10 svarīgi jautājumi par vecu suni

Pat ja tavs suns nav vecs, izlasot šo rakstu, tu atvieglosi savu nākotni… Šis raksts tapis ar mērķi, lai kļūdu būtu mazāk. Jo nevarīga, slima, paralizēta un pat plānprātīga suņa kopšana no saimnieka puses ir ļoti liela ziedošanās. Tiem, kuru suņi mundri lec pēc bumbiņas, to nesaprast. Jo suņu saimniekiem (un cilvēkiem vispār) ir raksturīgi tādi kā svētie meli – iestāstīšana sev, ka tu un tavs suns vienmēr būsiet jauni, skaisti, veseli. . Bet eksistē kāda nenovēršama lieta – novecošana… Konsultē veterinārārste Daiga Bokvalde.
Suņa kopšana
Ārija Lipska
13. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

1. Kā suns uztver novecošanu?

Intervijas sākumā Daiga pasaka viedus vārdus: «Jau iegādājoties suni, cilvēks brīvprātīgi parakstās uz problēmām. Suns ir kā loterija – nekad nezini, kas tevi gaida. Bet, ja tu paņem vecu suni, piemēram, no patversmes, ar domu, ka dosi vecītim laimīgas vecumdienas, tu iegādājies dubultproblēmu!» Sākam ar pirmo jautājumu:

– Vai suns pats apzinās, ka noveco? Kā viņš jūtas, kad aptver, ka nevar vairs labi izpildīt to, ko agrāk?

– Es domāju, ka novecojot viņš sāk justies nedrošāk. Sāk saprast, ka labi nedzird, tātad – nekontrolē situāciju. Ka vāji redz, ka nevar uzlēkt tur, kur kādreiz varēja, nevar piecelties ar pirmo rāvienu, jo izslīd kājas, sāk sāpēt locītavas. Tā notiek ar absolūti visiem suņiem, bet īpaši ar tiem, kas smagāki par  20 kilogramiem. Sevišķi uzmanība jāpievērš tiem suņiem, kas trakoti grib būt vienmēr blakus saimniekam, – tur apakšā var būt kāda veselības problēma. Vecs suns baidās palikt viens, jo viņam liekas, ka cilvēka klātbūtnē nekas slikts nevar notikt, – barvedis blakus, tātad viss kārtībā! Tāda fiziska vecuma apzināšana, kāda ir mums, cilvēkiem, suņiem, protams, nav.

– Mans suns reizēm pat sakaunas par sevi, un var redzēt, ka viņam galvā iestājas apjukums…

– No situācijas nekontrolēšanas var pat mainīties suņa raksturs. Daļa kļūst bailīgāki, daļa agresīvi – satrūkstas un uzreiz kož. Un viennozīmīgi – visi kļūst lēnāki. Galvenais, lai saimnieks saprastu, kas ar to suni notiek.

2. Kā mainās hormoni, vielmaiņa, vai rodas jaunas alerģijas?

– Hormoni mainās, bet ne tik spēcīgi, lai būtu nepieciešami medikamenti. Drīzāk – piemērota barība un citāds pastaigu režīms. Arī vielmaiņa kļūst lēnāka, mainās apmatojums un ādas struktūra. Parasti tie, kas pazīst suņus, jau uzmetot aci, var pateikt suņa aptuveno vecumu – redz, kāda tā vilniņa kļuvusi, un vēl tas sirmumiņš…

– Vai ar kādiem vitamīniem var atbīdīt vecumu?

– Diemžēl tādu nav. Tagad ir tāda dīvaina tendence – ja cilvēkam ir labāk ar iztikšanu, viņam ir tieksme pārbāzt suni ar vitamīniem, eļļām, dārgu sauso barību. Ja dod labu sauso barību, tur tā sauktais lielais komplekts ir jau iekšā. Un tad uz savu galvu – bez konsultācijas ar dakteri – nevajadzētu papildus dot ne zivju eļļu, ne vitamīnus. Vistrakākā lutināšana ir tādās mājās, kur ir vecs suns un vecs cilvēks. Tā ir interesanta kombinācija – to es esmu sapratusi…

– Vai vecumā var rasties jaunas alerģijas?

– Ja parādās kaut kādas ādas problēmas, jāsāk domāt, vai iemesls nav kādi ļaundabīgie ādas veidojumi. Vai arī vaina meklējama virsnierēs un vairogdziedzerī. Alerģijas rodas visu mūžu pieaugošā secībā, bet ka astoņu deviņu gadu vecumā sunim uzliesmotu kāda īpaša alerģija – tā nav bijis.

– Par ko liecina ļoti švaks apmatojums?

– Noteikti par virsnieru vai vairogdziedzera traucējumiem. Virsnieres pārbaudīt ir ļoti sarežģīti – četras reizes taisa pilnu asinsanalīzi, tad seko speciālie testi – pašam ārstam galva sāp… Ir šķirnes, kas predisponētas uz virsnieru problēmām, un tādos gadījumos jau uzreiz var saprast, ap ko lieta grozās. Turpretī vairogdziedzerim testu var veikt jebkurā veterinārajā laboratorijā.

– Ja virsnieres neārstē – ar ko tas var beigties?

– Ne ar ko īpašu – mazliet saīsinās suņa mūžs. Un vēl noiet apmatojums, sunim veidojas liels, zils bumbierveida vēders…

– Un tā notiek bieži?

– Diezgan.

– Kas to izraisa?

– Pieņemu, ka vainīga ģenētika. Arī slima vairogdziedzera gadījumā sunim mainās apmatojuma struktūra, tas var daļēji izzust, suns aptaukojas, lai gan ēd ļoti pareizi. Var sākties apātija. Virsnieres vairāk streiko uz vecuma pusi, bet vairogdziedzeris – jebkurā dzīves posmā. Uz to vairāk tendēti ņūfaundlendi, rotveileri.

3. Kuriem suņiem vecumā vislielākās problēmas ir ar muguru un locītavām?

– Locītavas, viennozīmīgi, ir vājā vieta visiem, bet īpaši – lielajiem suņiem. Locītavu preparātu klāsts ir milzīgs, bet sākumā tomēr vajadzētu pakonsultēties veterinārajā aptiekā vai klīnikā. Noteikti iesaku tos lietot jau pēc sešu gadu vecuma!  Suņu saimnieki ir ļoti apmierināti, arī rezultāti ļoti labi. Šajos preparātos ir ne tikai glikozamīns, bet vesels komplekts – hondroitīns, cinks… Lietošanas kurss ir šāds: divus trīs mēnešus lieto, tikpat ilgi  – pārtraukums. Otrs variants – uz pusi samazinātu devu dot visu laiku. Īslaicīgai forsēšanai nav nekādas jēgas – tas, ka dos dubultā, neko neatrisinās.

– Kurām šķirnēm jābaidās, ka var iziet no ierindas mugurkauls?

– Franču buldogi ir topa virspusē. Viņiem mugurkauls ir ārkārtīgi liela problēma, daudz lielāka nekā takšiem. Tā kā viņi ir bezastes suņi, viņi nes gēnu, kas nodrošina mugurkaula pastiprinātu deformāciju, – puse cieš no šīs problēmas. Saimniekiem ļoti jāuzmana, lai viņi nelektu, neālētos ar lieliem suņiem.

– Kā ar vizuāli līdzīgo suni – mopsi?

– Mopsim nekad nav tik dinamisks, traks temperaments kā franču buldogam. Pat situācijā, ja šo abu šķirņu suņi piedzimtu ar vienādi slimām mugurām, buldogs ar savu temperamentu muguru nokautu pirmais. Franču buldogiem noteikti jādod hondraitīna preparāti un jāiemāca, ko drīkst un ko nedrīkst.

Suns nav mērkaķis – viņam pa gultu, skapi un palodzēm nav jālēkā.

Zinu vairākus cilvēkus, kam bijuši divi trīs franču buldogi. Viņi saka – man patīk šī  šķirne, mēs zinām tās problēmas un esam gatavi ar tām cīnīties… Šoks ir tiem, kas paķer suni, neko neizlasa un pēc tam brīnās – kāpēc mums tik daudz klapatu? Atklāti sakot, nav tādu suņu, kam pēc 10 gadu vecuma nebūtu problēmu ar mugurkaulu. Ir tikai tādi, kam problēmas sākas jau astoņos gados…

– Vai daudzi suņi nonāk līdz invalīdu ratiņiem?

– Lielākoties šī problēma skar takšus un viņu jauktenīšus, kam pēc diska trūces neatgriežas pakaļkāju jutība. Trūce mēdz gadīties arī citām šķirnēm, bet visbiežāk uz ratiņiem paliek garie. Lai tā notiktu, pietiek ar vienu neveiksmīgu lēcienu… Bet ar ratiņiem jābūt uzmanīgam – ja sunim kaut cik kājas darbojas, viņam jāliek tās kustināt. Ja iedos ratiņus, kājas atņemsies momentāni…

No maniem pacientiem tikai viens bija ilgstošs ratiņu lietotājs – vācu aitusuns, kuru paralīze skāra aptuveni astoņu gadu vecumā. Saimniece nespēja viņu iemidzināt, uz ratiņiem viņš nodzīvoja gadu. Bet pēc tam mugura bija beigta arī saimniecei. Uzturēt paralizētu suni – tā ir ļoti liela ziedošanās.

Trauma – tā ir cita lieta. Ja mugurkauls deformējas vecuma iespaidā, ārstēt jau vairs neko nevar – šis process ir neatgriezenisks. Tiesa, dažreiz tomēr var mazliet pagriezt atpakaļ… Tāpēc labāk suni visu laiku uzturēt formā, nekā censties kaut ko atrisināt, kad ir jau par vēlu.

– Vai deformētais mugurkauls sāp?

– Labāk lai sāp, jo tad, kad nesāp – tas ir viss… Ja sāp, tātad ir jutība, tad var dot stipras pretsāpju zāles, un suns, iespējams, atsāks staigāt. Suns sāpēs neries un nesmilkstēs – sarausies un cietīs, trīcēs, sacels vilnu uz muguras… Ja saimnieks uz šīm pazīmēm nereaģēs, suns pārstās ēst, pamazām pārstās darboties visi orgāni, un tā viņš nonīks…

4. Kāpēc veci suņi nevar saturēt urīnu?

– Urīna nesaturēšana gadās gan suņiem, gan kucēm. Veciem suņupuikām mēdz būt prostatas problēmas un hroniski urīnpūšļa iekaisumi. Pat ne no nepareizas barības – drīzāk no vielmaiņas. Jāpiebilst, ka, piemēram, hroniski cistīti nepadodas pilnīgai izārstēšanai, ar tiem jāsadzīvo.

Čurāšanu var izraisīt arī audzēji, kas sāk spiest uz kādu vēdera lejasdaļas vietu, ir nieru slimības, kad suns sāk ļoti daudz dzert un tāpēc nenotur urīnu. Kucēm ir specifiska urīna nesaturēšana, kas raksturīga tikai sterilizētajām, un otrs veids – nesterilizētām kucēm pēc meklēšanās var iekaist dzemde, viņas sāk ļoti daudz dzert un čurāt mājās. Lielākoties tas notiek pēc astoņu gadu vecuma. Var teikt tā: izpausme viena – piečurāta māja –, bet iemesli dažādi. Ārstēšana jāsāk ar urīna analīzi…

Vecie čurātāji lielākoties nespītē. Vecam sunim vienam pašam mājās var uznākt baiļu lēkmes, un no tām viņš apčurājas.

Vēl var gadīties, ka kustoties kaut kur ļoti iesāpas, un arī no tā var apčurāties. Ja suns atstāts mazā telpā, viņš jūtas drošāk – kā migā –, bet, atrodoties plašā telpā, līdzko atskan kaut kāds troksnis, suns skrien skatīties, kas tas ir. Vēl viens troksnis – sabīstas, paslīd kāja un sačurājas. Un no tā, ka apčurājies, uznāk vēl lielāka panika, jo mājās taču čurāt nedrīkst! Un tāpēc vēlreiz apčurājas!

Šajā ziņā lielo šķirņu suņi vislabāk noveco privātmājās, jo tur ir viņu dārzs, kur neslīd kājas, tur var pačurāt, nevienam netraucējot… Pilsētas dzīvoklī ir daudz sarežģītāk.Pirms teikt, ka suns kļuvis plānprātīgs un spītē, es tomēr ieteiktu nodot analīzes. Zem čurāšanas var būt daudz problēmu.

5. Vai jāpievērš uzmanība sirdij?

– Sirds problēmas var būt jebkurā vecumā. Ir kāda lieta, ko cilvēki nezina, – suņi var klepot tāpēc, ka slima sirds. Ja sunim klepus turpinās ilgāk par nedēļu, viņš noteikti jāved pie ārsta. Klepošana var būt atšķirīga – vieni sāk klepot, dzerot ūdeni, citi klepo tikai naktīs…

Un vēl viens slimas sirds simptoms – suns ļoti ātri nogurst. Viņš vairs nevar iziet pat savu tradicionālo līkumu, sāk elsot pat vēsā vakarā,  nevar uzkāpt pa trepēm. Ja ir šādas pazīmes, pašārstēšana nav pieļaujama. Tiesa, var bez receptes nopirkt sirds vitamīnus, bet tādam sunim, kas jau klepo, tie nepalīdzēs. Ir jāveic diagnostika un jādzer sirds zāles.

Vēl viena lieta, ko cilvēki nevar saprast, – viņi domā, ka suns nedēļu padzers sirds zāles un viss būs kārtībā. Nē – būs jādzer visu atlikušo mūžu!

Un nekādas fiziskas slodzes, nemētāt mantiņas un bumbiņas, neļaut dauzīties. Sirds problēmas ir ļoti aktuālas visai dekorācijai – mopsīšiem, pūdelīšiem, kavaliera Kinga Čārlza spanieliem, visiem smukulīšiem. Un ne vienmēr ar sirdi pirmie krīt resnākie suņi, vairāk vainojama ģenētika – sirds vārstuļu defekti.

6. Kā jābaro vecs suns?

– Sāksim ar to, ka par kauliņu došanu vispār jāaizmirst.

– Pat vistu kakliņus nedrīkst?

– Tikai sabalansēti, lai nav tā, ka vienā dienā apēd desmit kakliņus, un nākamajā saimnieks kaku no dupša ar pirkstu velk ārā… Vecākiem suņiem visi gremošanas procesi kļūst vājāki. Netiek pietiekamā daudzumā izstrādāts kāds no enzīmiem, un tur neko nevar padarīt. Vairāk rodas gāzes, sliktāk pārstrādājas barība. Te līdzēs tāds bezrecepšu medikaments kā Bio Case V – tās ir probiotikas ar fermentiem. Var droši lietot. Ja vajag – kaut visu atlikušo mūžu.  

Ir kāda problēma, kas skar lielo šķirņu suņus, piemēram, vācu aitusuņus, labradorus, bladhaundus, visus dogus, – viņiem bieži sametas kuņģis. Jo vecāks suns, jo lielāka iespējamība.

– Bet taču – jo vecāks suns, jo mazāk skraida! No kā tas kuņģis lai samestos?

– Pietiek ar to, ka paēd, apguļas un strauji lec kājās. Tu taču zini, kā tie vecie, stīvie suņi ceļas – ar milzu uzrāvienu! Un ar to pilnīgi pietiek!  Izstiepjas kuņģa saites, un tas sametas vēl vieglāk nekā jaunībā! Liela daļa vācu aitusuņu, dogu un sanbernāru nomirst tieši ar šo problēmu.

– Nu, tad jādod sunim mazākas porcijas!

– Tas ir labs variants. Un trauciņi nedrīkst atrasties uz paaugstinājuma – tie jāliek uz grīdas. Jādod maksimāli liess ēdiens, kā arī probiotikas ar fermentiem.

– Es, kad apēd pamatēdienu, vēl ieleju mazliet paniņas vai kefīru…

– Tu to lietu esi atkodusi ar savu intuīciju, bet ir cilvēki, kam tādas nav. Kas saka – viņš mums kļūst vecs un tievs – un tik grūž arvien treknāku un treknāku ēdienu, nepadomājot, ka suns vairs nespēj tādu pārstrādāt.

– Tātad – formula varētu būt šāda: dot mazākas porcijas, bet biežāk. Un labāk barot mazāk nekā pārbarot.

– Es tam varētu piekrist.

7. Kas notiek ar veca suņa zobiem?

– Viena ļoti, ļoti laba lieta, kas uztur kārtībā suņa zobus, ir tā sauktie dentastiki. Es esmu ar abām rokām par un noteikti visiem iesaku. Esmu pārbaudījusi uz saviem suņiem, un zobu stāvoklis ievērojami uzlabojās. Ir tikai viens mīnuss – tos nedrīkst dot ļoti alerģiskiem suņiem. To uzreiz nemana – nieze atklājas tikai pēc kādām divām nedēļām. Un diemžēl tie suņi, kam zobi sāk iet pa pieskari, vairs neko nevar sagrauzt. Viņi guļ tam kauliņam virsū, sargā, mēģina norīt veselu…

– Ko nozīmē – zobi iet pa pieskari?

– Ja ir īsta parodontoze. Dažiem veciem suņiem ir tik traģisks zobu stāvoklis un infekcija tiktāl saēdusi žokļa kaulu, ka, uzkožot kaut ko stingru, žoklis salūzt! Suņiem mutes ir ļoti jāuzmana, sevišķi punduršķirnēm – visām, kam svars nepārsniedz 5 kilogramus. Pārējiem suņiem ir labāka situācija, jo lielāks žoklis. Pat ja viņiem ir zobakmens, tas nevar nodarīt tik lielu ļaunumu kā, piemēram, špiciem, jorkiem, čivavām… Maziņajiem ir ļoti augsts risks. Var gadīties, ka vecumdienās sunītis būs jābaro tikai ar putriņām un malto gaļu. Bet tas nav nekas traks!

8. Ir stāstīts, ka daudzi vecīši ne dzird, ne redz…

– Manam sunim jau sākusies katarakta – actiņas kļuvušas blāvākas…

– Jā, tā ir pirmā kataraktas pazīme. Vēlāk suns sāk neredzēt krēslā, dažreiz pat kaut kam uzskrien virsū.. Tur neko īpaši nevar līdzēt – ar to jāsadzīvo. Tas nenotiek strauji, suns un arī saimnieks ar to iemācās sadzīvot. Suns kļūst lēnāks, uzmanīgāks.

Arī pie kurluma pierod, tikai jāņem vērā, ka suns būs nepaklausīgs – viņš vienkārši nedzirdēs saimnieka komandas.

Tā nu ir, ka aklums un kurlums ir normāla vecuma parādība. Pēc 13 gadiem gandrīz visi suņi ir kurli vai ļoti vājdzirdīgi.

9.Veciem suņiem uzmetas visādas pumpas. Vai tās ir bīstamas, vai var pārtapt ļaundabīgajos audzējos?

Pumpas patiešām sāk augt, un, kamēr vien suņa vecums atļauj, mēs cenšamies tās izgriezt. Daudzreiz bijis tā – izdomā, ka nav vērts to veco suni mocīt un operēt, bet suns kļūst vēl vecāks, un pumpas izaug tik lielas, ka vairs nevar neoperēt, – vai nu tās atveras un sāk smirdēt, vai kļūst tik lielas, ka traumējas, velkas pa zemi… Mans ieteikums ir šāds: reizi gadā atvest veco suni uz klīniku, savest kārtībā zobus, izgriezt bumbuļus, un – uz redzēšanos nākamgad!

– Kā griež tos bumbuļus – vispārējā narkozē?

– Jā! Vienreiz mēģinājām bokserim izgriezt ar lokālo narkozi. Sunim no bailēm, ka viņš nespēj mainīt esošo situāciju, sākās tik briesmīga reakcija, ka sapratām – labāk praktizēt vispārējo narkozi. Un vēl – gandrīz nekad nav jāgriež tikai viens bumbulis, parasti to ir vairāk. Arī acīs ir specifiskas vecuma kārpas – tās ir tikai operējamas, citādi likvidēt nevar. Tās augs arvien lielāks un grauzīs aci, suns aci sāks kasīs, kamēr to nokaus… Ja saimniekam bail suni pakļaut narkozei, varam uztaisīt asinsanalīzes un sirds kardiogrammu. Starp citu, sirds nav vārgākā vieta – pirmais, ko pārbaudām, ir aknas un nieres. Un tad kopā ar saimnieku izvērtējam risku.

– Bet ļaundabīgie audzēji taču var būt arī iekšējos orgānos!

– Visizplatītākie ir piena dziedzeru audzēji kucēm. Runājot par suņiem, viņiem vairāk raksturīgas konkrētas šķirnes specifiskie audzēji. Vēzis no vecuma – tas nenotiek bieži.

10. Vai ir vērts ņemt jaunu kucēnu, lai pagarinātu veca suņa mūžu?

– Tas ir koks ar diviem galiem. Pirmkārt, vecajam sunim jaunais varētu izraisīt psiholoģisku šoku.

– Vai vecais sajūt jaunību, izjūt greizsirdību?

– Protams! Ja vēl paņem tādu kucēnu kā, piemēram, vācu aitusuni vai Stafordšīras terjeru, kas ir agresīvs, uzbrūkošs, spēlējas ar spēku, tad saimniekam jānodrošina, lai vecajam sunim netiktu nodarīts pāri. Ir gadījies, ka kucēns gandrīz noēd veco suni! Un būt par uzraugu ļoti vecam un ļoti jaunam sunim nav vienkārši – šie abi vecumi ir ļoti problemātiski. Esmu dzirdējusi ļoti skaistus un ļoti bēdīgus stāstus… Tiesa, daudzi suņi kucēna ierašanos pārdzīvojuši viegli, ātri pieraduši, viņu auklējuši un mazgājuši dupsi… Bet es gan neteikšu, ka kucēns ir labas zāles, lai vecam sunim pagarinātu dzīvi…

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs