Suņa miegs — par ko viņi sapņo?

18. marts, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

<b>&quot;Explored&quot; on 9.5.18</b>
Foto: John Brighenti, flickr.com/alchemist_x
<b>&quot;Explored&quot; on 9.5.18</b>
Suņa miega pētījumi apliecina vien to, ko bija nojautis ikkatrs suņa saimnieks: suņi patiešām redz sapņus! Turklāt viņiem, tāpat kā cilvēkiem, eksistē divas miega fāzes: lēnais un ātrais miegs. Vienīgā atšķirība ir šo fāžu ilgumā – cilvēkiem miega cikli ir garāki.

Suns, tāpat kā cilvēks, sapņus redz ātrā miega fāzē. Lēnā miega laikā suns dziļi un vienmērīgi elpo, viņa muskuļi atslābinās un acu kustības palēninās, savukārt ātrā miega laikā sunim paātrinās elpošana, sirdsdarbība, acu āboli aktīvi kustas, raustās ķepas un lūpas, viņš ik pa laikam iesmilkstas vai ierūcas. Ja pamodināsi suni ātrā miega laikā, viņš izskatīsies apjucis, sadusmots un šad tad var arī atņirgt zobus pret miega traucētāju. Šī iemesla dēļ paskaidro maziem bērniem, ka nevajag traucēt suni, kad viņš nepārprotami redz sapņus. Ne velti ir teiciens: «Nemodini guļošu suni!»

Arī suņa ķermeņa novietojums liecina par to, kādā miega fāzē viņš tajā brīdī atrodas. Ātrā miega fāzē visa muskulatūra ir pilnībā atbrīvota, tāpēc, kad suns guļ, saritinājies kamoliņā, viņš, visticamāk, atrodas lēnā miega fāzē un var ātri pamosties.

Amerikā jau vairāk nekā 25 gadus zinātnieki pēta suņus, kas cieš no narkolepsijas (slimība, kas izsauc pēkšņas īslaicīgas nepārvaramas miega lēkmes, kuras var sākties jebkuros apstākļos). Ļoti reti, taču šī slimība novērota dobermaņiem, takšiem un labradoriem. Ar narkolepsiju slimo arī cilvēki, tāpēc šīs slimības dabu zinātnieki mēģina izprast, novērojot slimus suņus. Tiesa, narkolepsijas rašanās mehānismā suņiem un cilvēkiem bija novērotas nopietnas atšķirības. Suņiem šīs slimības rašanās saistīta ar viena gēna mutāciju. Cilvēkam slimība attīstās citu iemeslu dēļ – autoimūnās reakcijas dēļ sairst noteikta smadzeņu daļa, kura izdala oreksīna vielu, kas atbild par normālu miega periodu un nomoda maiņu.

Ieņem dažnedažādās pozas

Suņi miega laikā ieņem dažnedažādās pozas – tās atkarīgas no apkārtējās temperatūras. Ir suņi, kam patīk gulēt uz muguras ar gaisā saslietām kājām. Pēc saimnieka domām, tā ir ļoti amizanta poza, taču suns tā iemieg tikai tad, kad viņam ir karsti, jo uz vēdera sunim ir mazāk spalvu, tāpēc, guļot augšpēdus, suns jūtas daudz komfortablāk. Suņi, kas dievina labi paēst, bieži vien aizmieg, uzliekot galvu uz bļodiņas – nav gan īsti skaidrs, vai tādējādi viņi bažījas, ka kāds to nozags vai arī baidās palaist garām kārtējo ēdienreizi. Vairākumam suņu patīk aizmigt uz paaugstinājumiem, tāpēc viņi nelaidīs garām nevienu iespēju uzlīst uz gultas vai dīvāna. Šim ieradumam ir savs izskaidrojums. Pirmkārt, suns instinktīvi cenšas atpūsties ērtā novērošanas punktā, otrkārt, ieņemot šādu vietu gulēšanai, suns it kā paaugstina savu autoritāti. Savvaļā atpūta uz paaugstinātām vietām ir viena no augstākā ranga bara locekļu privilēģijām. Tieši tāpēc suņus, kuriem ir nosliece uz dominēšanu, kinologi iesaka nelaist gultā, jo tādējādi tu vēl vairāk nostiprināsi viņa stāvokli barā.

Kāpēc suņi miegā kustas?

Pētot suņa smadzenes miega laikā, veterināro zinātņu doktors Adrians Morisons noteicis, ka smadzeņu viļņi ātrā un lēnā miega laikā atšķiras. Cilvēkiem parasti ir 90 minūšu miega cikls (no lēnā uz ātro), bet suņiem tas ir mazāks: 20–25 minūtes. Cilvēkiem ātrā miega fāze vidēji ilgst 20 minūtes un vairāk, bet suņiem tikai 5–10 minūtes. Taču zinātniekiem joprojām nav skaidrs, kāpēc suņi ātrās miga fāzes laikā veic kustības, ja tieši šajā laikā muguras smadzeņu nervu aktivitāte ir viszemākā… Vairāku par suņiem sarakstītu grāmatu autors (tajā skaitā Miega noslēpums) Stenlijs Korens norāda, ka suņu smadzeņu struktūrai ir daudz kopīga ar cilvēka smadzenēm. Viens no šādiem procesiem – miegs – piemīt gan suņiem, gan cilvēkiem. Cilvēku (un arī suņu) smadzenēs ir speciāls nodalījums, kurš bremzē kustību aktivitāti, atturot mūs no darbību veikšanas, kuras mēs redzam sapnī. Kad zinātnieki suņiem izjauca šo niecīgo smadzeņu daļu, dzīvnieki sāka kustēties, kaut arī elektroencefalogramma norādīja – suns cieši guļ. Pētnieki ieraudzīja, ka pointers nostājās uz pakaļkājām, spaniels centās ķert iedomātu putnu, bet dobermanis varēja uzbrukt cilvēkam, acīmredzot iedomājoties, ka tas ir zaglis.

Lieli suņi guļ vairāk

Ne visiem suņiem rādās vienādi sapņi. Maziņie sunīši redz vairāk sapņu nekā lielie suņi. Piemēram, toiterjers var redzēt sapņus ik pēc desmit minūtēm, kamēr starp doga vai īru vilka sapņiem paiet vismaz pusotra stunda. Taču lielo šķirņu suņi guļ vairāk nekā mazie sunīši. Piemēram, ņūfaundlendi, sanbernāri un dogi miegā pavada apmēram 16–18 stundas diennaktī.

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī suņiem miega ilgums atkarīgs no vecuma – kucēni un jauni suņi redz vairāk sapņu nekā pieauguši suņi. Pētnieki norāda, ka atsevišķu šķirņu suņi sapņo biežāk nekā citi. Piemēram, medību suņi ātrā miega laikā daudz biežāk nekā citu šķirņu suņi izseko kādu, rausta ķepas, smilkst un pat rej. Patiesībā viņi šad tad vienkārši ieelpo gaisu un rīkle modulē skaņas.

Labs miegs sunim atkarīgs no tām pašām lietām, kas svarīgas cilvēkiem: ērta guļasvieta, labas pusdienas, vakariņas un tualetes apmeklēšana pirms miega. Suņa gultai nevajadzētu būt pārāk cietai, taču arī ne pārāk mīkstai, labāk, lai tā atrastos mierīgā un klusā vietiņā tavās mājās.

Interesanti

  • Suņi atšķirībā no cilvēkiem necieš no bezmiega. Ja suns naktī neguļ, tas nozīmē – viņu kaut kas uztrauc.
  • Ir suņi, kas miega laikā krāc. Tas gan vairāk raksturīgs suņiem ar īsu purnu, taču krākt var jebkuras šķirnes suns. Krākšanas mehānisms suņiem un cilvēkiem ir vienāds.
  • Sapņus suns sāk redzēt vēl atrodoties mātes miesās.
  • Kucēns piedzimst ar vēl nenobriedušu nervu sistēmu, un, kamēr tā attīstās, ātrais miegs viņam ir ļoti svarīgs. Sunim augot, vajadzība pēc ātrā miega samazinās. Pieaugušam sunim vajadzība pēc ātrā miega ir 25% (pret parasto miegu), bet tikko piedzimušam kucēnam – 90%.
  • Gan cilvēkam, gan sunim miegā centrālā nervu sistēma atpūšas. Tās darbība palēninās, taču pilnīgi neapstājas.
  • Ja tavs mīlulis ir jau cienījamā vecumā, viņš var mocīties no artrīta sāpēm. Sāpīgās vietas viegla masāža palīdzēs viņam iemigt.
  • Vairāki suņu saimnieki dievina mājīguma un drošības sajūtu ko sniedz blakus pieglaudies mīļotais suns. Aptaujas liecina, ka Lielbritānijā 59% suņu saimnieku atļauj saviem mīluļiem gulēt gultā, savukārt ASV šādu uzvedību pieļauj vien 41% suņumīļu.
  • Atšķirībā no suņu senčiem, kas ir nakts dzīvnieki, mājas suņi ir piemērojušies sava saimnieka dzīves stilam. Cilvēki naktīs guļ, bet dienā pastaigājas ar savu mīluli, tāpēc suns pie tā pierod. Savukārt bezpajumtes suņi skraida pa naktīm, bet dienā kādā siltā vietiņā izguļas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+