apturēt suņa medību instinktus?

Dodoties pastaigā ar suni pļavā vai mežā un palaižot viņu vaļā no pavadas paskraidīt, mēdz gadīties, ka mīlulis aizskrien un vairs nav atsaucams. Kāpēc viņš tā dara, un kā rīkoties, lai suns neizklīstu? Hanna Voicehovska, poļu kinoloģe, pozitīvās apmācības suņu skolas Kynopark vadītāja uzsver: galvenais ir saimniekam saprast, kas notiek suņa galvā, un laikus pagūt viņu atsaukt. Būtībā, lai pastaigas laikā savu mīluli nepazaudētu, saimniekam jāiemācās uz apkārtni paraudzīties suņa acīm.
Instinkti
Ligita Timma
16. maijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Kāpēc suns aizbēg

Patiesībā nav runas par aizbēgšanu, šo vārdu mēs, cilvēki, lietojam, ieraugot, ka mīlulis kā bulta aizmetas tālēs zilajās un ignorē izmisušā saimnieka brēcienus. Suns tajā brīdī seko savam senču aicinājumam un dzenas pakaļ medījumam. Tā kā suns ir cēlies no vilka, kam sava izdzīvošana pašam ar kājām un zobiem jānodrošina, arī viņa gēnos ir ielikta nepazināta vajadzība noķert barību. Sunim, kurš ir saimnieka lolots un aprūpēts, praktiski tas nav nepieciešams, viņš nejūt ne mazākā izsalkuma, taču zemapziņa dara savu. Šis medījums ne vienmēr ir zaķis, stirna vai kāds cits meža dzīvnieks, kam sekot izvēlētos izsalcis vilks, suns var kā apburts dzīties pakaļ jebkuram strauji kustīgam priekšmetam vai būtnei, ja tas viņā ir pamodinājis medību instinktu. Pat savam ikdienas rotaļu biedram kaķim, ar kuru viņš ir lieliski sadraudzējies, – tad tā var būt vienlaikus gan instinktīva pakaļdzīšanās, gan jautra spēle.

Medību instinkta ķēde

Darbību secību, kā dzīvnieks rīkojas, pakļaujoties savam instinktam, mēdz dēvēt par medību ķēdi. Katrai šķirnei un arī vienas šķirnes ietvaros katram dzīvniekam medību instinkts ir spilgtāk vai vājāk izteikts un konkrētā situācijā izpaudīsies atšķirīgi, taču jāpatur prātā, ka tas viņā ir ieprogrammēts. Medību instinkta ķēde sākas visiem līdzīgi – ar medījuma pamanīšanu (ieraudzīšanu vai saošanu) – un beidzas ar medījuma apēšanu, kas uz mājas suņiem normālos apstākļos gan tieši vairs nebūtu attiecināms, toties šis instinkts nosaka viņu izpratni par dzīves norisēm, kas saistītas ar ēšanu un uzvedību (piemēram, to, ka barība ir jānopelna).

Kad un kā pārtraukt medību ķēdi

Pamanot kustīgo medījumu vai sajūtot smaržu, pirmais, ko suns dara, – apstājas, sastingst, saausās. Putnu suņi nostājas specifiskā stājā, dažu šķirņu suņi pietupstas, pieplok zemei. Šajā brīdī saimnieka varā ir suni no šā stāvokļa izkustināt. Vislabāk ir tūliņ pat novērst uzmanību uz ko citu interesantu – piesist pie kājas, pasaukt, piedāvāt ķert kociņu, bumbiņu, sviežot uz pretējo pusi, prom no medījuma. Otrs variants, kā sunim likt ātri novērsties no medījuma, – dot komandas, kas nekavējoties jāizpilda, piemēram, sēdi!, stāvi! guli!, par kuru izpildi suns kārtīgi jāpaslavē. Suns spējīgs vienlaikus darīt tikai ko vienu – ja nu skriet, tad skriet, ja sēdēt, tad sēdēt. Tiklīdz viņš sadzird un sāk pildīt saimnieka pavēli, tā domas par pakaļdzīšanos sāk izplēnēt. Taču pēc pāris komandu izpildīšanas sunim vēl nezudīs kārdinājums un interese paskatīties pirms mirkļa manītā medījuma virzienā. Ir jāpiedāvā jaunas interesantas aktivitātes.

Ja saimnieks nokavē sasprindzināšanās brīdi un suns jau kļuvis kā nohipnotizēts, gatavs kustībai, lēnām zogas uz priekšu, arī tad vēl ir iespējams savu mīluli no šīs hipnozes pamodināt, bet tas jau būs grūti un iespējams vien tad, ja dzīvnieks ir labi apguvis paklausību un komandas pilda automātiski. Tad jādod sunim uzdevumus un saimniekam intensīvi ar viņu jānodarbojas, noteikti neaizmirstot par uzslavām, un noderētu arī kāds gardums.

Tad, kad suns jau pa īstam ir meties skrējienā, izvēloties taisnāko ceļu pāri grāvjiem un citiem šķēršļiem, un medījums, viņaprāt, ir tiešām tā vērts, dzīvnieks šajā kustībā iegulda visu savu muskuļu spēku. Tad ir velti brēkt un bārties, viņš vienkārši saimnieku vairs nedzird un nespēj apstāties. Atliek vien gaidīt atgriešanos. Par to viņu nevajag sodīt, jo suns jau nav vainīgs, ka viņu pārņēmis nevaldāmais pakaļdzīšanās instinkts.

Ņem vērā!

  1. Pastaigas laikā pļavā vai mežmalā, atlaižot suni no pavadas, vienmēr jāskatās apkārt suņa acīm, proti, kas viņu varētu ieintriģēt – vai apkaimē nepastaigājas arī bērni, cits suns, neklīst kaķi, neskraida zaķi, citi zvēri vai putni, nebraukā velosipēdisti, nekustas kāds priekšmets, kas sunī varētu pamodināt mednieku. Jāpievērš uzmanība arī citu dzīvnieku balsīm – rejām, briežu auriem utt.
  2. Ja suns ir ierauts medību ķēdē, tev acumirklī ir jāfiksē, kurā posmā: vai suns vēl tikai saausās, gatavs skrējienam, tikai sāk kustēties, vai arī muskuļus un visu pārējo ķermeni jau pilnībā pārvalda medību dziņa. Ja suns sācis skriet, nekad neskrien viņam pakaļ, bet gan, saucot viņu, dodies pretējā virzienā. No tā, vai pareizi sapratīsi, kas notiek suņa galvā, un ātri un atbilstoši reaģēsi, būs atkarīgs, vai mājās laimīgi dosieties abi kopā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs