8 pazīmes, ka sunim sāp

Suņa veselība
Ligita Timma
2. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Alex Beattie, flickr.com/therubyring
via Instagram <a href="http://bit.ly/2LI3Efn" rel="noreferrer nofollow">bit.ly/2LI3Efn</a>
Arī dzīvnieki cieš sāpes tāpat kā cilvēki, taču neraud, nevaid un nespēj mums par tām pastāstīt...

Tieši otrādi – pašaizsardzības nolūkos viņi cenšas pēc iespējas savas sāpes un vājumu nomaskēt. Tāda uzvedība viņos ir ģenētiski iekodēta, jo savvaļā vājākais vienmēr var kļūt par varenāka plēsēja upuri. Taču sāpes vienmēr ir saistītas ar lielākām vai mazākām veselības problēmām, ko svarīgi pēc iespējas ātrāk noskaidrot un novērst. Tāpēc saimniekam jābūt acīgam un jācenšas pamanīt pazīmes, kas, iespējams, liecina par sāpēm. Suņiem un kaķiem šīs pazīmes un metodes, kā tās atklāt, nav gluži vienādas.

Šī metode palīdz soli pa solim noskaidrot slēptas sāpes, ko saimnieks ikdienā nepamana un pat nenojauš.

  • Grūtības piecelties

Pavēro, kā suns uzvedas, ceļoties no guļvietas. Par sāpēm liecina grūtības piecelties, nevēlēšanās atstāt savu vietu, dzīvnieks var izskatīties saīdzis.

  • Suns saspringst

Ja suns jūtas kā sasaistīts, kad tu viņam tuvojies, tas nenozīmē tikai to, ka viņam šodien ir slikts garastāvoklis. Ļoti iespējams, ka patiesībā dzīvnieks slēpj sāpes.

  • Grūtības apgulties

Veselīgs dzīvnieks guļus stāvokli ieņem dažādos veidos, nedomādams, kā tieši to darīs. Suns, kam ir kāda trauma un kam kaut kas sāp, atlaižoties guļus, mēdz pamazām slīdēt uz leju, priekšķepas stiepjot taisni uz priekšu.

  • Gulēšana neierastā pozā

Ja viņš vienu ķepu cenšas novietot kā īpaši – neierasti atvirzot vai, tieši otrādi, paslēpjot –, tas var norādīt, ka ķepa viņam ir sāpīga.

  • Izvairīšanās no pieskārieniem vēderam

Parasti suņiem patīk, ka saimnieks paglāsta, pabužina, pakasa vēderiņu. Ja suns sācis uzvesties citādi – saspringst, kad tu pastiep roku viņa virzienā, vai cenšas izvairīties no pieskārieniem, tā ir droša zīme, ka kaut kas nav labi.

  • Jaunveidojumi uz ķermeņa

Modrs, piesardzīgs saimnieks cenšas vismaz reizi nedēļā izķemmēt sava suņa kažoku, pamasēt, iztaustīt viņa ķermeni, pievēršot uzmanību tam, kā dzīvnieks reaģē uz pieskārieniem. Tā ir ļoti laba prakse un palīdz ne tikai konstatēt iespējamās sāpīgās vietas, bet arī izvairīties no situācijām, kad sunim gadījusies neliela trauma, ko neesi ievērojis, sācis augt kāds jaunveidojums, vasarā tā laikus arī pamanīsi piesūkušos ērci.

  • Saraušanās, trīcēšana

Ja tad, kad tu savu mīluli ķemmē vai pamasē, viņš kādā brīdī it kā saraujas, notrīs, iespējams, viņam pieskāriens bijis sāpīgs. Aizvirzi rokas uz citu pusi un pēc tam atpakaļ aizdomīgajā vietā – vēro, vai reakcija atkārtojas. Taču esi uzmanīgs – ja suns nav no pacietīgajiem un pieskāriena brīdī sāpes ir asas, viņš var tev arī iekost!

  • Izvairīgs, kautrīgs skatiens

Kā zināms, suņu valodā skatiena novēršana nozīmē izvairīšanos. Pievērs uzmanību, vai tavs mīlulis savu skatienu bieži novērš tad, kad tu pieskaries viņa ķermenim. Dzīvnieku uzvedības pazinēji pieļauj, ka suns šādi varētu censties tikt galā ar savu trauksmi, bailēm, ka tūliņ viņam iesāpēsies.

Uzvedības izmaiņas, kas ļoti bieži saistītas ar sāpēm

Izdveš citādas skaņas  gaudo, smilkst, ņurd, sten, vaukšķ.

Izmainījušies ikdienas paradumi  mazāk ēd un dzer, ja sāpes ir mutē, tad nespēj ne paēst, ne padzerties, izvairās no saimnieku vai citu mājdzīvnieku sabiedrības, guļ ilgāk nekā parasti, negrib vairs gulēt savā ierastajā vietā, ir grūtības nokārtoties.

Bieži savaino pats sevi  pārmērīgi laiza vai kasa kādu ķermeņa daļu – līdz asinīm, noplēšot spalvu, kož sev.

Citāds aktivitātes līmenis  nemierīgs vai negribīgi kustas, nevēlas celties no guļus stāvokļa vai neskaitāmas reizes pieceļas un apguļas, nevar ilgi nogulēt vienā vietā, trīc, griežas riņķī vai arī guļ pavisam klusu un nekustīgi; atsakās kāpt pa kāpnēm; prasa no saimnieka vairāk uzmanības.

Dzīvnieks cenšas sevi saudzēt – sarga kādu ķermeņa daļu, klibo, negrib, ka viņu paceļ vai ņem klēpī, slēpjas.

Mainās agresijas izpausmes  agrāk draudzīgais suns kļūst dusmīgs, rūc, kož, savukārt agresīvs dzīvnieks var kļūt vēl draudīgāks vai, tieši pretēji, kluss un pakļāvīgs.

Izmaiņas izskatā  apātisks, blāvs skatiens, suns izskatās miegains vai arī acis ieplestas, palielinātas acu zīlītes; nolaistas ausis; arī atpūšoties pārmērīgi elso; pietūkusi kāda ķermeņa daļa; apspalvojums nav tik spodrs kā parasti, vietām var būt sacēlusies spalva.

Ņem vērā!

Ja tu savam mīlulim pamani vienu vai vairākas no šīm nosauktajām pazīmēm, nekavējoties sazinies ar savu veterinārārstu! Nekad nedod dzīvniekam pretsāpju līdzekļus uz savu roku, nekonsultējoties ar speciālistu!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs