušo ķepu apmatojumu. To dari rūpīgi, nesavainojot ādu. Jo mazāk apmatojuma būs starp pirkstiem, jo mazāk sniega tur salips.


    Ķepas cieš arī no sunim toksiskajiem sāls maisījumiem, kas tiek kaisīti uz ietvēm. Lai suns pēc pastaigas nesāktu ķepas laizīt, vajag pēc katras iziešanas tās noskalot un nosusināt. Ja redzi, ka suns pastaigājoties jūt diskomfortu, cilā ķepas un smilkst, labāk iegādāties speciālos ziemas apavus un pieradināt doties āra pastaigās ar apautām ķepām. 
  11. Bīstamās kupenas un lāstekas
    Tāpat kā cilvēkus, arī mājdzīvniekus ziemā apdraud no jumtiem krītošs sasalis sniegs vai ledus lāstekas. Ja jumts tiek tīrīts, uzmaniet, lai mājdzīvnieki neiekļūst zonā, kur krīt sniega un ledus blāķi.

    Mazāko šķirņu sunīšiem bīstamas var izrādīties arī dziļas kupenas, kā arī uz ielas vai sētā sašķūrēti sniega krāvumi, kas var kļūt par nāvējošu lavīnu. Neļauj savam sunim rāpties uz šādiem sniega kalniem, tāpat sargi suni no nokļūšanas uz ielas braucamās daļas, jo sašķūrētais sniegs var izrādīties par augstu, lai nokļūtu atpakaļ uz ietves.
  12. Uzmani uz ledus
    Ziemā arī jāseko, lai suns nenonāktu uz aizsalušām ūdenstilpēm, kur ledus var izrādīties pārāk trausls. It īpaši suns jāpieskata, ja pagalmā ir dīķis. Tāpat arī pastaigā gar upi jābūt uzmanīgam, gan jau būsi redzējis video ar ainām, kur suns bezpalīdzīgi aizpeld pa straumi uz ledus gabala, kas negaidīti atdalījies no krasta. Neatstāj ne mirkli suni bez uzraudzības, ja esi ūdeņu tuvumā!
  13. Neatstāj vienu auto!
    Nedz vasarā, nedz ziemā suni nedrīkst ilgstoši bez uzraudzības atstāt vienu auto salonā. Tāpat kā nāvējoša var būt karsta saule, ne mazāk bīstams ir arī sals noslēgtā telpā. Auto salons ātri atdziest, un tajā gaisa temperatūra drīz sāk līdzināties āra temperatūrai. Savukārt, ja atstāj auto ar iedarbinātu motoru, sunim kaitīgas var izrādīties izplūdes gāzes.

    Jāraugās, lai suns netiktu arī garāžā, kur tiek sildīts auto – karbona monoksīds jeb tvana gāze var būt nāvējoša kā sunim, tā viņa saimniekam. Nelaid ziemā suni skraidīt pa pagalmu, ja darbini auto. Izbraucot no sētas vai manevrējot atpakaļgaitā, aiz kupenām varat nepamanīt savu draugu un savainot.
  14. Īpašās rūpes par senioriem
    Aukstā laikā gados vecākiem suņiem var saasināties veselības problēmas, tostarp arī artrīts, kas ierobežo locītavu kustību un izraisa sāpes. Ja savu četrkājaino senioru izved ziemā pastaigā, parūpējies, lai viņam nesanāk paklupt uz slidenā ledus, lai locītavas netiek apsaldētas un pēc pastaigas būtu vieta, kur sasildīties. Ja vien veterinārārsts nav ieteicis lietot to pastāvīgi, vismaz ziemā ieteicams barībai papildu pievienot glikozamīnu un citas minerālvielas saturošas pārtikas piedevas, kas nostiprina un ieeļļo locītavas.
  15. Bīstamā inde – antifrīzs
    Īpaši indīgs mājdzīvniekiem ir auto dzesēšanas šķidrums jeb antifrīzs. To izmanto automašīnām, lai mīnus grādos ziemā neaizsaltu dzesēšanas sistēma. Antifrīzs ir ļoti toksisks šķidrums, lielākoties rozā vai zaļā krāsā ar saldu smaržu, tāpēc tas var pievilināt suņus. Pietiek ar dažiem uzlaizītiem pilieniem, lai tā lietošana beigtos fatāli.

    Pazīmes, kas var liecināt, ka suns ir piekļuvis indīgajai vielai, ir sagurums, nespēja noturēt līdzsvaru, sāpes, pieskaroties pavēderei, neierasti liela vēlme pēc ūdens. Kad antifrīzs ir nonācis gremošanas sistēmā, suni glābt ir tikpat kā neiespējami. Ja steigšus vedīsi mīluli uz veterināro klīniku, lai tur saņemtu antidotu jeb pretindi, jārēķinās, ka turpmākās ārstēšanās izmaksas būs ļoti augstas. Ārvalstu klīnikas piedāvā nieru transplantāciju, dialīzi un tamlīdzīgas medicīniskās procedūras, kuru izmaksas jau mērojamas tūkstošos eiro.

    Lielākā daļa dzesētāju satur etilēnglikolu, kas ir sunim nāvējošs. Lai izvairītos no nelaimes, ieteicams iegādāties antifrīzu, kas gatavots no propilēnglikola. Tas, lai arī ir kaitīgs, tomēr neizraisa letālas sekas.

    Gan aizsāktas, gan vēl neatvērtas antifrīza pudeles glabā vietā, kur tās nevar aizsniegt bērni vai mājdzīvnieki. Ja pamani, ka antifrīzs pil no auto radiatora, vai arī to gadījies nedaudz pārliet, nekavējoties saslauki iztecējušo šķidrumu, jo mājdzīvnieki to var uzlaizīt. Ja maini šķidrumus automašīnai, skaties, lai blakus neatrastos tavs suns.

 

Veselības risku novēršana ziemā

  • Apsaldēšanās

Ilgstoši uzturoties ārā, arī mūsu astainajam draugam var gadīties apsaldēt kādu ķermeņa daļu. Lai uzturētu organismā vienmērīgu temperatūru, aukstumā asinsrite automātiski novirza asins plūsmu uz ķermeņa centru, tādējādi mazāk tiek apasiņotas ekstremitātes un citas no ķermeņa vidusdaļas tālākās vietas, piemēram, ķepas, ausis un aste. Lai suns neapsaldētos, jāparūpējas, lai, dodoties ārā aukstā laikā, tās nebūtu mitras.

Tāpat ilgstošas pastaigas laikā ziemā vizuāli jānovērtē, vai nemainās ādas krāsa uz apsārtušu vai pat pelēcīgu. Kad salam visvairāk pakļautās vietas maina nokrāsu, kļūst cietākas un stīvākas, iespējams, šūnās esošais šķidrums sāk pārvērsties ledus kristālos un veicina šūnu atmiršanu. Līdzko apsaldētās vietas siltumā sasilst, suns sajūt neciešamas sāpes. Ar laiku apsaldētās vietas kļūst melnas, kļūst redzams audu bojājums un notiek to atmiršana.

  • Atdzišana

Otrs bīstams ķermeņa stāvoklis, kādā var nonākt dzīvnieka organisms, ir atdzišana jeb hipotermija. Tā var iestāties, ja suns ilgstoši uzturējies ārā ziemas salā. Īpaši, ja novērojams paaugstināts gaisa mitrums, ja mājdzīvniekam ir vājāka veselība, tas nav pietiekami pabarots un asinscirkulācija nespēj nodrošināt nepieciešamo ķermeņa temperatūru.

Parasti gan vēsā laikā suns kļūst aktīvāks, vairāk kustina ausis, asti, tā veicinot asinsriti, kad ķermenis signalizē par atdzišanas risku.

Tomēr pēc ilgstošas atrašanās ļoti zemā temperatūrā arī veselīgs suns var sākt izjust hipotermiju, kas izpaužas kā vispārējs vājums, depresija, samazināta sirdsdarbība un elpošanas biežums, locekļus pārņem stingums, suns kļūst letarģisks, neatbild uz ārējiem stimuliem. Ja pamani šādas izpausmes, suns nekavējoties ir jāsasilda, ievedot to telpās. Ķermeņa atdzišana ir ļoti bīstama dzīvībai!

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+